Jautājumi?

Sūtīt
Pievienoties
Pievienoties

Blogs

Blog Ieguldīšanas pamatiKurš iegulda labāk – finansists vai akls mērķaķis?

Kurš iegulda labāk – finansists vai akls mērķaķis?

Nesen uzaicinājām profesoru Tāli Putniņu no Rīgas Ekonomikas augstskolas novadīt lekciju par sava pētnieciskā darba tēmu – indeksu fondiem.

Pirms INDEXO parādīšanās Latvijā indeksu fondi praktiski nebija pazīstami. Pasaulē tie jau sen dominē ieguldījumu tirgū.

Kādēļ? Izcelsim trīs atziņas no profesora lekcijas, kas noderēs katram ieguldītājam.

1. Akls mērkaķis ieguldīs veiksmīgāk par tradicionālo līdzekļu pārvaldītāju.

Baņķieri un aktīvie naudas pārvaldītāji, kuri sola par treknu komisiju gudri ieguldīt tavu naudu, vidēji uzrāda daudz vājāku rezultātu nekā būtu gaidāms, ja tu:

  • nosēdinātu aklu mērkaķi pie akciju saraksta,
  • liktu tam mest šautriņas uz sarakstu,
  • ieguldītu tajās akcijās, kurām mērkaķis trāpa.

Vidējais mērkaķis un vidējais baņķieris uzrāda līdzīgu spēju izvēlēties izdevīgākos ieguldījumus – bet mērkaķis par savu darbu neņem komisiju.

Šo secinājumu – kuru pirmoreiz 70s gados izklāstīja profesors Bērtons Malkiels – pamato gan statistiska par vēsturiskajiem rezultātiem, gan arī matemātika. Mēs visi nevaram būt skaistāki par vidējo. Aktīvie līdzekļu pārvaldītāji kopumā nespēj panākt labāku rezultātu par tirgus vidējo rādītāju (indeksu). Pēc lielām komisijām gaidāmais rezultāts jau ir stipri zem vidējā. 

2. Izvēlēties "īsto" vai "gudro" aktīvo līdzekļu pārvaldītāju ir praktiski neiespējami.

Ja neskaita komisiju līmeni, nav neviena statistiski pamatota faktora, pēc kura izvēlēties veiksmīgu naudas pārvaldītāju.

Pētnieki vēl strīdas, vai vispār pastāv pārvaldītāji, kuri spēj veiksmīgāk par citiem paredzēt tirgus kustības. Ļoti iespējams, ka veiksmīgākajiem vienkārši paveicas vairāk nekā citiem. Arī daži mērkaķi šautriņas metīs veiksmīgāk nekā citi.

Ja arī kāds pārvaldītājs ir spējīgaks par citiem, viņš visticamāk tavu naudu nevairos vairāk par citiem, jo:

  • viņš varēs iekasēt lielāku komisiju par citiem,
  • viņš piesaistīs vairāk klientu un līdzekļu,
  • augot klientu līdzekļu apjomam, zudīs pārvaldītāja spēja ieguldīt veiksmīgāk par citiem (izsīks pārvaldītāja idejas).

Tādēļ cerēt, ka spēsi izvēlēties "īsto" pelnošo speciālistu, nav pamats.

3. Visā pasaulē ieguldītāji saka "nē" dārgiem starpniekiem un izvēlas indeksu fondus.

ASV tirgū kopš 2006. gada 1.2 triljoni dolāru ir aizplūduši no aktīvajiem pārvaldītājiem, kamēr 1.4 triljoni dolāru ir ieplūduši indeksu fondos.

Indeksu fondi necenšas izvēlēties īstās akcijas, kurās ieguldīt (nemet šautriņas). Indeksu fondi iegulda visos uzņēmumos, kuri ir iekļauti konkrētajā tirgus indeksā – samazinot izmaksas līdz minimumam. Ilgtermiņā tie ir uzrādījuši daudz augstāku ienesīgumu nekā līdzīga profila aktīvie ieguldījumu fondi.

Izvēloties indeksu fondus, ieguldītājs izvēlas daudz mazāk naudas atdot starpniekam, kurš bezjēdzīgi naudu "apsaimnieko", bet vērtību nepievieno.

4. Indeksu fondi neapdraud pasaules tirgu efektivitāti.

Aktīvie līdzekļu pārvaldītāji brīdina: indeksu fondi sabojāšot tirgus efektivitāti. Nākotnē akciju cenas kustēšoties "kopā" – vienalga, vai konkrētais uzņēmums ir labs vai slikts, akcijas tikšot pirktas vienādi, jo tirgū dominēs nevis gudri investori, bet "nedomājošie" indeksu fondi.

Prof. Putniņa un viņa kolēģu pētījumi norāda, ka šīs bailes nav pamatotas:

  • Indeksu fondu apjomi strauji aug, bet korelācijas starp akcijām krīt. T.i. akciju cenas kustas aizven neatkarīgāk viena no otras.
  • Akciju cenu kustības tirgū vairāk nekā jebkad ataino jaunu informāciju par konkrētiem uzņēmumiem. T.i., akciju cenas kustas atbilstoši uzņēmumu situācijai.
  • Samazinājušās akciju "trokšņa" kustības, kas rodas likviditātes trūkuma dēļ.
  • Akciju tirgi šobrīd ir efektīvāki kā jebkad. Akciju cenas labi ataino par uzņēmumiem publiski zināmo informāciju.

Vienīgie, kuri cieš no indeksu fondu dominances, ir dārgie starpnieki. Tie, kuri veido savu biznesu uz ieguldītāju nezināšanas rēķina.

Jācer, ka nākotnē starpnieku kabatās nonāks aizvien mazāk mūsu naudas.

Pilnu lekcijas ierakstu iespējams noskatīties šeit. Šo kopsavilkumu rakstījām mēs, nevis prof. Putniņš – ja tajā parādās kļūdas, tās ir mūsu!



INDEXO piedāvā pirmos pasīvi pārvaldītos pensiju plānus Latvijā, kuri iegulda tikai indeksu fondos.

Lai par tiem uzzinātu vairāk, viesojies mūsu pamatlapā.

Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem, un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

1 Komentārs
  • Zorge Zorge , 11/05/2018 Atbildēt

    Par šo jau esmu dzirdējis. ASV tika analizēti darbības rezultāti ļoti lielam aktīvu pārvaldītāju skaitam un tikai daži veiksmīgākie, ilgtermiņā apsteidza indexus.

Tavs komentārs

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Atzīmētie lauki ir obligāti aizpildāmi *