“Was ist der Einbruch in eine Bank gegen die Grundung einer Bank?” – tā esot teicis izcilais vācu dramaturgs un režisors Bertolds Brehts.
Latviski viņa teikto varētu tulkot aptuveni sekojoši – “Bankas aplaupīšana ir daudz mazāks noziegums kā bankas dibināšana?”
Nav nekāda pamata apšaubīt Brehta izcilību teātra mākslā, tomēr viņa politiskie uzskati ir daudz pretrunīgāki. Viņš bija komunists, kas viņa spriedumus par politiku un ekonomiku kā minums liek uztver ar kārtīgu sālījuma dozu.
Domājam, ka arī šajā konkrētajā apgalvojumā ir ielikts viņa dramaturga talants. Ir pateikts īsi, spēcīgi, pretrunīgi, tā lai laikabiedriem un paaudzēm pēc tam būtu par ko ņemties.
Viens ir skaidrs – baņķieri acīmredzami Brehtam nepatika.
Lai arī ļoti negribas būt vienisprātis ar komunistu, skatoties uz šodien notiekošo Latvijas banku sistēmā, Brehtam vismaz daļēji jāpiekrīt. Savukārt ir citi iemesli kādēļ piekrist nedrīkst nekādā gadījumā. Tad kāpēc Brehtam vienlaicīgi bija un nebija taisnība?
Problēmas Latvijas banku nozarē
Latvijā dominē 4 bankas, kas savā starpā nekonkurē un pienācīgi nepilda savu lomu Latvijas ekonomikā.
Latvijā izsniegto kredītu apjoms pret iekšzemes kopproduktu ir zemākais Eirozonā.
Kāds varētu teikt – maz kredītu tas ir labi, visi guvām mācību 2008.-2009. gadā. Nepārēsties un ēst veselīgi ir labi, bet anoreksija jau ir kaut kas ļoti slikts. Nelaime ir tā, ka Latvija nevis vienkārši atpaliek no vidējiem rādītājiem, bet ir pēdējā vietā.
Tajā pašā laikā kredīti ir arī vieni no visdārgākajiem Eirozonā un Latvijas uzņēmēji, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir ļoti neapmierināti ar banku finansējuma pieejamību.
Kreditēšana un pieeja kredītiem ir ļoti nozīmīga modernas tirgus ekonomikas sastāvdaļa.
Problēmas ar banku finansējuma pieejamību negatīvi ietekmē visus ekonomiskos procesus valstī.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam finansējuma pieejamības problēmu dēļ Latvijas ekonomika ir zaudējusi apmēram 3 procentpunktus no potenciālās izaugsmes.
Nekas nav mainījies pēc 2019. gada un Latvija ekonomiskā attīstība joprojām tiek bremzēta.
Konkurences trūkums izpaužas arī daudzos citos veidos, ko ir daudz grūtāk kvantificēt un pierādīt ar skaitļiem.
Piemēram, gadus 15 atpakaļ varējām lepoties ar vienām no modernākajām internetbankām pasaulē, ar lielu īpatsvaru elektroniski apstrādātu maksājumu.
Tajā laikā Ziemeļvalstis un Baltija bija finanšu pakalpojumu digitalizācijas pasaules avangardā. Tas bija laiks, kad ASV turpināja izrakstīt čekus, un Dienvideiropieši gāja uz bankas filiālēm veikt maksājumus un papļāpāt ar banku darbiniekiem.
Šodien mobilo pakalpojumu laikmetā Latvijā pieejamās banku mobilās lietotnes būtiski atpaliek no tām kādas ir pieejamas ASV un vairumā Eiropas valstu.
Esam arī pieraduši pret bankām izturēties kā pret valsts institūcijām no kurām vairs negaidām augstu servisa kvalitāti un ieinteresētu attieksmi. Ja banka ar mums cenšas komunicēt, mēs satraucamies līdzīgi kā saņemot zvanu, piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta.
Konkurences trūkuma apstākļos Latvijā dominējošās ārvalstniekiem piederošās bankas arī gūst pārmērīgu peļņu.
2022. gadā bankas Latvijā nopelnīja 325 miljonus eiro (tīrā gada peļņa). Līdz šī gada februārim banku peļņa jau sasniegusi 87 miljonus.
Ar šādām tendencēm bankas šogad nopelnīs vairāk nekā 500 miljonus eiro, galvenokārt ārēju faktoru, nevis pieaugušas kreditēšanas dēļ.
Negribot jāpiekrīt komunistam Brehtam, ka tādas bankas, kas smacē Latvijas ekonomiku un katru gadu par gandrīz veselu procentpunktu bremzē Latvijas ekonomikas izaugsmi dibināt tiešām nav nekas labs.
Tomēr Brehtam nav taisnība un to uzskatāmi varam redzēt tik bieži lietotājā Igaunijas piemērā.
Igaunijas piemērs
Igaunijā pie mazāka iedzīvotāja skaita banku izsniegto kredītu apjoms ir gandrīz divas reizes lielāks.
Vidējs Igaunijas iedzīvotājs par savu mājokļa kredītu maksās mazāku procentu likmi un saņems vairāk par savu noguldījumu bankā, kā vidējais Latvijas iedzīvotājs.
Kāpēc tā?
Atbilde ir ļoti vienkārša – konkurence!
Igaunijā papildus Latvijā zināmajiem 4 “resnajiem runčiem” ir veiksmīgas vietējās bankas, kas tieši pēdējos gados strauji palielina tirgus daļu un savu lomu Igaunijas ekonomikā.
Viens no nozīmīgiem iemesliem, kāpēc Igaunijas ekonomika aug straujāk kā Latvijā ir finansējuma pieejamība.
Brehtam nav taisnība – dibināt tādas bankas kā LHV un Coop nav nekāds noziegums.
Banka, kuras dibināšana nav noziegums
Šobrīd INDEXO komanda aktīvi strādā pie tā, lai Latvijā būtu tāda banka, kura uzlabo Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi moderniem un godīgi cenotiem finanšu pakalpojumiem, tajā skaitā nodrošina mūsdienu standartiem atbilstošu mobilo lietotni, kur ērti un vienkārši pārvaldīt savas finanses.
Vairāk par mūsu ieceri dibināt banku lasi šeit: https://indexo.lv/blogs/valdis-siksnis-jaunu-banku-veidosim-gan-ekonomikas-izaugsmei-gan-tas-neatkaribai/
Avoti:
https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/mfi-bilances-un-monetara-statistika-k
https://uzraudziba.bank.lv/wp-content/uploads/2023/03/Kreditiestazu_darbiba_Latvija_4_cet_2022.xlsx
Pilnīgi piekrītu par komkurences trūkumu banku sektorā. Lai jums veicas! Noteikti kļūšu par progresīvas bankas klientu!
Labdien!
Liels paldies par atbalstu!
Māris no INDEXO
Lai izdodas izveidot šādu banku un uzturēt to gadu desmitiem atbilstoši tiem pašiem ideāliem, kas ir aktuāli šodien! Ļoti gaidu to brīdi, kad varēšu mainīt savu esošo banku pret Indexo.
Labdien!
Liels paldies par atbalstu!
Māris no INDEXO
Esmu Jūsu klients jau pāris gadus un ļoti gaidīšu Indexo banku!
%likmes tiešām murgs.
Par kredītēšanas apjomiem piekrītu. Bet vai konkurence tiešām ir tik maza? Nav jau tikai 4 bankas, bet ir 15 bankas un vēl nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji. Pie tam, pēc “finanšu kapitālā remonta” mūsu banku finanšu pakalpojumu sniegšana nerezidentiem un starptautiskajai darbībai ir nonākusi letarģiskā komas stāvoklī. Līdz ar to tagad mūsu bankām jāstrādā galvenokārt mūsu nelielajā vietējā tirgū, nevis uz ārzemēm. Vai mums būtu vieta vēl jaunai bankai?
Un tomēr vēl vienai jaunai bankai noteikti varētu atrasties vieta arī topošajai Indexo, mērķtiecīgi izmantojot un gudri novēršot jūsu pareizi norādītos esošo banku trūkumus.
Kopš e-brokera aizklapēšanas nav pieejama normāla tirdzniecības platforma darbībai Baltijas fondu biržā; Darbībai ārvalstu biržās tiek vērti konti Interactive brokers u.c. platformās; Tā ir brīva niša, tomēr līdz šim visas aptaujas no Indexo vairāk saistītas maksājumu kartēm, kur konkurence ir itin sīva, jo var saņemt nebanku izdevēja karti nemaksājot nekādas maksas – ne par saņemšanu, ne par apkalpošanu; Dažos gadījumos pat iespējams “kešbeks” – naudas atmaksa no pirkuma summas;
Vēlu veiksmi un izdošanos!
Piekrītu Ilmāram, ka netiek pievērsta uzmanība ieguldīšanas iespējām biržā.
Labi, Baltijas tirgū var brīvi darboties, izmantojot Swed, bet tad ir jālieto Swed. Ja to nevēlies, tad izvēle ir tikai ārvalstu brokeri, lai komisijas neapēstu visu gribēšanu.
Simpātiski, ka jūs iesaistat vienkāršos darba ļaudis bankas veidošanas procesā. Jūs jau radāt spēcīgu uzticēšanos un piesaisti. Jūsu atvērtība, godīgums un caurspīdīgums būs tas, kas būs mūsu visu lielā panākumu atslega. Viss pārējais ir otršķirīgs.
Labdien!
Liels paldies par atbalstu!
Māris no INDEXO
Indexo banka / internetbank un apdrsinasanas kompanija ar civilizetam pakalpojumu izmaksam un bezmaksas pamatpakalpojumiem ienestu svaiga gaisa vesmu latvijas FKTk sasmakušaja sabiedribā.
ja ta vel bus atverta inovacijam vai vismaz klienti pasi vares noteikt cik atvert savas finanses IKT tehnologijam tad 4 vecas akmenslaikmeta interneta bankas vares palikt sava akmens laikmeta
Labdien!
Novērtējam Jūsu priekšlikumus un atbalstu.
Māris no INDEXO