Jautājumi?

Sūtīt
Pievienoties
Pievienoties

Blogs

Blog Pensiju sistēmaPensijas indeksācija attiecas arī uz gados jaunajiem!

Pensijas indeksācija attiecas arī uz gados jaunajiem!

Esam rakstījuši par to, kāds ir pensijas vecums un cik liela pensija mūs gaida. Šodien apskatīsim, kā strādā pensijas indeksācija – un ko tā nozīmē tavai nākotnei.

Jānošķir pensijas kapitāla indeksācija un vecuma pensijas indeksācija.

Pastāv divi indeksācijas veidi:

  1. Pensijas kapitāla indeksāciju piemēro tevis uzkrātajam pensiju kapitālam, kamēr tu vēl neesi aizgājis pensijā. Šī indeksācija attiecas arī uz gados jaunajiem.
  2. Vecuma pensijas indeksāciju piemēro tavai pensijai, kad tu jau esi pensionārs.

Apskatīsim katru atsevišķi, sākot ar pensijas kapitāla indeksāciju.

Kas ir pensijas kapitāls?

Tu maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzkrāj vecuma pensijas kapitālu (1. pensiju līmenis). Šis kapitāls būtībā ir ieraksts datubāzē, ka esi samaksājis iemaksas. Nākotnē valsts sola tev izmaksāt pensiju, balstoties uz šī kapitāla apjomu.

Šo kapitālu indeksē, ņemot vērā "vidējo iemaksu algu" pieaugumu valstī iepriekšējos divos gados.

Precīzāk: uzkrātajam kapitālam piemēro indeksu, kurš vienāds ar kārtējā un iepriekšējā gada sociālo iemaksu algu summu attiecību.

Vienkāršā valodā: legālās algas aug, sociālais budžets kļūst bagātāks, un valsts tavu uzkrāto kapitālu palielina. Līdz šim indeksācija bijusi ievērojami straujāka par inflāciju.

Faktiskais aprēķins ir nedaudz sarežģīts. Ar formulu iespējams iepazīties šeit. Aprēķina princips ir sīkāk aprakstīts VSAA mājaslapā, kur arī atrodami vēsturiski ik gadu piemērotie indeksi.

Vecuma pensiju indeksē, ņemot vērā gan algu pieaugumu valstī, gan inflāciju, gan darba stāžu.

Kad cilvēks jau aizgājis pensijā, pensiju indeksē jau pēc cita principa.

Pirmkārt, tiek indeksēta tikai tā vecuma pensijas daļa, kas nepārsniedz 50 % no iepriekšējā gada vidējās sociālo iemaksu algas valstī.

Tā 2017. gadā tika indeksēta pensijas daļa, kas nepārsniedz 349 EUR. Ja pensija bija mazāka par 349 EUR, tā tika indeksēta pilnā apjomā.

Otrkārt, pensija tiek indeksēta, ņemot vērā divus daudzumus:

  • Inflācija iepriekšējā gadā.

T.i., par cik % cēlušās patēriņa cenas.

  • Reālais apdrošināšanas iemaksu algu pieaugums.

T.i., par cik % cēlušās algas, no kurām veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas – atskaitot inflāciju.

Maz ticamajā gadījumā, kad reālais algu pieaugums ir augstāks par 15%, tiek piemērots pieaugums 15 % apmērā.

Treškārt, uz pensijas indeksāciju atstāj iespaidu sociālās apdrošināšanas stāžs.

Indeksējot vecuma pensiju, inflāciju ņem vērā pilnā apmērā, bet algu pieaugumu daļēji. Rezultātā pensiju indeksē pēc formulas:

Pieaugums procentos = Inflācija procentos + Algu pieaugums procentos x X

Koeficienta X apjomu nosaka sociālās apdrošināšanas stāžs, par kuru piešķirta vecuma pensija:

  • X=50 %, ja stāžs ir līdz 30 gadiem,
  • X=60 %, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos,
  • X=70 %, ja stāžs ir 40 gadi un vairāk.

Kā to visu salikt kopā?

Vienkāršojot, vecuma pensiju indeksē šādi:

  • Vispirms pensiju palielina pietiekami, lai nosegtu patēriņa cenu kāpumu valstī.
  • Ja algas ir augušas straujāk par inflāciju un sociālais budžets ir bagātāks, pensiju palielina vēl vairāk.
  • Ja algas ir augušas lēnāk par inflāciju un sociālais budžets ir nabagāks, pensiju palielina mazāk.
  • Pensiju nekad nesamazina.

Paldies VSAA ekspertiem, kuri mums draudzīgi palīdzēja izveidot šo indeksācijas mehānismu aprakstu! Visas neprecizitātes tekstā ir mūsu.

Kas ar indeksāciju notiks nākotnē?

Nav noslēpums, ka Latvijas demogrāfiskie rādītāji ir skarbi. Nākotnē mazākam skaitam nodokļu maksātāju būs jāuztur daudz lielāks skaits pensionāru. Kādas būs sekas?

Par to varam vien minēt. Iespējams, vairāk maksāsim nodokļos. Iespējams, tiks celts pensijas vecums.

Var nākties pārskatīt arī indeksācijas kārtību.

Ko darīt, lai sev nodrošinātu saprātīgu pensiju?

Jāveic uzkrājumus pašiem. Nauda, ko uzkrājam un ieguldām paši, būs mūsu rīcībā neatkarīgi no demogrāfiskajiem rādītājiem vai pensijas indeksācijas.

Brīvprātīgo uzkrājumu veikšanai ir daudz izvēles:

  • Ieguldīt 3. pensiju līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (un saņemt nodokļu atmaksu).
  • Ieguldīt Latvijas vai ārzemju ieguldījumu fondos (vēlams, ar zemām izmaksām).
  • Pašam veidot vērtspapīru portfeli (zinošajiem).
  • Ieguldīt nekustamajā īpašumā (ja pārzini tirgu).
  • Ieguldīt privātajā biznesā.

Ja sāksi krāt laicīgi,  nebūsi atkarīgs no tā, kā izskatīsies demogrāfiskā situācija nākotnē!



Vai zināji, ka 6 % tavas algas uzkrājas jau šobrīd?

Tik liela daļa tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī. 30-gadnieks, kurš pelna vidējo algu, līdz pensijai var uzkrāt pat 90 tūkst. EUR vai vairāk.

2. pensiju līmeņa nauda ir reāls uzkrājums, kas tiek iegulīts finanšu tirgos tavā vārdā. Tas netiek izmaksāts šodienas pensionāriem un nav atkarīgs no demogrāfijas tendencēm.

Lai uzzinātu, kā par šo naudu vari labāk parūpēties, paviesojies mūsu pamatlapā!



Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

1 Komentārs
  • Ja tie 40% paliktu par 40 nostrādātiem gadiem, tad būtu labi. Vēl jau vajadzētu par katru izaudzināto bērnu pieskaitīt apm.20 euro. jo tas nav godīgi, ka mātes, kuras izaudzinājušas vienu vai nevienu, un darba stāžu sastrādā ātrāk, saņem tik pat jeb pat vairāk. Lūdzu valdībai padomāt par šīm personām, kuras rūpējās par tautas pavairošanu, lai atstātu aiz sevis nodokļu pelnītājus.

Tavs komentārs

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Atzīmētie lauki ir obligāti aizpildāmi *