Vai kredīti var būt labi un slikti?

Mūsdienās kredīti un kredītsaistības nav retums, īpaši, ja tik daudzās reklāmās redzam aicinājumus noformēt kādu ātro kredītu, lai tiktu pie jau sen iekārotas lietas. Nenoliedzami šāda iespēja var likties kārdinoša, ja 10 minūšu laikā kontā ieripo nauda, ko vari tērēt pēc sirds patikas. Turklāt, gandrīz ikvienam no mums ir vismaz viens kredīts un tā radītās kredītsaistības.  

Laiku pa laikam arī dzirdam, ka ir tādi labie un sliktie kredīti. Vai proti tos atšķirt?  No vienas puses tik tiešām var šķist, ka kredīti nekādos apstākļos nevar būt labi. Galu galā kredīts arī ir jāatmaksā, visbiežāk ar procentiem, tas uzliek saistības uz īsāku vai ilgāku laika posmu. Turklāt jo īpaši šodienas ekonomiskajos apstākļos jāizvērtē iespējas kredītu atmaksāt. Ne velti saka – pirms noformēt kredītu, rūpīgi izvērtē savas iespējas to atmaksāt.   

Labie kredīti 

Nevar gan noliegt, ka kredīts kādā brīdī var sniegt finansiālu palīdzību un pat atspaidu grūtākā dzīves posmā. Nereti kredīti tiek izmantoti, ja noticis kas ārkārtējs, piemēram, salūzusi mašīna un tai nepieciešams steidzams remonts, bet brīvas naudas šim nolūkam nav. Kredīts šādā brīdī var izpalīdzēt. Un ne jau tikai fiziskas personas ņem kredītus. Arī uzņēmumi ik pa laikam izmanto kreditēšanas iespējas, lai paplašinātu savu darbību vai lai iegādātos tehniku, kas nākotnē palīdzēs palielināt peļņu un uzņēmuma apgrozījumu. 

Ja rodas jautājums, vai manis apsvērtais kredīts ir labs vai slikts, jāuzdod sev jautājums- vai ilgtermiņā tas atmaksāsies un sevi atpelnīs, vai arī sniegs vien gaistošu ilūziju, ka šodien esmu bagāts. Par labajiem kredītiem parasti sauc tos aizdevumus, kuri nepieciešami lielāku pirkumu iegādei un bez kuriem būtībā pat nevar iztikt. Parasti tie ir ilgtermiņa aizdevumi, kuru procentu likme nepārsniedz 5%, piemēram, hipotekārie kredīti mājokļa iegādei, kas var būt izdevīgāk par dzīvokļa īrēšanu, īpaši, ja gadās, ka  ikmēneša kredīta maksājums ir mazāks par īres maksājumu. Turklāt, kad kredīts būs apmaksāts, mājoklis paliks tavā īpašumā, kamēr īres maksa tiek maksāta svešiem cilvēkiem jeb mesta “melnajā caurumā”.  Tāpat labo kredītu kategorijā tiek pieskaitīt arī kredīti auto iegādei vai  arī studiju apmaksai. Piemēram, auto var dot nepieciešamo brīvību atrast labāku darbu, kas citādi attāluma ziņā nebūtu pieejams. Savukārt studijas var palīdzēt uzlabot savas profesionālās prasmes, kas nākotnē palīdzēs atrast labi apmaksātu darbu, kas attiecīgi ļaus nopelnīt vairāk.   

 Par labajiem kredītiem var uzskatīt arī tos aizdevumus, kas paredzēti dažādu uzlabojumu veikšanai, piemēram, mājas nosiltināšanai vai saules paneļu uzstādīšanai, par kuriem zināms, ka nākotnē tie sevi atpelnīs un turpmāk pat ļaus ietaupīt finansiālos līdzekļus.  

Sliktie kredīti 

Sliktos kredītus bieži vien dēvē arī par nevajadzīgajiem kredītiem jeb tādiem bez kuriem patiesībā var iztikt. Bieži vien tāpēc, ka tie rada sajūtu, ka šodien esmu bagāts, apmierinot kādu tā brīža mantisko iegribu, savukārt rītdiena var atnest nepatīkamu pēcgaršu, jo kredīts jāturpina atmaksāt. Principā sliktie kredīti arī norāda uz to, ka cilvēks dzīvo pāri saviem līdzekļiem un neprot apzinīgi rīkoties ar sev pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Piemēram, pērkot jaunāko telefona modeli uz krīta. Un ne reizi vien ir dzirdēta anekdote par cilvēku, kurš kredītā nopircis pašu, pašu jaunāko, labāko un dārgāko telefonu, varbūt pat draugiem ar to lielās, jo viņam, lūk, ir pats, pats labākais telefons, tai pašā laikā viņam nav ko ēst, jo visa nauda aiziet aizdevuma apmaksai. It kā anekdote, tomēr ļoti labi spēj iezīmēt arī reālo dzīves situāciju. Īpaši tad, ja cilvēkam ir vairāki kredīti. Ja iepriekš minējām, ka labo kredītu procentu likme ir zem 5%, tad sliktajiem kredītiem tā parasti ir virs 5%. 

Par sliktajiem kredītiem parasti dēvē ātros kredītus un patēriņa kredītus, kas paredzēti kādu preču vai lietu iegādei, izklaidēm vai ceļojumu apmaksai, kā arī tie kredīti, kas nākotnē nenes nekādu papildu ieguvumu. Piemēram, nopērkot kādu lietu, pēc gada var tikt radīta vēl jaunāka lieta, ko arī gribēsies iegādāties kredītā, kamēr par iepriekšējo jāturpina maksāt, un cilvēks nonāk apburtajā lokā, kad kredītsaistības turpina pieaugt. Vai, nomaksājot kredītsaistības vienai precei, uzreiz tiek kredītā paņemta nākamā, un jau atkal apburtais loks turpinās. Tas pats attiecas arī uz kredītu ņemšanu kosmētiskajam remontam. Protams, var likties ērti, paņem kredītu, visu uzreiz nopērc, veic remontu un priecājies par rezultātu. Tomēr pēc laika atkal būs jāveic jauns remonts, un, ja vēl iepriekšējais kredīts nebūs nomaksāts, tad kredītsaistības jau atkal turpinās pieaugt.  

Kā vēl viens slikto kredītu piemērs ir aizdevumi izklaidēm. Neatkarīgi no tā, vai nauda paredzēta vienam vakaram, ilgākam ceļojumam, vai kādam pasākumam. Protams, tajā brīdī ir nauda, ko vieglu roku tērēt, tomēr, kad ballīte būs beigusies, iestāsies skaudrā realitāte ar to, ka kredīts jāapmaksā un varbūt pat vēl vairākus gadus. Ja aizdevums paņemts ceļojumam, tad tam pāri , kā ēna, klāsies doma, ka atgriežoties mājās, par to būs jāturpina maksāt. Tas pats ir ar pasākumiem, piemēram, dzimšanas dienas svinībām vai kāzu svinībām. Vēl ne tik sen bija pat populāri kāzu svinībām ņemt palielāku kredītu (nereti pat jaunas automašīnās cenā), lai uzrīkotu grandiozu balli. Turklāt par anekdoti  ir kļuvuši tie stāsti, ka jaunais pāris sen jau izšķīries, tomēr joprojām turpina maksāt par savām kāzām.  

Attiecīgi, runājot par ātrajiem vai patēriņa kredītiem, kurus piedāvā ik uz soļa gan bankas gan nebanku iestādes, tik tiešām rūpīgi jāizvērtē, vai tas ir tas, kas man vajadzīgs. Piemēram, ja pēkšņi saplīsis ledusskapis, kas saimniecībā ir svarīga lieta, varbūt ir vērts šo vienu reizi izmantot patēriņa kredītu. Bet, ja vienkārši kārojas kādu jaunu lietu, piemēram, telefonu, televizoru vai ko citu, varbūt labāk atlikt kādu summu no ikmēneša ienākumiem, lai pēc kāda laika varētu samaksāt par kāroto lietu vai pakalpojumu uzreiz. Jā, tas var prasīt ilgāku laiku, bet tas sniegs lielāku gandarījumu pēc tam, kad prece būs nopirkta uzreiz, turklāt bez procentiem. Un tev nebūs papildus jāsatraucas par to, ka kādā brīdī nevarēsi veikt ikmēneša maksājumu, ja finansiālā situācijā pasliktināsies. Mēs visi zinām, pat ja zaudēts darbs, vai samazinājušies ienākumi, kredītmaksājumi būs jāturpina maksāt, gribi vai negribi. Ja kredītmaksājumi netiks apmaksāti, tiks krietni sabojāta kredītvēsture, kas nākotnē var traucēt iegādāties ko lielāku un tiešām nepieciešamu, piemēram, savu pirmo mājokli.  

Kāda nozīme ir kredītvēsturei 

Kredītvēsture ir cilvēka visu finansiālo saistību apkopojums. Tajā parādās plaša un detalizēta informācija par itin visām kredītsaistībām, kas cilvēkam bijušas un joprojām ir. Vienotā datubāzē parādās laika posmi, kad aizdevumi noformēti un atrodama informācija par to, vai maksājumi kavēti vai veikti laicīgi. Paša cilvēka atbildībā ir raudzīties, lai viņa kredītvēsture būtu pozitīva.  

Diemžēl sabojāt savu kredītvēsturi var diezgan ātri un vienkārši. Ja cilvēks vienu pēc otra ņem dažādus ātros kredītus, izturas pret tiem vieglprātīgi, kavē to apmaksu, vai pat nemaksā vispār, viņa kredītvēsture tiek sabojāta uz ilgu laiku un iespējas tikt pie jauniem aizdevumiem sarūk. 

Kredītiestādes, saņemot aizdevuma pieteikumu izvērtē, vai cilvēka kredītvēsture ir pozitīva vai negatīva. Ja tā ir negatīva jeb „sabojāta” iespēja tikt pie kredīta ir niecīga, vai pat neiespējama. Tāpat tiek izvērtēts tas, cik daudz kredītsaistību cilvēkam ir bijis agrāk un, cik daudz un kādas cilvēkam kredītsaistības ir šobrīd. Tā kā kredītiestādes grib, lai viņu sniegtie aizdevumi tiktu veiksmīgi apmaksāti, šiem aspektiem tiek piešķirta liela nozīme. Tāpēc pirms kārtējā kredīta pieteikuma ir vērts aizdomāties, vai man tas tiešām ir nepieciešams un vai varēšu laikā šo kredītu apmaksāt.  

Uzkrājumu veidošana 

Laba alternatīva sliktajiem kredītiem un kredītiem  ir uzkrājumu veidošana. Tas palīdzēs sevi disciplinēt un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tāpat arī, ja veiksi uzkrājumus kādai noskatītai lietai, Tev būs laiks apdomāt, vai tas tik tiešām ir tas, ko vēlies. 

Uzkrājumu veidošana kādam noteiktam mērķim, piemēram, ceļojumam, sniegs arī lielāku gandarījumu pēc tam, kad mērķis būs sasniegts. Ir daudz patīkamāk par preci vai pakalpojumu samaksāt uzreiz, apzinoties, ka netiec iejūgts kredītsaistību grožos ar lielākām vai mazākām procentu likmēm. Turklāt šādā veidā tu arī ietaupi naudu.  

Uzkrājumu veidošana arī var kalpot kā drošības spilvens brīžos, ja kas atgadās un pēkšņi nepieciešama nauda. Piemēram, ja pēkšņi saplīst veļasmašīna, jaunas iegādei var paņemt naudu no uzkrājumiem, nevis ņemt ātro kredītu. Un jau atkal uz šī rēķina tiek ietaupīts uz kredīta procentu maksājumiem.  

Var veidot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzkrājumus kādam konkrētam mērķim vai vecumdienām, piemēram, labs ilgtermiņa ieguldījumu veids ir 3. pensiju līmenis, kuru cilvēki var sākt izmantot jau no 55 gadu vecuma pēc saviem ieskatiem.  

Lai uzzinātu vairāk par 3. pensijas līmeni un sāktu veidot ilgtermiņa uzkrājumus jau tagad, ieskaties šeit: 3. pensiju līmenis – Indexo