Visiem zināma situācija, kad jāiegādājas kāds lielāks pirkums vai radušies neplānoti izdevumi. Ja ar uzkrājumiem tam nepietiek, aizdevums ir viens no risinājumiem. Tomēr pirms kredīta, piemēram, patēriņa kredīta vai hipotekārā kredīta, saņemšanas, aizdevējs pārbaudīs tavu kredītreitingu. Šis vērtējums palīdz noteikt, vai esi uzticams kredītņēmējs.
To aprēķina, analizējot dažādus finanšu un personiskos datus, piemēram, kredītvēsturi, maksājumu disciplīnu, ienākumus un izdevumus, esošo kredītu apjomu u.c.
Mīts 1: Augsti ienākumi garantē labu kredītreitingu
Tas ir maldīgs uzskats. Lai gan ienākumi ir svarīgs faktors, kredītreitingu ietekmē arī izdevumi un to līdzsvars ar ienākumiem. Piemēram, ja tavs ienākumu līmenis ir augsts, bet tu regulāri tērē vairāk, nekā nopelni, tas var negatīvi ietekmēt kredītreitingu. Tāpat ļoti būtiska ir maksājumu disciplīna, proti, arī turīgi cilvēki apzināti vai neapzināti kavē maksājumus par komunālajiem maksājumiem, kas var ietekmēt kredītreitingu.
Mīts 2: Kredītreitingu neietekmē ar kredītu nesaistīti maksājumi
Maksājumu disciplīna ir ļoti būtiska. Nav svarīgi vai tie ir komunālie maksājumi, līzinga nomaksa, kredīta atmaksa, kredītkartes kredītlimita atmaksa vai hipotekātā kredīta maksājumi. Aizkavēti vai savlaicīgi veikti maksājumi veido tavu finansiālo uzticamību.
Mīts 3: Kredītvēsturi var sabojāt pat viena kavēta rēķina apmaksas diena
Parasti kredītvēsture netiek sabojāta tikai par pāris dienu kavētu rēķina apmaksu. Lielākā daļa kredītiestāžu piedāvā noteiktu tolerances periodu (piemēram, 10-15 dienas), pirms uzskata maksājumu par kavētu un reģistrē to kredītvēsturē. Tomēr ilgstošs vai atkārtots maksājumu kavējums gan var negatīvi ietekmēt tavu kredītvēsturi.
Mīts 4: Labāk slēpt parādsaistības, nekā informēt aizdevēju
Ja rodas finansiālas grūtības atmaksāt aizdevumu, daudzi cenšas izvairīties no kontakta ar kredītiestādi, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Tā ir liela kļūda.
Jā, ilgstoša maksājumu kavēšana var ievērojami pasliktināt tavu kredītreitingu un apgrūtināt iespējas nākotnē saņemt aizdevumu. Tomēr ir iespējas, ko var darīt šādās situācijās.
Vispirms vajadzētu sazināties ar aizdevēju, pastāstīt par situāciju un meklēt kopīgu risinājumu. Bieži var vienoties par maksājuma grafika maiņu, termiņa pagarināšanu vai regulārā maksājuma samazināšanu. Arī kredītiestādes ir ieinteresētas atrisināt situāciju abpusēji saudzīgi un laikus.
Turklāt saziņu nevajadzētu atlikt, bet gan rīkoties pēc iespējas ātrāk. Ja vienosies ar aizdevēju, iespējams, informācija par problēmām nemaz nenonāks līdz kredītreģistram.
Mīts 5: Sabojāts kredītreitings nozīmē, ka aizņemties vairs nevarēs
Tā gluži nav. Kredītreitingu iespējams uzlabot, taču tas prasa laiku un konsekventu pieeju – atmaksāt parādus un ievērot finanšu disciplīnu.
Ja personai ir stabili ienākumi, laika gaitā parādus atmaksā un maina savus finanšu paradumus, tad kredītreitingu var uzlabot, taču tas nebūs ātrs process.
Ieraksti par personas segtajiem parādiem saglabājas līdz 5 gadiem. Turpretim, ja personai ir ierosināta maksātnespēja, tad kredītreitingu atjaunot būs ļoti grūti, jo šāda informācija reģistros saglabāsies vēl 10 gadus pēc maksātnespējas procesa beigām.
Kredītreitings ir būtisks rīks ne tikai tiem, kas plāno aizņemties, bet arī ikvienam, kurš vēlas sekot līdzi savai finansiālajai veselībai.
Arī tu vari apskatīt savu kredītvēsturi un kredītreitingu manakreditvesture.lv. Kredītvēsturi var aplūkot bez maksas, savukārt kredītreitinga apskate ir maksas pakalpojums.
Vairāk par to, kas ir kredītvēsture un kredītreitings, lasi šeit.
Pirms pieteikties aizdevumam, aicinām novērtēt pašiem savu spēju atmaksāt.
Uzmanies no krāpniekiem
Krāpniecība ar personas datiem kļūst arvien izplatītāka. Bieži vien krāpnieki izmanto personas informāciju, lai noformētu ātros kredītus vai citus aizdevumus. Šādas darbības ne tikai apgrūtina finansiālo situāciju, bet arī nopietni bojā kredītvēsturi.
Kā pasargāt sevi? Ik pa laikam pārbaudi savu kredītvēsturi. Ja pamani aizdomīgus ierakstus, sazinies ar kredītdevēju un, ja nepieciešams, vērsies Valsts Policijā.
Saistīti raksti:
