Izbraucienos uz uzņēmumiem saskaramies ar milzīgu skepsi ne tikai par pensijām, bet par finanšu jautājumiem kopumā. Cilvēki netic finanšu institūcijām un netic arī, ka vispār ir jēga krāt vai ieguldīt. Tajā pašā laikā nodrošinātu nākotni grib visi. Skaidrs, ka sabiedrības attieksmi vienā dienā neizmainīt. Tomēr, ja gribam sasniegt attīstīto valstu dzīves līmeni, pakāpeniski tas jādara. Tādēļ ar šodienu uzsākam rakstu sēriju par finanšu pamatlietām.
Pirmā tēma:
Ik pa laikam dzirdam viedokli, ka gudrāk naudu ir krāt zeķē, nevis ieguldīt. Pluss šai pieejai: nav jāuzticas nevienai finanšu iestādei. Pats kontrolē savu uzkrājumu. Mīnuss? Daudzi teiks: Zeķe var sadegt ugunsgrēkā. Naudu var arī nozagt. Jā, tā ir taisnība. Tomēr šis mīnuss pat nav būtiskākais. To varētu novērst, turot uzkrājumu krājkontā. Līdz garantētajiem 100 000 EUR krājkonta risks ir minimāls, drošība augsta. Procentus maksā smieklīgi mazus – nu un kas? Uz šo “nu un kas?” atbilde ir vienkārša:
Gadu no gada ceļas cenas. Matracī vai krājkontā uzkrātā nauda var nopirkt aizvien mazāk. Ja cilvēks neiedziļinās, inflācija liekas neliela, kaitinoša blakts. Katru gadu tā apēd dažus procentus uzkrājuma – nav taču tik traki, vai ne? Patiesībā inflācija ir rijīga žurka, kura gadu desmitu laikā no tava “siera” atstāj vien paliekas.
Trīs procentu inflācija divdesmit gadu laikā apēd gandrīz pusi tavas naudas vērtības. Turklāt inflācija mēdz būt arī augstāka. Padomā, ko ar latu varēji nopirkt 1997. gadā – un ko šodien vari nopirkt ar ekvivalento 1,4 EUR.
Tu esi smagi strādājis, lai iekrātu un parūpētos par savas ģimenes nākotni. Ja kāds bandīts tev draudētu atņemt pusi tavu uzkrājumu, tu taču būtu nikns? Tad kāpēc pieņemt to, ka tevi aplaupa inflācija? Tomēr daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji tā dara. Turklāt dara ar lepnumu – ar sajūtu, ka ir veikuši gudru, drošu, saprātīgu izvēli. Nav ļāvuši sevi piemānīt.
Attīstītās valstīs cilvēki saprot:
Saprātīga ieguldīšana finanšu tirgos milzu bagātības nenesīs – bet tavus uzkrājumus no inflācijas aizsargās gan. Paskatīsimies vēlreiz iepriekšējos grafikus, kur inflācija apēd tavas naudas vērtību. Šoreiz salīdzināsim, kas notiek, ja tu ieguldi savu uzkrājumu. Apskatīsim scenāriju, kurā tavs ieguldījums pelna vidēji 3,5 procentus gadā. Kādēļ 3,5 procentus? Tas ir aptuvenais ienesīgums, kuru kopš sistēmas sākuma nodrošinājis Latvijas 2. pensiju līmenis. Ja mūsu sistēma – kas līdz šim bijusi samērā neefektīva, ar augstākajām izmaksām attīstītajās valstīs – spējusi nodrošināt tādu ienesīgumu, tad šis pieņēmums ir ļoti konservatīvs. INDEXO cīnās, lai turpmāk sistēmas ienesīgums būtu labāks. Bet pašreiz pieņemam 3,5 % gadā.
Rezultāts:
Pie 3 procentu inflācijas 20 gadu laikā tava uzkrājuma reālā vērtība būtu pieaugusi par 8 procentiem. Gandrīz 50 procentu kritums vai 8 procentu pieaugums – tā ir milzīga atšķirība.Vienā scenārijā tu knapi varēsi savilkt galus. Otrā varēsi mierīgi baudīt savu darba gadu augļus.
Latvijas iedzīvotāju skepsi par finanšu pakalpojumiem var saprast. No vienas puses ir bijuši visādi Auseklīši un Bankas Baltijas, kas sasolīja brīnumus un brutāli apkrāpa. No otras – stabilās, drošās skandināvu bankas, kas piedāvā dārgus produktus ar simts slēptām komisijām. Nav viegli atrast saprātīgas, drošas un izdevīgas ieguldījumu iespējas. Šajā rakstu sērijā tādas meklēsim.
Kad rakstīsim par INDEXO pensiju plāniem, skaidri norādīsim, ka reklamējam sevi. Bet skatīsimies uz ieguldījumiem plašākā kontekstā. Apskatīsim arī daudzus risinājumus, ko paši nepiedāvājam.
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
