Pētījumi izgaismo dažādas problēmas, kas saistītas ar naudas uzkrāšanas un investīciju veikšanas paradumiem. Mēs kopumā izvairāmies plānot finanses ilgtermiņā, turklāt sievietes atturas no investēšanas vairāk nekā vīrieši.
Investēšana nav tikai turīgajiem
Ar investīciju un naudas uzkrāšanas paradumiem saistītie lēmumi ir būtiska daļa no mūsu ikdienas dzīves.
No tādām izvēlēm, kas tieši un redzami mūs ietekmē, piemēram, “pirkt kafiju ārpus mājas vai pagatavot to pašam?”, ”uzturēt personīgo auto, izmantot koplietošanas auto vai sabiedrisko transportu?”. Līdz izvēlēm, kuru rezultāti ikdienas dzīvē nav uzreiz pamanāmi – “kā parūpēties par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem?”, “kā ieguldīt, lai piedzīvotu komfortablas vecumdienas?”
Katram no mums šie jautājumi un izvēles ir citādākas. Mērķis ir viens – dzīvot pēc iespējas labi un komfortabli. Viss atkarīgs no iespējām, vēlmēm, zināšanām un uzstādītajiem finanšu mērķiem.
Kūtri ilgtermiņa plānošanā
Latvijas Bankas veiktajā pētījumā par Finanšu pratības indeksu, kas uzrāda latviešu spēju rīkoties ar savu naudu gudri, rezultāts bija 12,2 no 20 punktiem.(1) Šis rādītājs ir viduvējs un gandrīz nav mainījies septiņu gadu laikā. Kaut ir uzlabojusies attieksme, tomēr rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana.
Vīrieši iegulda neregulāri, sievietes mazākos apjomos
Tā kā pensiju uzkrājumu veidošana ir mūsu lauciņš, ķērāmies apskatīt datus. Ir daudz faktoru, kas nosaka paradumus un attieksmi pret naudas uzkrāšanu un investēšanu. Daži no tiem ir izglītība, vecums, ienākumi u.c.
Tomēr vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti, ka ir veikuši labu darbu, izveidojot finansiālo plānu savai pensijai vai saka, ka tāda plāna vispār nav.
77% iedzīvotāju plāno paļauties uz valsts pensiju (pēc datiem tā varētu sastādīt vien aptuveni pusi no šī brīža ienākumiem), un gandrīz katrs trešais plāno turpināt strādāt pensijas vecumā.(1)
Apskatot, kā rīkojas mūsu klienti ar uzkrājumiem pensiju 3. līmenī, redzam pāris tendences. Vidēji sievietes ir kūtrākas pensiju 3. līmeņa uzkrājumu veidošanā – gan sāk nedaudz vēlāk, gan veikto iemaksu apjoms ir zemāks. Piemēram, 24 no 30 klientiem ar lielākajiem uzkrājumiem ir vīrieši. Tomēr sievietes iemaksas pensiju 3. līmenī veic ar lielāku regularitāti.
Dzimumu plaisa
Jau iepriekš esam vērsuši uzmanību sieviešu nākotnes labklājības apdraudējumam, saistībā ar pensiju jeb vecumdienu uzkrājumiem.
Statistika ir nepielūdzama – Latvijā sievietes pensijā saņem par aptuveni 15% zemākus ienākumus nekā vīrieši. Lai gan arvien vairāk sievietes redzam dažāda līmeņa amatos darba tirgū, vidēji sieviešu ienākumi ir mazāki, tām sava darba mūža laikā nākas ņemt lielākus pārtraukumus, kā arī ir ģimenes, kurās sievietes uzņemas rūpes par bērniem, radiniekiem un aktīvi neiesaistās darba tirgū. Padomus, kā sievietēm labāk parūpēties par savu finansiālo labklājību nākotnē, atradīsi šeit: “Kā sievietēm veicināt nākotnes finansiālo labklājību?”
Šoreiz tēmu apskatām no investīciju perspektīvas.
Pēc Kantar Group datiem, Eiropas Savienībā tikai 26% sieviešu sevi uzskata par investorēm, savukārt vīriešu vidū īpatsvars ir 37%.(2)
“Tā ir nopietna plaisa starp abiem dzimumiem, un domāju, ka Latvijā tā ir vēl lielāka. Ļoti bieži sievietes nav pietiekami pārliecinātas par sevi, tādēļ atturas no ieguldījumu veikšanas. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi cīnīties ar stereotipiem un motivēt sievietes sākt investēt, tādējādi palielinot savu labklājību.
Tādēļ martā “Investoru Klubs” rīko informatīvu kampaņu ar mērķi kliedēt noturīgos mītus, un parunājām ar piecām veiksmīgām sievietēm, kuras ir padarījušas ieguldījumus par savu ikdienas sastāvdaļu, taču ir profesionāles citās nozarēs. Esam apkopojuši astoņus padomus tiem, kuri vēlas sākt investēt, saglabājot un vairojot savus brīvos līdzekļus,” komentē pieredzējušais investors un “Investoru kluba” izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Gribu investēt. Ar ko sākt?
Bieži atlikt naudu nemaz nemēdz būt viegli. Tomēr labākā prakse ir to izdarīt mēneša sākumā un tērēt pāri atlikušo.
Pirms investēt eksperti aicina izveidot drošības spilvenu 3 – 6 mēnešu izdevumu apmērā, lai neparedzēti gadījumi nevarētu apdraudēt finanšu stabilitāti. Vienlaikus apzināti un gudri rīkoties ar naudu arī ikdienā, izvērtējot lielākās izdevumu grupas, piemēram, dzīvesvieta un transporta līdzekļi.
Kā arī – domāt ilgtermiņā. Jo, lai arī kā gribētos dzīvot tikai šeit un tagad, gribot negribot ir jādomā par nākotni. Turklāt, matracī vai krājkontā uzkrātā nauda var nopirkt aizvien mazāk inflācijas ietekmē.
Soli pa solim pat dažādās situācijās iespējams parūpēties par komforta līmeņa paaugstināšanos nākotnē, ja mērķtiecīgi tiek veiktas gudras izvēles.
Raksts tapis sadarbībā ar “Investoru Klubu”.
📣 Ar kodu “INVESTORE25” iegādājies “Investoru Kluba” gada abonementu ar 25% atlaidi. Izmanto atlaidi arī uz “Investoru Festivālu”, kas notiks 8. jūnijā. Atlaide spēkā visu martu.
Piedāvājumu var izmantot: šeit.
Avoti