1. Pastāsti svarīgāko par savu izglītību un profesionālo pieredzi.
Esmu INDEXO kolektīvā jau 2 lieliskus gadus. Pirms tam darbojos gan lielākos, gan mazākos finanšu uzņēmumos, kur skaitļi un precizitāte bija svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tādēļ teiktu, ka ar skaitļiem esmu uz “Tu”. Kopš pievienošanās esmu darbojies dažādos interesantos, atbildīgos INDEXO projektos. Piemēram, pie akciju publiskās kotācijas un bankas dibināšanas biznesa plānu izveides. Šobrīd esmu atbildīgs par mūsu pārvaldīto pensiju plānu ieguldījumu procesiem.
2. Kāda ir Tava ikdiena pašreizējā amatā?
Ļoti dinamiska! INDEXO, kā pasīvam ieguldījumu pārvaldītājam nav lielas analītiķu komandas, tāpēc veicu plaša spektra pienākumus – sākot no datu analīzes un tirgus izpētes, līdz pat darījumiem biržā vai komunikācijai ar tādiem brokeriem un ieguldījumu fondu pārvaldītājiem kā BlackRock. Tas viss, lai nodrošinātu labākos nosacījumus mūsu klientiem.
3. Kas ir pasīvā līdzekļu pārvaldīšana un indeksu pieeja, ko INDEXO pirms vairākiem gadiem ieviesa Latvijas pensiju nozarē?
Vienkāršos vārdos sakot, pasīvā pārvaldīšana jeb indeksu pieeja ir ieguldīšana, necenšoties uzminēt, kas notiks neparedzamajos finanšu tirgos. Mēs esam izvēlējušies pasaulē atzītu stratēģiju un pie tās pieturamies ilgtermiņā. Mūsu pārvaldītie plāni, kas iegulda akciju tirgū, nodrošina ieguldījumu vairāk nekā 1600 lielākajos pasaules uzņēmumos. Savukārt mūsu plāni ar obligāciju portfeļiem iegulda zema riska eiro valūtas lielo uzņēmumu un Eiropas valdību obligāciju instrumentos.
4. Kā tiek pieņemti lēmumi par to, kur INDEXO iegulda klientu uzticētos pensijas uzkrājumus?
Mūsu uzņēmumā investīciju lēmumus pieņem Investīciju komiteja, kuras biedrs esmu arī es. Taču, kā jau iepriekš minēju – mūsu stratēģija jau ir izvēlēta un būtiski nemainās. Katrs ieguldījumu lēmums tiek pieņemts ar mērķi vairot INDEXO klientu uzkrājumu (es pats arī esmu INDEXO klients).
5. Vai ir kāda atšķirība starp to kā INDEXO pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus?
Atšķirību pārvaldības pieejā nav – mēs pārvaldām gan 2. pensiju līmeņa, gan 3. pensiju līmeņa aktīvus ar vienādu stratēģiju un vienādi lielu atbildības sajūtu. Lai arī portfeļi nedaudz atšķiras, mērķis ir viens – nodrošināt labāko ilgtermiņa rezultātu mūsu klientiem.
6. Kādi mērķi tiek izvirzīti ieguldījumu pārvaldīšanai? Ar ko var rēķināties INDEXO klienti?
Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt saviem klientiem tirgus vidējo atdevi, ko vislabāk var paveikt tieši ar pasīvās pārvaldīšanas pieeju. Tā nepaļaujas uz pārvaldītāju gudrību, bet iegulda pasaules tirgos un uzrāda ienesīgumu, kas pirms izmaksām atbilst pasaules tirgus indeksu vidējam rezultātam. Ilgtermiņā akciju tirgus vidējā atdeve ir bijusi 9% pirms inflācijas, 6% – pēc inflācijas. Tiesa konkrētu pelņu nav iespējams garantēt, kā arī vēsturiskie rezultāti negarantē līdzīgu peļņu nākotnē.
Lai nodrošinātu labāko rezultātu saviem klientiem, mēs regulāri izskatām iespējas samazināt gan tiešās, gan netiešās izmaksas. Mēs šogad samazinājām 2. pensiju līmeņa plānu pārvaldīšanas komisijas, pateicoties būtiskajam klientu skaita pieaugumam un veiksmīgām pārrunām ar sadarbības partneriem.
7. Vai investē arī pats? Kā Tu personīgi vērtē indeksu pieeju ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai?
Uzskatu, ka indeksu pieeja ir pareizā pieeja ikvienam – gan pašpasludinātiem finanšu ekspertiem, gan tiem, kas līdz galam nezina, kā pareizāk ieguldīt. Arī pats lielāko daļu savas brīvās naudas ik mēnesi ieguldu tieši indeksiem piesaistītos fondos. Izmantoju arī INDEXO pārvaldītos 2. pensiju līmeņa un 3. pensiju līmeņa produktus. Ja kāds jautā, kā vajadzētu ieguldīt, vienmēr iesaku tieši indeksu pieeju.
Jāatzīst, ka esmu ieguldījis arī dažās individuālās akcijās gan Latvijā, gan ārzemēs. Uzskatu, ka ir jāatbalsta uzņēmumi, kuri dara labu sabiedrībai un reizē var sniegt labumu akcionāriem. Tieši tādēļ biju viens no INDEXO akcionāriem vēl pirms kļuvām par publisku uzņēmumu.
8. Vai ir kāds investīciju atgadījums, ar kuru īpaši lepojies vai arī no kura esi guvis labu mācībstundu?
Kad sāku ieguldīt, nu jau pirms daudziem gadiem, centos pats veidot savus portfeļus no individuāli atlasītām akcijām. Vēlāk arī no konkrētu nozaru un reģionu indeksu fondiem. Tas bija gan dārgs (komisijas), gan samērā riskants prieks. Ar dažiem ieguldījumiem nedaudz paveicās, ar citiem – ne tik ļoti. Kopumā rezultāts sanāca gana līdzīgs tā perioda tirgus atdevei, bet aizņēma daudz vairāk mana laika.
Citi ieteica ieguldīt kriptovalūtās. Tā bija īstā mācībstunda – nekad neieguldi un nepieņem ieguldījumu lēmumus, balstoties uz tā brīža ziņu virsrakstiem. Par šo vairāk uzrakstīšu kādā no nākotnes INDEXO blogiem.
9. Kādu padomu dotu tiem, kuri vēlas uzsākt investēt?
Saprast savu mērķi – tā var būt vecumdienu nodrošināšana, tā var būt finansiāla neatkarība jau jaunībā. Svarīgi ir nebaidīties spert pirmo soli un nebaidīties no īstermiņa zaudējumiem.
Kā pirmo vienmēr ieteiktu ieguldījumu, kurā valsts dod kādu atbalstu – piemēram, 3.pensiju līmeni. Kad šie ieguldījumi ir sasnieguši maksimālo nodokļu atmaksas apmēru, ir jāsāk domāt par pārējām ieguldījumu kategorijām. Par tām es plašāk pastāstīšu nākamajos rakstos jau drīz.
Nelielam ieskatam – gan iesācējiem, gan profesionāļiem statistiski vislabāk ir ieguldīt plaši diversificētos indeksu fondos. Arī mūsu reģionā to ir iespējams darīt ar zemām izmaksām un bez lielas smadzeņu piepūles vai laika patēriņa.
Šī pieeja nepaļaujas uz pārvaldītāju gudrību, bet iegulda pasaules tirgos un uzrāda ienesīgumu, kas pirms izmaksām atbilst pasaules tirgus indeksu vidējam rezultātam. Ilgtermiņā akciju tirgus vidējā atdeve ir 9% pirms inflācijas, 6% – pēc inflācijas. Tiesa konkrētu pelņu nav iespējams garantēt, kā arī vēsturiskie rezultāti negarantē līdzīgu peļņu nākotnē.
