“Pašreiz iet akcijās ir neprāts, jo tūlīt būs krīze.”

Šādu viedokli dzirdu kādas padsmit reizes nedēļā.

Atzīšos – šī attieksme mani uzrunā. Savu karjeru Volstrītā uzsāku iepriekšējās krīzes sākumā. Strādāju pasaules lielākajā trading floor zālē, kad kritās visi indeksi, bankrotēja lielās bankas, un pasaule balansēja uz finanšu armagedona robežas.

Atceros bailes, dusmas un depresiju, kas valdīja visapkārt.

Tas iedzen kaulos pesimismu. Vienmēr drošāk šķiet teikt – “tūlīt būs krīze!” –, jo tad tu esi gatavs sliktākajam.

vai nak krize

Tomēr milzīgs statistikas daudzums pierāda – ilgtermiņā konsekventi paredzēt krīzes neizdodas nevienam. Mēģinājumi ieguldīt, balstoties uz šādām prognozēm, ir lemti neveiksmei.

Šodienas “gaidāmā” krīze nav savādāka.

Krīze patiešām var sākties kaut rīt. Tikpat labi tā var nesākties vēl gadiem ilgi.

Šajā rakstā apskatīšu:

  1. Kādēļ daudzi uzskata, ka akciju tirgus ir “pārāk dārgs” un gaidāma krīze,
  2. Procentlikmju perspektīvu, no kuras akciju tirgus nav “dārgs”,
  3. Scenāriju, kurā vēl gadiem ilgi iztiekam bez krīzes,
  4. Faktorus, kuri patiešām varētu izsaukt krīzi.

Tad apskatīšu, ko tas viss nozīmē ilgtermiņa ieguldītājam.

Īsā atbilde nepacietīgajiem:

  • Krīze var būt un var nebūt.
  • Abos gadījumos akciju tirgus ienesīgums tuvākajos 10 gados visticamāk būs zemāks nekā pieredzēts vēsturiski.
  • Tomēr ieguldīt ir daudz, daudz izdevīgāk nekā ļaut naudu apēst inflācijai.
  • Gudrs ieguldītājs seko ilgtermiņa principiem un nemēģina paredzēt krīzes un burbuļus.

Tagad pie tehniskā pamatojuma.

1. Akciju tirgus šķiet “dārgs”, salīdzinot ar uzņēmumu peļņu

Ir dažādi paņēmieni, pēc kuriem novērtēt akciju “dārdzību”. Populārākais no tiem ir tā saucamā CAPE cenas/peļņas proporcija.

To aprēķina pēc formulas:

CAPE = akciju cena / vidējā uzņēmuma peļņa uz vienu akciju pēdējo 10 gadu laikā

Jo augstāka ir CAPE, jo akcijas skaitās “dārgākas” (tev jāmaksā vairāk, lai nopirktu līdzīgu peļņu):

Ja CAPE = 10, tad uzņēmums, kura akciju cena ir 90 USD, vidēji pelna 9 USD gadā par akciju.

Ja CAPE = 30, tad uzņēmums, kura akciju cena ir 90 USD, vidēji pelna 3 USD gadā par akciju.

Vēsturiski, kad akciju tirgus CAPE bijusi ļoti augsta – “dārgas akcijas” –, bieži sekojusi krīze.

Pašreizējā situācija pasaules vislielākajā akciju tirgū ASV izskatās šādi:

situācija pasaules vislielākajā akciju tirgū asv

Avots (29.03.2018): MULTPL

Kā redzams, ASV akcijas ir bijušas “dārgākas” tikai dotcom burbuļa laikā. Aptuveni tikpat “dārgas”, kā šobrīd, tās bija pirms Lielās Depresijas 1929. gadā.

Tādēļ arī daudzi uzskata, ka kārtējā tirgus krīze nu ir ap stūri.

Var būt, ka tā arī ir. Tajā pašā ir iemesls tam neticēt:

2. Akciju tirgus šķiet “lēts”, salīdzinot ar procentu likmēm

Akciju tirgus neeksistē vakuumā. Lai akciju cenas kristos, daļai ieguldītāju jāizlemj tās pārdot un ieguldīt citur.

Ieguldītāji veic lēmumus, balstoties uz pieejamo ienesīgumu dažādās aktīvu kategorijās. Kādas ir populārās, likvīdās alternatīvas, ja uzskati akciju tirgu  par “pārāk dārgu”?

1. Depozīti un naudas tirgus. Pie zemām procentu likmēm ļoti nepievilcīga izvēle.

2. Obligāciju tirgus.

Pagātnes dati rāda: tieši obligāciju tirgus ienesīgums labi korelē ar to, cik lielu peļņu ieguldītāji pieprasa akciju tirgū.

Kad obligāciju ienesīgums ir augsts, ieguldītāji pērk tikai “lētas” akcijas, lai attiecīgi pelnītu vairāk.

Kad obligāciju ienesīgums ir zems, ieguldītājs ir gatavi samierināties ar “dārgākām” akcijām, kuras pelna proporcionāli mazāk.

ASV tirgū šim salīdzinājumam visbiežāk izmanto likvīdās, desmitgadīgās valsts obligācijas (10 year T-bonds).

Lūk, grafiks ar šo obligāciju ienesīgumu pēdējo 18 gadu laikā.

grafiks ar šo obligāciju ienesīgumu pēdējo 18 gadu laikā

Avots: 29.03.2018 Macrotrends

Pašreizējais ienesīgums 2,8 % gadā ir viens no zemākajiem vēsturē.

Ļoti, ļoti vienkāršojot – ieguldītājam ASV akciju tirgū ir izvēle:

  1. Turpināt turēt naudu akcijās, pelnot samērā maz,
  2. Pārdot akcijas un pirkt obligācijas, kuras pelnīs vēl daudz mazāk.

Salīdzinājumā – dot com burbuļa laikā šis obligāciju ienesīgums bija ap 6 % gadā. Kad ieguldītāji nolēma, ka akciju cenas ir pārāk dārgas, tiem bija pieejams pievilcīgs ieguldījums obligāciju tirgū.

Šobrīd pievilcīgas alternatīvas nav.

Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka akciju tirgus patiesībā nav “dārgs”.

3. Scenārijs, kurā gadiem ilgi iztiekam bez krīzes

Turpinās ekonomiskā izaugsme. Pakāpeniski ceļas procentu likmes. Akciju cenas saglabājas stabilas.

Kā tas izskatītos dzīvē:

S&P 500 uzņēmumu peļņa katru gadu stabili pieaug.

Akciju cenas kāpj vien ļoti lēni. Akciju īpašnieki pelna pārsvarā no dividendēm (kādus 2 % – 4 % gadā).

10 gadu laikā S&P 500 CAPE samazinās no ~30 līdz jau “lētākam” ~20 (jo akciju cenas paliek stabilas, bet peļņa aug).

Tas atbilst situācijai obligāciju tirgū, kur pakāpeniski ceļas procentu likmes.

Šis ir viens, pavisam reāls scenārijs, kurā tirgus krīze tā arī nenotiek. Iespējami arī citi līdzīgi scenāriji.

Tajā pašā laikā eksistē arī:

4. Faktori, kas patiešām varētu izsaukt krīzi

  • Straujš procentu likmju kāpums. Ja centrālās bankas pārāk agresīvi ceļ likmes vai arī tirgus nospriež, ka gaidāma lielāka inflācija.
  • Recesija vai ekonomikas “piebremzēšana”. Ja uzņēmumu peļņas rādītāji pieaug ievērojami lēnāk, nekā gaidīts.
  • Ģeopolitiskie šoki. Ziemeļkoreja, Krievija, Tuvie austrumi. Jebkas, kas “uzdzen gaisā” naftas cenu.

Krīze akciju tirgū ir pilnīgi reāla iespēja, kas varētu notikt jebkurā brīdī.

Secinājums ieguldītājam – nerausties

Vai krīze būs drīz?

Kas to lai zina.

To ar augstu ticamību nevar paredzēt neviens. Arī ne “gudrie” līdzekļu pārvaldītāji, kuri stāsta, ka šie nu gan tevi pasargās no krīzēm un nodrošinās labu peļņu.

Tik vienkārši nav.

Ja centīsies prognozēt krīzi, tev reizi vai divas var arī paveikties. Tomēr ilgtermiņā paliksi zaudētājos.

Negaidi brīnumus, bet ieguldi

Jau esam parādījuši, ka ilgtermiņa ieguldītājam no krīzēm nevajadzētu baidīties. Tomēr, protams, pašreizējai tirgus dārdzībai ir savas sekas.

Gan zemās procentlikmes, gan salīdzinoši “dārgās” akcijas norāda – gaidāmais akciju tirgus ienesīgums tuvākajos 10-20 gadu laikā ir zemāks nekā tas vidēji bijis vēsturiski.

Bet kāda ir alternatīva?

Turēt naudu krājkontā, kur to praktiski ar garantiju apēdīs inflācija?

Ieguldīt nekustamajā īpašumā, kur ir savi burbuļu riski, vai dažādos spekulatīvos ieguldījumos?

Ieguldīt akciju tirgū vēl joprojām ir daudz labāk nekā ļaut inflācijai apēst tavu naudu.

Ieguldītājs, kurš “neraustīsies”, bet konsekventi ieguldīs diversificētā akciju un obligāciju portfelī, visticamāk:

  • ilgtermiņā nodrošinās labu ienesīgumu,
  • lieki netērēs naudu brokeru izmaksās,
  • veiksmīgi cīnīsies ar inflāciju,
  • saglabās sirdsmieru kā krīzēs, tā burbuļos.

Krājot ilgtermiņam, tas ir ļoti daudz.



INDEXO piedāvā pirmos zemu izmaksu, pasīvi pārvaldītos pensiju plānus Latvijā. Tā ir pieeja, kas pasaulē sevi pierādījusi cauri burbuļiem, krīzēm un recesijām. Lai uzzinātu vairāk un pievienotos mums, spied šeit!

Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!