Nesen apskatījām jautājumu – kas notiks ar INDEXO, kad akciju tirgū sāksies kārtējā krīze?
Secinājām:
- īstermiņā gaidāms būtisks vērtības kritums,
- ieguldītājam ar 10+ gadu laika horizonu perspektīvas ir ļoti labas.
Tomēr akciju tirgū drīkst ieguldīt tikai daļu no pensiju plāna aktīviem. Gandrīz visi pārējie aktīvi tiek ieguldīti investīciju kategorijas obligāciju fondos.
Par šo tēmu esam vairākkārt saņēmuši jautājumu:
Kādus riskus rada ieguldījums obligāciju fondos?
INDEXO ieguldījumu obligāciju tirgū raksturo:
- investīciju kategorija (augsta kvalitāte),
- diversifikācija (tas lieliski risku sadala pa daudziem emitentiem),
- ne pārāk ilgs vidējais obligāciju termiņš (durācija 6.5 gadi).
Šāds profils piešķir portfelim ievērojamu stabilitāti. Tajā pašā laikā, arī INDEXO obligāciju portfelis ir pakļauts svārstībām – it īpaši brīdī, kad tirgū celsies procentu likmes.
Lai risku līdz galam “atkostu”, ir jāiedziļinās samērā tehniskos finanšu jautājumos.
Ja nevēlies pievērsties detalizētai analīzei, lūk, secinājumu kopsavilkums:
Īstermiņā, kad augs procentu likmes tirgū, obligāciju portfelis zaudēs daļu vērtības.
Ilgtermiņā, obligāciju portfelis ik gadu pelnīs aizvien vairāk no augstākiem procentu ienākumiem.
Rezultātā, 10+ gadu griezumā augošas procentu likmes visticamāk atstās neitrālu vai pozitīvu iespaidu uz portfeļa ienesīgumu.
Tādēļ ilgtermiņa ieguldītājam nav jābaidās no procentlikmju kāpuma.
Lai saprastu šo secinājumu tehnisko pamatojumu, vispirms jāsaprot:
Kas vispār ir obligācijas?
Vienkāršā valodā — ja tev pieder emitenta (uzņēmuma, pašvaldības vai valsts) obligācijas, emitents tev ir parādā naudu.
Emitentam parāds ir obligāti jāapmaksā, kamēr vien nav iestājusies maksātnespēja. Tādēļ obligācijas kā aktīvu kategorija ir mazāk svārstīgas par akcijām.
Augstas kvalitātes (investīciju kategorijas) obligāciju vērtību vistiešāk ietekmē tieši procentu likmju līmenis tirgū. T.i., cik daudz ieguldītāji pieprasa saņemt procentos par naudas aizdevumu.
Kas notiek, kad kāpj procentu likmes?
Vienkāršota situācija:
Tu nopērc 5-gadīgas obligācijas, kuras tev maksā, teiksim, 1 procentu gadā (t.i., obligācijas ar cenu 100 un kuponu 1 %).
Ja tirgū ceļas procentu likmes, tad pēkšņi visi grib, lai obligācijas maksātu jau 2 procentus gadā.
Tādēļ tās obligācijas, kuras tu nopirki, tagad tirgū ir vērtas mazāk (cena no 100 krītas uz 95.3).
Vai esi pazaudējis gandrīz 5 % savas naudas tādēļ, ka procentu likmes tirgū cēlās par 1 %?
Ne gluži.
Tu vari turpināt turēt obligācijas līdz parāda atmaksas datumam un saņemt sākotnēji solīto 1 procentu gadā. Šajā ziņā nekas nav mainījies.
Bet, ja gribi obligācijas pārdot agrāk, to varēsi izdarīt tikai par zemāku cenu.
Citiem vārdiem sakot: ja procentu likmes kāpj, obligāciju pārdošanas cena krītas.
Ko tas nozīmē INDEXO gadījumā?
Mēs ieguldām tirgus indeksiem piesaistītos obligāciju fondos. Šie fondi uztur obligāciju portfeli ar samērā konstantu vidējo laiku līdz obligāciju dzēšanai. Šie fondi regulāri pārdod obligācijas, kuriem tuvojas dzēšanas laiks, un piepērk klāt obligācijas, kuriem dzēšanas laiks ir tālāk nākotnē.
Periodā, kurā kāpj procentu likmes, obligāciju cenas krītas. Tādēļ sanāk tā:
- fonds nopērk obligācijas
- paiet laiks, ceļas kredītlikmes, un obligāciju cena krītas
- fonds pārdod obligācijas par zemāku cenu un nopērk vietā citas
Rezultātā obligāciju portfelī rodas zaudējumi.
Tomēr augošas kredītlikmes bieži ir labas ziņas ilgtermiņa ieguldītājam
Kā tas iespējams?
Jaunās obligācijas, kuras tiek regulāri iegādātas portfelim, maksā augstākus procentus.
Sākotnēji dominē negatīvais, zaudējumu efekts. Bet laika gaitā “uzvar” paaugstinātās procentu likmes. Ieguvums sakrājas un pārspēj negatīvo efektu.
To var aprēķināt ar diezgan vienkāršu obligāciju matemātiku. Tiem, kuriem interesē tehniskās detaļas, lūk ir saite uz aprēķinu tabulu. Bet zemāk ilustrēsim divus scenārijus.
Straujš kredītlikmju kāpums
Apskatīsim vienkāršotu obligāciju fondu, kurš tur tikai vienu obligāciju, kas ir līdziga profila INDEXO portfelim (t.i., tā saucamā portfeļa durācija = 6.5 gadi).
Katru gadu šis fonds pārdod “novecojušo” obligāciju un nopērk jaunu identiska profila obligāciju (tikai ar ilgāku laiku līdz dzēšanai).
Pieņemsim, ka tu ieguldi šajā fondā 100 EUR. Pie šīs cenas, fonda turētā obligācija tev pelna 1 % gadā.
Pēkšņi centrālās bankas strauji ceļ kredītlikmes. Tagad tirgū visi pieprasa, lai līdzīgas obligācijas pelnītu 4 % gadā.
Kas notiek ar tavu ieguldījumu?
- Sākotnēji straujš vērtības kritums (100 EUR vietā paliek 82 EUR).
- Tad katru gadu tavs ieguldījums pelna 4 %.
- Dažu gadu laikā zaudētā vērtība tiek atgūta.
- 10 gadu griezumā vidējais ienesīgums ir ~2 % gadā, sākotnēji cerētā 1 % vietā.
T.i., šajā scenārijā tu patiesībā esi ieguvējs, ja kredītlikmes strauji kāpj.
Pakāpenisks kredītlikmju kāpums
Situācija, kurā kredītlikmes kāpj pakāpeniski daudzu gadu garumā, ir būtiski citādāka. Nevienā brīdī nav novērojams liels vērtības kritums. Tas ieguldītājam naktī ļauj gulēt mierīgāk. Tomēr ilgtermiņa ienesīgums šajā situācijā nedaudz cieš.
Pieņemsim, ka tu ieguldi mūsu teorētiskajā obligāciju fondā 100 EUR. Tad centrālās bankas pakāpeniski, soli pa solītim 10 gadu laikā ceļ kredītlikmes. Tavu obligāciju gadījumā likmju pieaugums ir no 1 % līdz 4 % 10 gadu garumā.
Kas notiek ar tavu ieguldījumu?
- Sākotnējos gados neliels vērtības kritums.
- Ar katru gadu tavs ieguldījums pelna aizvien augstākus procentus
- Beigu beigās vērtība tiek atgūta.
- 10 gadu griezumā vidējais ienesīgums ir 0.35 % gadā, sākotnēji cerētā 1 % vietā.
Šajā “sliktākajā scenārijā” ienesīgums ir krities, bet liels vērtības zudums nav piedzīvots.
Ilgtermiņā augstākas kredītlikmes = augstāki ienākumi
Šeit konkrēti esam apskatījuši 10 gadu periodu, kas ir samērā īss periods, ja runājam par krāšanu pensijai.
Garākos laika periodos augošu kredītlikmju efekts uz mūsu profila obligāciju portfeli kļūst nepārprotami pozitīvs.
Tādēļ ilgtermiņa ieguldītājiem nav pamata baidīties no tā, kas notiks ar ieguldījumu obligāciju fondos pie augošām kredītlikmēm.
Patiesībā gudrāka attieksme būtu tieši pretēja. Pašreizējā negatīvo kredītlikmju vide nav labvēlīga ilgtermiņa ieguldītājam.
Ja kredītlikmes kāps un finanšu tirgus normalizēsies, tās būs labas ziņas ieguldītājiem!
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Vladimirs
Paldies par aktuālu rakstu. Lasot visu par un ap reģionālu/nozaru diversifikāciju radies droši vien pārāk optimistisks iespaids, ka faktiski risku nav (ilgā griezumā). Vienīgais risks, lai kristos cenām ir līdzekļu aizplūšana, bet visās attīstītajās valstīs ir pensiju fondi, Āfrikā, Āzijā cilveki krāj/iegulda, Norvēģija, Saūda Arābija un citas valstis veic ieguldījumus nākotnei, kas lielā mērā reducējas uz akciju uzpirkšanu, kas nozīmē ka naudas apjoms tikai pieaug- vienkārši naudu nav kur citur likt un tā ir visur pasaulē. Vai var apgalvot, ka vienīgais risks pēv būtības ir publisko akciju sabiedrību kā uzņēmējdarbības formas kļūšana par dikti nepopulārām
vai pārvēršanos par privātām ( Ķīnieši 😉 / lielākie akcionāri pārpērk), kā rezultātā tālā nākotnē varētu nebūt “ko pirkt”.
Toms no INDEXO
Ieguldot riski pastāv vienmēr, daži lielāki, citi mazāki. Riski, kuri ar lielāku ticamību attiecināmi uz “INDEXO Izaugsme”, aprakstīti pensiju plāna prospektā.
Mūsuprāt visbūtiskākais risks patiešām ir tirgus svārstību risks. Balstoties uz vēsturiskajiem datiem, ilgtermiņā šim riskam vajadzētu “izlīdzināties”, nodrošinot pievilcīgu ienesīgumu. Tomēr nekad nav iespējams garantēt, ka nākotne būs līdzīga pagātnei. Piemēram, ja pasauli piedzīvotu ilgstoša, smaga ekonomiskā krīze daudzu gadu garumā, tad arī ilgtermiņā ieguldījums visticamāk nebūtu ienesīgs (ne INDEXO, ne citos pensiju plānos).
Pilnīgi bez riskiem ieguldīt nav iespējams, bet uzskatām, ka “INDEXO Izaugsme” piedāvā labu risku un potenciālā ieguvuma līdzsvaru.