Kam labāk izdosies pārvaldīt pensiju uzkrājumus – bērnam vai bankai? Mēs veicām eksperimentu, lai to noskaidrotu. Jāatzīst, ka rezultāti mūs nepārsteidza.

Šajā salīdzinoši garajā un tehniskajā rakstā mēs Tevi detalizēti iepazīstināsim ar eksperimenta gaitu. Raksts ir domāts tiem, kas vēlas saprast, kā tad mēs nonācām pie gala rezultāta.

Pirms ķeries klāt tehniskajām detaļām, iepazīsties ar eksperimentu īsā video!

 

Mēs veicām eksperimentu, lai saprastu, vai bērni spēj izvēlēties uzņēmumu akcijas, kuru ienesīgums pārspētu vidējo 3. pensiju līmeņa ienesīgumu Latvijā. Turklāt, pēdējos gados arvien lielāku popularitāti investoru vidū ir ieguvuši zemu izmaksu indeksu fondi. Indeksu fondu kopējie aktīvi 2020. gadā pārsniedza 10 triljonu dolāru atzīmi[1]. Par šo fondu darbības efektivitāti ilgtermiņā ir stāstījuši vairāki Nobela prēmijas laureāti[2].

Tālāk mēs papildinājām šo eksperimentu ar aprēķiniem par potenciālo peļņu, ko klientiem varēja sniegt zemu izmaksu akciju un obligāciju indeksu fondi. Bērniem tika dota iespēja iejusties banķieru ādā un pārvaldīt investīcijas, rezultātus vēlāk salīdzinot ar banku pārvaldnieku darbības augļiem.

Eksperimenta “Bērns vai banka” galvenie pieņēmumi un izmantotie dati:

  • Tajā piedalījās 15 bērni vecumā no 4 līdz 10 gadiem
  • Bērni varēja nejauši izvēlēties 30 akcijas no piedāvātajām 100.
  • Bērniem tika piedāvātas 100 akcijas, kas bija pasaules lielākie uzņēmumi, vērtējot pēc to kapitalizācijas 2010. gada 31. augustā.
    • Šie uzņēmumi turpināja savu darbību vismaz līdz 2020. gada 31. augustam
    • Šo uzņēmumu vidū ir AMD, Amazon, BMW, Citigroup, Deutsche Telekom, Electrolux, IBM, Johnson&Johnson, LG, Nissan, PepsiCo, Royal Dutch Shell, Samsung, Vodafone, kā arī daudzi citi labi pazīstami uzņēmumi.
  • Bērnu akciju portfeļu peļņa tika aprēķināta kā šo 30 izvēlēto akciju vidējais ienesīgums laika periodā no 2010. gada 31. augusta līdz 2020. gada 31. augustam. Ienesīgums tika izteikts gada procentos.
  • Katrs bērns varēja izveidot sešus pasaules liekāko uzņēmumu akciju portfeļus.
  • Bērnu portfeļa kopējais ienesīgums tika aprēķināts, pieņemot, ka akcijās tiek ieguldīti 60% no portfeļa līdzekļiem un atlikušie 40% tiek ieguldīti eiro valūtā denominētajās obligācijās ar investīciju kategoriju.
  • Aprēķinot INDEXO Akciju un Obligāciju pensiju plānu teorētisko ienesīgumu, tika pieņemts, ka klients izmanto Automātisko kapitāla sadalījumu un veido uzkrājumu 10 gadu garumā.
    • Saskaņā ar INDEXO Automātisko kapitāla sadalījumu, 10 gadu periodam, līdz pensiju uzkrājumu izņemšanai, sākotnējais ieguldījums uzņēmumu akcijās ir 80%, kamēr 20% tiek novirzīti obligācijās. 10. gada beigās akcijās tiek novirzīti 40% un obligācijās 60%.
    • Ienesīgums aprēķināts, izmantojot plānotos INDEXO Akciju un Obligāciju plānu portfeļus. Saskaņā ar Akciju un Obligāciju pensiju plānu ieguldījumu politiku, plāni veic ieguldījumus zemu indeksu ieguldījumu fondus.
  • Kaut arī faktiskie klientu ieguldījumi 3. pensiju līmenī lielākoties tika veikti pensiju plānos, kuri iegulda akcijās līdz 25% no to aktīviem, INDEXO pievērš uzmanību diviem faktoriem:
    • Šāda ieguldījumu stratēģija ir caurmērā konservatīva un maz piemērota klientiem, kuri vēlas veidot uzkrājumus vismaz 10 gadu garumā. Tādēļ INDEXO komanda ir izstrādājusi līdz šim nebijušu piedāvājumu, kas paredz automātisko kapitāla sadalījumu starp akcijām un obligācijām atkarībā no klienta vecuma. Laika gaitā tiek samazināti ieguldījumi akcijās un palielināti ieguldījumi obligācijās.
    • Vērtējot banku piedāvāto pensiju 3.līmeņa plānus, kas veic lielākus ieguldījumus uzņēmumu akcijās (t.i. līdz 50% un pat 75% no to aktīviem), 10 gadu ienesīgums [3] pirms atsevišķām komisijas maksām tikai nedaudz pārsniedza 3% gadā.
  • Saskaņā ar INDEXO aprēķiniem, vidējais 3. pensiju līmeņa ienesīgums laika periodā no 2010. gada 31. augusta līdz 2020. gada 31. augustam pirms komisijas maksām veidoja 3,8% gadā un pēc komisijas maksām veidoja 1,8% gadā [4].

Eksperimenta rezultāti:

  • Bērnu izveidoto portfeļu vidējais sniegums laika periodā no 2010. gada 31. augusta līdz 2020. gada 31. augustam pirms komisijas maksām veidoja 6,7% gadā.
    • Saskaņā ar INDEXO aprēķiniem, vidējais 3. pensiju līmeņa ienesīgums šajā laika periodā pirms komisijas maksām veidoja 3,8% gadā un pēc komisijas maksām veidoja 1,8% gadā [5].
  • INDEXO Automātiskā kapitāla sadalījuma teorētiski aprēķinātais ienesīgums laika periodā no 2010. gada 31. augusta līdz 2020. gada 31. augustam pēc komisijas maksām veidoja 6,8% gadā.
  • Šī eksperimenta rezultāti apliecina to, ka zemu izmaksu indeksu fondi apskatītajā laika periodā bija ļoti izdevīgs ieguldījumu veids salīdzinājumā ne tikai ar Latvijā piedāvātajiem 3.pensiju līmeņa plāniem, bet arī ar nejauši izvēlēto akciju portfeļiem.
  • Līdz šim Latvijā piedāvātā pensiju līmeņa sniegums ir būtiski atpalicisno finanšu tirgus indeksu ienesīguma. To izskaidro pārvaldītāju veiktie ieguldīšanas lēmumi, relatīvi konservatīvi ieguldījumi, kā arī augstas komisijas maksas.

 

Vienmēr atceries: LĪDZŠINĒJAIS IENESĪGUMS NEGARANTĒ LĪDZVĒRTĪGU IENESĪGUMU NĀKOTNĒ!

 


[1]https://www.ft.com/content/a7e20d96-318c-11ea-9703-eea0cae3f0de

[2]Pols Semjuelsons, Roberts Mērtons, Jūdžīns Fāma, kā arī citi.

[3]Saskaņā ar pensiju plānu publicētajiem mēneša pārskatiem uz 2020. gada 31. augustu

[4]Aprēķini tika veikti izmantojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētos ceturkšņa pārskatus, Finanšu nozares asociācijas publicētos pārskatus, kā arī pensiju plānu publicētos mēneša pārskatus. Ņemot vērā to, ka aprēķinos izmantotie dati tika iegūti no dažādiem pārskatiem, aprēķinu rezultātā varēja rasties neprecizitātes, kas varēja palielināt vai samazināt aprēķināto ienesīgumu par 0,1-0,2% gadā.

[5]Aprēķini tika veikti izmantojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētos ceturkšņa pārskatus, Finanšu nozares asociācijas publicētos pārskatus, kā arī pensiju plānu publicētos mēneša pārskatus. Ņemot vērā to, ka aprēķinos izmantotie dati tika iegūti no dažādiem pārskatiem, aprēķinu rezultātā varēja rasties neprecizitātes, kas varēja palielināt vai samazināt aprēķināto ienesīgumu par 0,1-0,2% gadā.