“Ha, Valter, es tai pensiju sistēmai neticu. Nepaļaujos, ka man tur kaut kas būs”.  

Šādi man reiz teica 50+ gadu vecs kungs, kurš strādāja uzņēmumā, kurā es vadīju vieslekciju par to, kā strādā pensiju sistēma Latvijā.  

“Ļoti pareizi dari, ka nepaļaujies – es arī nepaļaujos uz pensiju vien,” es viņam atbildēju.  

Kungs, izbrīnīts, iepleta acis.  

Es taču biju atnācis vadīt vieslekciju par pensiju sistēmu – vai tad man nevajadzēja mesties un aizstāvēt viedokli, ka pensija tomēr būs, tā būs liela, un pensijā visi dzīvosim zaļi? 

“Es pieņemu, ka jums ir izveidoti vērā ņemami uzkrājumi, no kā pensijā dzīvot? Aptuveni sešciparu skaitļa apmērā?” es jautāju.  

“Nē, nav…” kungs man apmulsis atbildēja.  

“Bet jūs taču tikko teicāt, ka sistēmai neticat un uz pensiju nepaļaujaties, vai tad ne tā?” 

“Nē, nu, kaut kas jau tur taču būs…”  

Šis ir patiess stāsts. Diemžēl, bet šāda veida sarunas man ir bijušas daudz. 

Mēs izliekamies, ka neticam sistēmai, bet man ir pārliecība, ka patiesībā tas ir aizsegs faktam, ka mēs līdz galam nesaprotam, ko no tās sagaidīt un ko varam lietas labā darīt.

 

“Bet es taču līdz pensijai nenodzīvošu…”

Šis ir populārākais mīts, ko, strādājot pensiju nozarē, nākas dzirdēt regulāri.  

Kādēļ cilvēki šādi domā? 

Medijos ik pa laikam varam sastapt terminu “paredzamais mūža ilgums”, kas ļoti bieži tiek interpretēts nepareizi, tādēļ pirmajā brīdī tik tiešām izskatās depresīvi.  

Visbiežāk sastopams ir “paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem”, kas pēc jaunākajiem datiem ir 69 gadi vīriešiem un 79 gadi sievietēm. Ņemot vērā, ka pensijas vecums šobrīd ir 64.5 gadi, vīrietis tik tiešām var nodomāt: “pensijā dzīvošu vien piecus gadus – kāda jēga par to satraukties?” 

Taču šis ir lēmums, kas balstīts nepareizos datos.  

“Paredzamais mūža ilgums jaundzimušajam” uzrāda, cik ilgi statistiski nodzīvos šodien piedzimis zīdainis, un aprēķins sevī ietver visu – t.sk. jaundzimošos, kas iet bojā agrā bērnībā, dažādus nelaimes gadījumus, kas biežāk notiek jaunības pārgalvībā, u.c.  

Mums faktiski ir jāskatās “paredzamais mūža ilgums 64-gadniekam”. Tas nozīmē, ja cilvēks ir nodzīvojis līdz pensijas vecumam, cik vēl dzīves gadi vidēji statistiski ir atlikuši? Šajā gadījumā vīrietim tie ir 14 gadi, sievietēm 19 gadi. Vidēji rēķinot, tie ir 17 pensijā pavadīti gadi.  

Attiecīgi 64-gadnieks nodzīvo vidēji līdz 81 gada vecumam. Taču ņem vērā – šis ir Latvijas vidējais aprēķins. Ja piekop veselīgu dzīvesveidu, izredzes nodzīvot ilgāk ir lielākas. 

 

Cik izmaksā 17 gadi dzīves? 

Iedomājies visus savus ikdienas izdevumus. Kā tie mainīsies, kad dosies pensijā? Visdrīzāk vairums no mums nevēlētos ievērojami samazināt savus dzīves standartus, bet noturēties tajā līmenī, kur esam. Bet cik tas ir reāli? 

Šobrīd vidējā pensija valstī ir ap 500 eiro mēnesī.  

500 x 17 gadi x 12 mēneši = 102 000 eiro.  

Tā ir summa, kas jāiekrāj, ja vēlies dzīvot pensijā ar 500 eiro mēnesī. Ja vēlies pensijā tērēt lielāku summu, teiksim 1000 eiro mēnesī, jāiekrāj divreiz vairāk – 204 000 eiro. 

Daudziem, pirmo reizi redzot šo skaitli, iestājas viegls šoks. Bet tā ir elementāra 3. klases matemātika, pielietota situācijā, par kuru iepriekš gluži vienkārši neesam aizdomājušies.  

Labās ziņas ir tādas, ka visu šo summu nav jāuzkrāj pašiem – daļu nosegs pensiju sistēma no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko regulāri veicam no darba algas. 

Sliktās ziņas ir tādas, ka pensiju sistēma nosegs tikai daļu – pārējo būs jāuzkrāj pašiem, atkarībā no dzīves līmeņa, kādu sev vēlamies nodrošināt.  

 

Cik lielu daļu nosegs pensiju sistēma? 

Precīzu aprēķinu ir ļoti grūti noteikt. Kā arī katram atšķirsies nianses atkarībā no dažādiem faktoriem, kā, piemēram:  

  • sociālo iemaksu apmēra, ko esi veicis dzīves laikā; 
  • darba stāža; 
  • tevis izvēlētā 2. pensiju līmeņa plāna; 
  • 1. pensiju līmeņa indeksācijas apjoma; 
  • u.c. 

Taču ir zelta likums, pēc kura iespējams vadīties.  

Ja skatāmies uz manapensija.lv portālā pieejamo kalkulatoru, pie dažādiem scenārijiem redzam, ka valsts pensiju sistēma labākajā gadījumā spētu nosegt līdz 50% no pēdējās darba algas. Ko šis nozīmē, sīkāk skaidrosim kādā no citiem rakstiem, bet pagaidām ar kalkulatoru vari iepazīties īsā video. 

Taču, ja skatāmies uz ļoti aptuvenu zelta likumu, varam interpretēt, ka labākajā gadījumā valsts pensija spēs nosegt līdz 50% no tā dzīves līmeņa, kādu dzīvosim pēdējos gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ne gluži – bet apmēram. 

Tas nozīmētu, ja tava pirmspensijas alga būtu 1000 eiro, labākajā gadījumā no pensijas varētu sagaidīt līdz 500 eiro. Iepriekš rēķinājām, ja pensijā vēlamies tērēt 1000 eiro mēnesī, mēs 17 gadu laikā iztērētu 204 000 eiro.  

Vadoties pēc mūsu zelta likuma, līdz 50%, tātad ap 100 000 eiro nosegtu pensiju sistēma, un attiecīgi ap 100 000 eiro mums būtu nepieciešams uzkrāt dzīves laikā pašiem.  

Šis, protams, katram atšķirsies pēc individuālās situācijas – tas ir tikai zelta likums, pēc kura aptuveni orientēties. Kā minēju, ne gluži – bet apmēram. 

 

Kā dzīves laikā iekrāt 100 000 eiro? 

Es personīgi gatavojos “ļaunākajam scenārijam” – ka līdz pensijai nodzīvošu un pavadīšu tajā ilgu laiku. Apzinos, ko sagaidīt no pensiju sistēmas, un meklēju risinājumus, ko varu lietas labā darīt, lai sev nodrošinātu tādu dzīves līmeni, kādu vēlos.  

Es apzinos, ka vēlos dzīvot labāk, nekā var sagaidīt no pensiju sistēmas, tādēļ arī kungam vieslekcijas laikā godīgi atbildēju, ka nepaļaujos uz pensiju sistēmu vien, bet laicīgi rūpējos par vecumdienām pats. 

Ja vēlies iekrāt 100 000 eiro pāris gadu laikā, to, protams, izdarīt būs ļoti, ļoti grūti.  

Taču iekrāt 100 000 eiro 30-40 gadu laikā jau ir ievērojami vieglāk – īpaši, ja tiek izmantoti tādi saprātīgi ilgtermiņa ieguldīšanas rīki, kā, piemēram, 3. pensiju līmenis, kas ir radīts precīzi šim nolūkam. 

Ar 3. pensiju līmeņa palīdzību tavi iekrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgū. Ieguldījums palīdz aizsargāt uzkrājumu no inflācijas un vairot to laika gaitā. Rezultātā iespējams iekrāt lielākas summas nekā, ja turam naudu krājkontā vai aploksnē drēbju skapja žaketes kabatā. 

 

Rakstu sagatavoja Valters Vestmanis. 

Instagram: @vestmv 

Youtube: @vestmv

 

Par to, kā strādā 3. pensiju līmenis un cik spēcīgs ir efekts no ieguldīšanas, mēs runāsim kādā no citiem rakstiem. Taču, ja vēlies uzzināt par 3. pensiju līmeni vairāk jau šodien, sazinies ar mums, rakstot uz [email protected]. 

 

Atsauces: 

Paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRP/IRP010/table/tableViewLayout1/ 

Paredzamais mūža ilgums attiecīgā vecumā: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRP/IRP030  

Pensionēšanās vecums: https://www.vsaa.gov.lv/lv/pakalpojumi/vecuma-pensija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F  

Pensiju kalkulators: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-sistema/kalkulators/