Artūrs Roze, IPAS INDEXO pensiju ieguldījumu pārvaldnieks
Neseno diskusiju laikā par nodokļu reformu, Saeimas budžeta komisija nāca klajā ar ierosinājumiem nodokļu reformai, kuru mērķis tika deklarēts kā Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšana. Mērķis noteikti atbalstāms, tomēr izteiktais piedāvājums drīzāk Latviju attālinātu nevis tuvinātu izvirzītajam mērķim. Proti, ierosinājumi paredzēja par trešdaļu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas, esošo 6% iemaksu vietā no atalgojuma paredzēt vairs tikai 4%. Pusi no šī sabiedrības pensiju uzkrājuma samazinājuma bija paredzēts atdot darba devējiem, kas it kā veicinātu konkurētspēju un pusi novirzīt tekošajām valsts budžeta vajadzībām.
Šāda pieeja ir izteikti īstermiņa skatījums, kas būtiski iedragā Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt sev cienījamas vecumdienas. Vienkārši izsakoties, šāds priekšlikums ir savas nākotnes upurēšana šodienas īstermiņa vajadzībām.
Pensiju sistēma pat bez ierosinātajām izmaiņām labklājību vecumdienās nesola
Eiropas Komisija savos aprēķinos ir parādījusi, ka jau pie esošās, proti, nemainītas pensiju sistēmas Latvijas valsts nespēs nodrošināt pienācīgas pensijas šī brīža jaunajai paaudzei. Ja šobrīd Latvijā uz 1 pensionāru ir nepilni 2 strādājošie, tad Eiropas Komisija prognozē, ka pēc 40 gadiem katrs strādājošais ar saviem nodokļiem uzturēs 1 pensionāru.
Tas tādēļ, ka iedzīvotāju skaits samazinās, prognozētais dzīves ilgums pieaug, pensionāru skaits uz vienu strādājošo pieaug. Nodokļu maksātāju kļūst mazāk un pensijā dzīvojam arvien ilgāk, tādēļ uz paaudžu solidaritātes principa balstītais pensiju 1.līmenis aizvietos arvien mazāku, pat niecīgu daļu pirmspensijas ienākumu.
Šī neizbēgamā realitāte Latvijā jau bija zināma pirms vairāk kā 20 gadiem, kad tika veikta pensiju sistēmas reforma un tika ieviesta moderna trīs līmeņu pensiju sistēma. Tajā nozīmīga loma bija paredzēta 2. un 3. pensiju līmenim. Proti, tika identificēta nepieciešamība šodienas strādājošajiem pašiem sakrāt nozīmīgu daļu no savas nākotnes pensijas.
Diemžēl tolaik paredzēto 12% vietā otrajā pensiju līmenī šobrīd tiek iemaksāti tikai 6% un brīvprātīgās iemaksas 3. pensiju līmenī arī ir salīdzinoši zemas.
Pēdējo divdesmit gadu laikā demogrāfiskie izaicinājumi ir tikai palielinājušies. Pie šādām prognozēm būtu loģiski skatīties, kā palielināt pensiju 2. līmeņa iemaksas, un kā popularizēt 3. pensiju līmeņa uzkrājumus, lai palielinātu sabiedrības pārliecību, ka arī Latvijā dzīvojot un strādājot var nodrošināt pārtikušus pensijas gadus. Taču izteiktais atsevišķu politiķu piedāvājums ir pilnīgi pretējs šim mērķim un jau tā garantēti slikto situāciju padarot vēl sliktāku.
It kā nelielas nodokļu izmaiņas rada dramatiskas sekas ilgākā laikā
Ja neiedziļināmies sīkāk, tad šāda it kā neliela, it kā tikai 2% izmaiņa nodokļu likumdošanā var šķist pat nebūtiska. Taču jāņem vērā uzkrājumu mērogs ilgākā laikā un šādu izmaiņu ietekme nevis vienā mēnesī vai vienā budžeta ciklā, bet gan visā cilvēka dzīves garumā – pensiju regulējums ir izteikti ilgtermiņa jautājums, kuram būtu jāpārdzīvo valdību maiņas un saspringtas budžeta situācijas.
Izvērtējot Budžeta komisijas ierosinājumu ilgtermiņā, varam skaidri secināt, ka šādu nodokļu sistēmas izmaņu sekas ilgākā laika periodā būtu graujošas. Lēmums par trešdaļu samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas vidējās algas saņēmējam nākamo 40 gadu laikā nozīmētu par 140 tūkstošiem eiro mazākus pensiju uzkrājumus. Valsts mērogā tie būtu 30 miljardi eiro, kas 40 gados tiek paņemti no pensiju iemaksām un tiek iztērēti visam citam izņemot nākotnes iedzīvotāju labklājību. Tieši tik dramatiski skaitļi ir šādu ierosinājumu rezultāts, ņemot vērā šobrīd vidējos ienākumus valstī un vidēju pensiju ieguldījumu atdevi laika gaitā.
Cilvēkam, kas šodien pēc nodokļiem pelna 1000 eiro un drīz pensionēsies, vidējā pensija ir plānota 550 eiro apmērā. Tas ir ienākumu līmeņa kritums par vairāk nekā trešdaļu un šobrīd ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Pēc 40 gadiem šāds pats pensijā ejošs cilvēks saņemtu vairs tikai 350 eiro. Vai jūs varētu izdzīvot, ja rīt darba devējs pateiktu, ka jūsu alga turpmāk būs par vairāk nekā pusi mazāka? Pat šis patiesi satraucošais rezultāts ir izdarāms pie pieņēmuma, ka pensiju 2.līmenis netiek mainīts un iemaksas saglabājas līdzšinējā līmenī. Samazinot pensiju 2. līmeņa iemaksas uz 4% šim pašam cilvēkam pensija būtu vien 300 eiro.
Mēs aicinām nepieļaut pagātnes kļūdas. Pensiju 2. līmeņa iemaksas ir jāceļ, nevis jāsamazina un aicinām politikas līderus parādīt ilgtermiņa redzējumu un patiesu, pārdomātu izpratni par ilgtspējīgu iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu.
