Pārkāpts 65 gadu slieksnis un uzkrāts vismaz 20 gadu darba stāžs – šīs ir prasības, lai saņemtu vecuma pensiju. Taču jautājums “cik liela būs mana prognozējamā pensija” ir aktuāls gan cilvēkam, kurš pelnītā atpūtā dosies jau drīzumā, gan darba gaitas nesen uzsākušam jaunietim.

Atbilde ir atkarīga no daudziem aspektiem, sākot ar pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja izvēli un beidzot ar datiem Latvijas Nacionālajā arhīvā. Izstāstīsim, kā vari noskaidrot prognozējamo pensijas apmēru un ko darīt, lai pēc darba gaitām ienākumi būtu pēc iespējas lielāki.

Kā saprast, cik liela būs mana prognozējamā pensija?

Pārbaudīt informāciju vari portālā Latvija.lv. Šeit vari apskatīt pensiju 1. un 2. līmeņa kapitālu un reģistrēto darba stāžu. Ja līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā pieci gadi, iespējams pieprasīt VSAA izziņu par prognozējamo vecuma pensijas apmēru. Ņem vērā, ka tajā nav iekļauts pensiju 2. līmeņa kapitāls.

Arī INDEXO pensijas kalkulators palīdzēs orientējoši saprast, cik liela būs tava pensija. Tajā vari aplūkot prognozējamo vecuma pensijas apmēru, norādot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumu.

No kā atkarīgs prognozējamais pensijas apmērs?

Pensijas apmēru ietekmē uzkrātais kapitāls, apdrošināšanas stāžs un plānotais pensionēšanās laiks. Pensiju 1. līmenī tiek reģistrēts tavs pensijas kapitāls. Šī līmeņa iemaksas izmanto pašreizējo pensiju izmaksai, savukārt tavs uzkrājums veido pamatu nākotnes pensijas aprēķinam.

Pensiju 2. līmenī iemaksāto naudu iegulda finanšu tirgos. 2026. gadā iemaksu likmi no taviem ienākumiem sadala šādi: 15 % novirza pensiju 1. līmenim un 5 % – pensiju 2. līmenim. Šāds sadalījums noteikts periodam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

Valsts vecuma pensijas aprēķina pamatā izmanto šādu formulu: P = K / G, (P – pensijas mēneša summa, K – uzkrātais kapitāls, G – plānotais pensijas izmaksas periods (gadi).Proti, uzkrāto kapitālu dala ar plānoto pensijas izmaksas periodu gados. Pēc tam, iegūto summu dalot ar 12, iegūstam mēneša summu.

Kāpēc prognozējamā vecuma pensija var būt daudz mazāka par algu?

Mazāku prognozējamo vecuma pensiju var izskaidrot vairāki apstākļi:

• Izziņā nav iekļauts pensiju 2. līmeņa kapitāls;
• Tajā vēl nav atspoguļotas turpmākā darba stāža iemaksas;
• Agrāk sociālās iemaksas veiktas no mazākiem ienākumiem;
• Ir bijuši periodi bez pensijas kapitālu veidojošām iemaksām;
• VSAA datos trūkst daļa no darba stāža pirms 1996. gada.

Vai pensija būs tikai 25–40 % no algas?

Šo diapazonu nevar izmantot kā universālu prognozi. Pensijas attiecību pret iepriekšējo algu sauc par aizvietojuma likmi, bet konkrēts apmērs jāaprēķina no taviem datiem.

Pārbaudi arī laika periodu – nākotnes pensiju korektāk ir salīdzināt, ņemot vērā paredzamo algu.

Taču kopumā, paļaujoties tikai uz pensiju 1. un 2. līmeni, pensija būs ievērojami mazāka nekā pirmspensijas alga. Tāpēc jau savlaicīgi ir jāsāk veidot uzkrājums pensiju 3. līmenī, kas ir brīvprātīgs.

Vai VSAA ir reģistrēts tavs darba stāžs pirms 1996. gada?

Ja sāki strādāt pirms 1996. gada, pārbaudi agrāko stāžu atsevišķi; to vari izdarīt šeit. Neuzskaitīti periodi var ietekmēt pensijas aprēķinu.

Valda maldīgs priekštats, ka VSAA vispār nav datu par laiku pirms 1996. gada. Agrākos darba un tiem pielīdzinātos periodus aģentūra reģistrē, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem. Tāpēc svarīgi pārbaudīt, vai tie ir iesniegti un uzskaitīti.

Rīkojies šādi:

1. Atver informāciju par reģistrēto darba stāžu līdz 1996. gadam;
2. Salīdzini uzskaitītos periodus ar savu algas grāmatiņu un citiem dokumentiem;
3. Ja kāda perioda trūkst, vērsies VSAA ar iesniegumu un atbilstošiem darba stāžu apliecinošiem dokumentiem. Ņem vērā, ka nepieciešami oriģināli vai to notariāli apliecinātas kopijas;
4. Ja dokumenti pazuduši, noskaidro, vai tos var iegūt bijušajā darbavietā vai tās tiesību pārņēmējā. Vajadzības gadījumā pieprasi Latvijas Nacionālā arhīva izziņu.

Latvijas Nacionālā arhīva vietnē pieejama veidlapa izziņas pieprasīšanai par darba stāžu. Sagatavo informāciju par darbavietām un darba periodiem, lai palīdzētu atrast nepieciešamos dokumentus.

Kad dati papildināti, pārbaudi aprēķinu atkārtoti. Konkrētu pensijas pieaugumu var noteikt tikai pēc attiecīgo dokumentu izvērtēšanas.

Kā palielināt savu nākotnes pensiju?

Piemērots pensiju 2. līmeņa plāns

Galvenais nosacījums – izvēlies savam vecumam piemērotu pensiju 2. līmeņa plānu. Pārbaudi, vai tava ieguldījumu stratēģija atbilst laikam līdz pensijai. Noderīgu informāciju atradīsi mūsu bloga rakstā INDEXO pensiju klienti joprojām pārspēj vidējos Latvijas rādītājus: pensiju 2. līmeņa uzkrājumu dati.

Vērtē arī komisijas, potenciālos riskus un ilgtermiņa (vismaz 5-10 gadu), ne tikai pēdējo gadu rezultātus*. Ar detalizētu pensiju plānu salīdzinājumu vari iepazīties vietnē Manapensija.lv.

Ilgam uzkrāšanas periodam vērts izvēlēties plānus ar lielāku akciju īpatsvaru. Tiem ir izteiktākas vērtības svārstības, tāpēc, tuvojoties uzkrājuma izmantošanai, jāizvērtē riska samazināšana. Vecumam piemērota plāna izvēle ir viens no pensijas plānošanas pamatsoļiem. Lai INDEXO klientiem šo izvēli atvieglotu, ieteicamie vecumi ir iekļauti pensiju 2. līmeņa plānu nosaukumos.

Uzkrājums pensiju 3. līmenī

Pensiju 3. līmenī vari pats izvēlēties, cik daudz papildus atlikt vecumdienām. Sāc ar summu, ko iespējams iemaksāt regulāri, neapgrūtinot ikdienas izdevumus un drošības spilvena veidošanu.

Tas ir brīvprātīgs uzkrājums, ko vari veidot papildus pensiju 1. un 2. līmenim. Iemaksas tavā labā var veikt arī darba devējs.

Par personīgajām iemaksām iespējams izmantot nodokļu atvieglojumu – 25,5 % no gada laikā veiktajām iemaksām, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Maksimālais nodokļu atvieglojums no privātajos pensiju fondos veiktajām iemaksām kopā ar dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem ir līdz 10 % no gada apliekamajiem ienākumiem (bruto algas), nepārsniedzot 4000 € gadā.

Ieteikums – ja tev pienākas nodokļu atmaksa, vari to novirzīt pensiju 3. līmeņa uzkrājumam jeb reinvestēt valsts atbalstu personīgo uzkrājumu veidošanai. Tā palielināsi iemaksas bez papildu slodzes ikmēneša budžetam.

Ņem vērā inflāciju un saliktos procentus

Pēc Oficiālas statistikas portāla datiem vidējā mēneša alga 1994. gadā sākumā bija tikai 87 €, bet 2026. gada 1. ceturksnī – jau 1831 € (pirms nodokļu nomaksas).

Protams, mēs nezinām, kāds būs algu pieaugums nākamos 35 gadus. Tomēr, pat ja tas būs zemāks nekā 4 %, ir skaidrs, ka pēc 35 gadiem algas Latvijā būtiski atšķirsies no tām, kādas tās ir šobrīd.

Diemžēl, arī inflācija pakļaujas tiem pašiem likumiem. Pat pavisam neliela, vidēji 2 % inflācija (Eiropas Centrālās bankas mērķis) nākamo gadu laikā nozīmē, ka katrs eiro ļaus nopirkt arvien mazāk. Tas jāņem vērā, vērtējot plānotos ienākumus pēc 10, 20 un 30 gadiem.

Noskaidro prognozi un veic nākamo soli

Prognozējamā vecuma pensija nav akmenī iekalts skaitlis. To ietekmē uzkrātais kapitāls, darba stāža dati, turpmākās iemaksas un ieguldījumu rezultāti. Tagad zini, kā noskaidrot savu pensiju, tāpēc sāc ar tās pārbaudi, un pēc tam izvērtē, ko vari uzlabot.

Dodies uz INDEXO sadaļu Nākotnes alga un uzzini, kā parūpēties par finansiāli nodrošinātām vecumdienām!

Saistītie raksti:

• Kas jāzina, ja turpini darba gaitas, aizejot pensijā?
• Kā ar 1300 eiro mēnešalgu uzkrāt miljonu līdz pensijai?
• Tu vari uzkrāt vairāk, nekā pats domā!

*Vēsturiskie rezultāti negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.