Semināros par pensiju tēmu cilvēki mums ar sašutumu jautā – kādēļ līdzekļu pārvaldītājs negarantē 2. pensiju līmeņa ienesīgumu? Kā var būt, ka mans pensijas uzkrājums var ne tikai augt, bet arī samazināties?
Šis jautājums ir saprotams. Mēs ilgus gadus veicam iemaksas 2. pensiju līmenī, lai nākotnē mūsu ģimenēm būtu, no kā dzīvot. Doma, ka šis uzkrājums ir pakļauts riskam, nav patīkama.
Diemžēl ne INDEXO, ne arī kāds cits 2. pensiju līmeņa pārvaldītājs nav “finanšu burvis”, kas var piedāvāt pelnošu ieguldījumu pilnīgi bez svārstībām vai riskiem. Šādi brīnumi notiek tikai pasakās.
Ja gribam efektīvu 2. pensiju līmeni, zināms svārstību risks jāpieņem. Par laimi, ilgtermiņa ieguldītājam šis risks ir daudz zemāks, nekā varētu šķist.
Lai saprastu, kādēļ tas tā ir, apskatīsim trīs faktorus.
1. Lai turētu līdzi inflācijai, uzkrātais ir jāiegulda.
Vidējās algas saņēmējs 2. pensiju līmenī gada laikā iekrāj ap 650 EUR.
Tā ir būtiska summa. Ja šo summu atstātu neieguldītu 20-30 gadus (“krātu zeķē”), tā zaudētu pusi vai vairāk no savas vērtības. Vērtību apēstu cenu kāpums (inflācija).
Piemēram, pēdējo 20 gadu laikā patēriņa cenas Latvijā augušas ap 4 % gadā:
Pie pašreizējā sistēmas uzkrājuma 3,2 miljrd. EUR, 4 % gadā ir ekvivalents vērtības zudumam 128 milj. EUR apmērā.
Kā kompensēt šo vērtības zudumu? Likt to segt nodokļu maksātājiem? Tā būtu vien naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā.
Lai kompensētu inflāciju un audzētu uzkrājumu, pensiju kapitāls tiek ieguldīts.
Pensiju plāni mūsu naudu iegulda uzņēmumu akcijās un citos finanšu instrumentos. Laika gaitā uzņēmumi strādā, pelna un maksā dividendes. Aizņēmēji maksā procentus. Mūsu nauda pelna augļus.
2. Jebkurš ieguldījums ir pakļauts riskam.
Neviens nedzīvo ilūzijās, ka varētu savu naudu ieguldīt pats savā biznesā un bez riska pelnīt lielus procentus. Šādu brīnumu nevajadzētu gaidīt arī no finanšu tirgiem.
Tirgos strādā dzelžains likums – jo lielāks ir gaidāmais ienesīgums, jo lielākām svārstībām ir pakļauts ieguldījums. Šo risku nevar apiet pat labākais līdzekļu pārvaldītājs.
Ieguldītājiem, kuriem pensija jau ir tuvu un kuriem svarīgākais ir saglabāt esošo uzkrājumu, pārvaldītāji piedāvā konservatīvos pensiju plānus. Šie plāni naudu iegulda kvalitatīvās parādzīmēs. To gaidāmais ienesīgums ir zems, bet cena ir samērā stabila (lai gan arī šie instrumenti ir ar saviem riskiem).
Ieguldītājiem, kuriem pensija ir tālu – kuriem svarīgākais ir apsteigt inflāciju un audzēt uzkrājumu – pārvaldītāji piedāvā aktīvos pensiju plānus. Šie plāni lielu daļu naudas iegulda uzņēmumu akcijās. To gaidāmais ienesīgums ir daudz augstāks, bet cenas ir ļoti svārstīgas.
3. Līdzekļu pārvaldītājs varētu garantēt ienesīgumu, bet tas maksātu ļoti dārgi.
Līdzekļu pārvaldītājs ir starpnieks, kas iegulda pensiju naudu finanšu tirgos un par to saņem samaksu (vēlams – nelielu). Pat gudrākais pārvaldītājs nav “finanšu burvis”, kurš var apiet tirgus likumus.
Īstermiņā finanšu instrumentu tirgus cenu kāpums un kritums ir ārpus jebkura cilvēka kontroles. Cenas ietekmē ekonomika, politika, neparedzami notikumi, pūļa psiholoģija.
Pret šīm svārstībām ir iespējams aizsargāties, pērkot atvasinātos finanšu instrumentus. Bet šie instrumenti nav “brīnumzālītes”. To cena apēstu lielu daļu pensiju plānu peļņas.
Jo lielāku ienesīguma garantiju mēs vēlētos, jo dārgāka būtu šī garantija. Rezultāts būtu stabils ieguldījums, bet minimāla peļņa – būtībā tas pats, kas turēt naudu zeķē.
Finanšu likumus nav iespējams apiet.
Ja gribi pelnīt, uzkrājums ir jāpakļauj svārstībām.
Tieši tādēļ Valsts fondēto pensiju likums neļauj pārvaldītājam garantēt konkrētu ienesīguma līmeni.
Tomēr ir arī labās ziņas:
Ieguldot ilgtermiņā, zaudējumu risks ir niecīgs, bet gaidāmā peļņa – būtiska.
Ilgtermiņā finanšu tirgus seko paredzamiem principiem. Ja ieguldītājs izvēlas pensiju plānu, kurš:
- iegulda diversificētā finanšu instrumentu portfelī (dažādi uzņēmumi, nozares, reģioni),
- pieturas pie klasiskiem, kvalitatīviem, regulētā tirgū tirgotiem ieguldījumiem,
- iegulda ar zemām izmaksām,
- ir piemērots ieguldītāja vecumam,
tad vēsturiskā statistika rāda, ka ilgtermiņa rezultāts gandrīz noteikti būs ļoti labs.
Diversifikāciju un ieguldījumu kvalitātes kontroli nodrošina likums un regulators FKTK.
Ar izmaksām ir bijis grūtāk – kā esam rakstījuši, Latvijā līdz šim maksājām augstākās pensiju komisijas Eiropā. Tomēr līdz ar INDEXO parādīšanos tirgū situācija jau ir mainījusies. Nu jau tirgū pieejami gan INDEXO, gan citu pārvaldnieku pensiju plāni ar zemākām izmaksām.
Tādēļ šodien 2. pensiju līmeņa dalībniekam, kurš rūpējas par savu uzkrājumu un izvēlas vecumam piemērotu pensiju plānu, par garantiju jautājumu nevajadzētu pārmēru satraukties.
Īstermiņā plāna vērtība var būt pakļauta lielām svārstībām. Ieguldītāja darba mūža laikā 2. pensiju līmenis gandrīz noteikti ne tikai būs plusos, bet nodrošinās ievērojamu peļņu.
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Nu jā, kad Indexo visas darbības laikā peļņa uz šodienu ir ceturtajā ciparā aiz komata, jāsāk šādi raksti cept. Nekas nepareizi nav pateikts, bet rezultātos nekas diemžēl uzrādīts arī nav.
Pensiju plānu rezultāti ir mērami daudzos gados, ne dažos mēnešos, tādēļ par INDEXO rezultātiem nevarēsim spriest vēl ilgi. Dažu mēnešu rezultāti atspoguļo vien tirgus svārstības (vienā brīdī augšā, otrā lejā, tad atkal augšā).
Šis raksts ir atbilde daudziem konkrētiem jautājumiem no sabiedrības puses – gan par INDEXO, gan par banku pensiju plāniem. Ilūzija, ka finanšu tirgos kāds var garantēt peļņu, ir ļoti plaši izplatīta. Pakāpeniski jāceļ sabiedrības izpratne par to, kā strādā ieguldīšana.
Vorens Bafets saka, ka nekas tā neapdullina, kā ātri un viegli nopelnīta nauda. Ir labi, ja peļņa saskan ar tirgus atdevi. Pat tie, kuri iegulda vērtībā (value investing) uz rezultātu gaida gadiem.
Problēma ir arī pašiem uzņēmumiem, proti, mūsdienu prasības ir ceturkšņa peļņa, ja nē, akcijas lejā. Bafets daudz ir runājis par to, jo tas prasa uzņēmumiem mākslīgi “uzpumpēt” rādītājus, lai invetstori būtu apmierināti. Tas, protams, noved pie tirgus izkropļojumiem, smagākām tirgus korekcijām utt.
Pirmais un galvenais tikums un likums jebkuram ieguldītājam ir – pacietība. Un otrais likums ir, nekad neaizmirst pirmo.