Kad rakstām par vajadzību krāt pensijai, sociālajos tīklos mums atbild: “Kādi tur pensiju plāni! Jāiegulda zeltā – tā vienmēr būs vērtība.” Diemžēl paļaušanās uz zelta vērtības pieaugumu vai pat saglabāšanos ir spekulācija, nevis saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana.
Atšķirībā no akcijām, obligācijām, nekustamā īpašuma un citām ieguldījumu iespējām, ieguldījumu zelts nav saistīts ar nekādu produktīvu resursu. Tas nerada ekonomisku vērtību. Tādēļ nav ekonomiska pamata domāt, ka ilgtermiņā tas turētājiem radīs finansiālu pienesumu.
To arī pierāda vēsturiskie dati.
Zelta cena, izteikta USD, pēdējā gadsimta laikā tiešām ir pieaugusi pat pēc inflācijas:
- 1917. gadā zelta cena bija $357/unce (izteikta šodienas dolāros).
- Šobrīd zelta cena ir aptuveni $1276/unce.
Pieaugums 3.5 reizes var šķist iespaidīgs – bet runa ir par 100 gadiem. Gadsimta griezumā tas atbilst vien ienesīgumam 1.3 % gadā pēc inflācijas. Tas nav ļoti daudz. Tomēr, ja ar šādu ienesīgumu varētu rēķināties 20-30 gadu griezumā (ieguldot pensijai), zelts būtu tīri saprātīgs ieguldījums.
Diemžēl šis pieaugums nav bijis pakāpenisks vai paredzams.
Unces zelta cena pēc inflācijas (USD). Avots: Macrotrends.
Kā redzams grafikā, 36 gadu periodā no 1934 līdz 1970. gadam zelta cena pēc inflācijas būtiski samazinājās. Protams, šajā periodā ASV dolārs bija piesaistīts zelta standartam, tādēļ var apgalvot, ka šo fenomenu izraisīja valsts iejaukšanās.
Tomēr arī daudzos citos garos periodos (starp 1974. un 2000. gadu, 1980. un 2005. gadu vai pat šodienu, utt.) zelts ir zaudējis lielu daļu savas vērtības. Starp 1980. un 2001. gadu, zelts zaudēja pat 80 % savas vērtības. 2001. gadā zelta cena bija zemāka par tā cenu 1917. gadā (pēc inflācijas).
Protams, ja nopirki zeltu “zemākajā punktā” 1970. gadā vai arī 2001. gadā, nākamajos gados kārtīgi nopelnīji. Bet šādus piemērus var atrast ar jebkuru spekulatīvu ieguldījumu. “Trāpīt” īstajā brīdī ar nolūku ir praktiski neiespējami. Var paveikties, bet jāapzinās – tā ir tīra spekulācija.
Salīdzinājumā ieguldījums akciju un obligāciju tirgū ir pat ļoti konservatīvs
Kā esam apskatījuši citā rakstā, pēdējā gadsimta laikā nav neviena 20 gadu perioda, kurā ieguldījums ASV akciju tirgū būtu zaudējis vērtību.
Pasaules akciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši vidēji 5.8 % gadā pēc inflācijas (salīdzinot ar 1.3 % gadā, ko pelnījis zelts). Lai gan akciju tirgus ir svārstīgs, ienesīgums tomēr bijis stabilāks nekā zelta tirgū.
Pasaules obligāciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši 1 – 2 % gadā pēc inflācijas. Ir bijuši arī ilgi periodi ar zemu ienesīgumu, tai skaitā ienesīgumu zem inflācijas. Tomēr vērtības svārstības ir bijušas samērā nelielas un maksimālie zaudējumi ierobežoti (izņemot hiperinflācijas gadījumos, kuros zelts tiešām ir “uzvarējis” obligācijas, labāk saglabājot vērtību).
Zeltam var būt vieta zinoša ieguldītāja portfelī
Zinošs ieguldītājs var izmantot nelielu ieguldījumu zeltā, lai mazinātu portfeļa svārstīgumu. Zelts var arī pasargāt daļu portfeļa vērtības krīzes vai hiperinflācijas gadījumā.
Bet:
- nepaļaujies aicinājumiem spekulēt. “Ātras, drošas peļņas” iespējas zelta tirgū visbiežāk neizrādās ne drošas, ne pelnošas.
- negaidi no zelta būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.
Ieguldījums akciju tirgū ir gudrāks veids, kā nodrošināt labu ilgtermiņa ienesīgumu un aizsargāties no inflācijas.
Ieguldot uzņēmumos, tu ieguldi pasaules ekonomikā. Kad uzņēmumi rada vērtību, pelna un maksā dividendes, tu pelni kopā ar tiem. Tādēļ visā pasaulē labā prakse, veidojot uzkrājumus vecumdienām, ir maksimāli ieguldīt akciju tirgū, kamēr esi jauns. Tuvojoties pensijas vecumam, lielāka daļa portfeļa ieguldāma obligāciju tirgū.
Starp citu, tieši to piedāvā INDEXO.
INDEXO piedāvā saprātīgus pensiju plānus, kas atbilst pasaules labajai praksei:
- Maksimāls likumā pieļautais ieguldījums pasaules akciju tirgū.
- Atlikušie līdzekļi ieguldīti investīciju kategorijas obligāciju tirgū.
- Zemas izmaksas nodrošina iespēju iegūt optimālu ilgtermiņa ienesīgumu.
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Jānis P.
Interesanti, ka šis raksts ir viens no pirmajiem, ko atrod Google…
Tik traki, ka visas bankas nolika zeltu brīdī, kad vēlējās pelnīt uz akciju/fondu tirdzniecības, pilnīgi noraidot zelta esamību investīciju portfelī, un tik amizanti ka tagad, kad akciju tirgus piedzīvo iespaidīgu korekciju, banku eksperti vairākās intervijās pauž pārliecību, ka kopumā zelts nav slikts. Ak tie dubultie standarti…
Andris
Ironiski, ka šodien atkārtoti saņemu šo rakstu! Kopš šī raksta uzrakstīšanas 3 gados zelta cena ir sasniegusi 1863$/uncē! Jeb par 587$ vairāk, jeb +46%!! LOL! Labi, ka neklausīju jūs un darīju, kā ieteica Peter Schiff. Taisnība ir tā, ka zeltam nevajadzētu būt tik ienesīgam, zeltam nevajadzētu būt ienesīgam vispār. Bet diemžēl šobrīd akciju tirgus ir toksisks, uzņēmumi ir parādos pāri glavai, un vēl arī liela daļa darbības ir apturēta. Viss tas pats un vēl vairāk attiecas uz valstu parādiem un obligācijām. Lai izdzīvotu cauri Covid, visiem būs jāiet vēl dziļāk parādos, un Baidena augsto nodokļu un birokrātijas dēļ peļņa būs vēl mazāka. Taču vērtspapīru tirgus cena to neatspoguļo vispār, tas ir rekord-augsts pat krīzes vidū, pierādot, ka tam ar realitāti nav nekāda sakara. Es nesaku, ka tam būtu jāsabrūk, bet nu ņemot vērā šo, vismaz drusciņ nokristies? Tas pats arī uz valūtām attiecas, kuras šobrīd tiek printētas un devalvētas rekord-ātrumā. Zelts neaug, bet tas arī nesarūk, pretēji dolāra un eiro pirktspējai. Tas nebankrotē un neaizņemas, tam nav parādu. Par to nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Pasktieties, kā dolāra pirktspēja ir nokritusies pēdējos 100 gados, par kādiem 99%? Zelts prasa mazāk piepūles uzturēšanā nekā nekustamais īpašums, par kuru nodokļi jāmaksā katru gadu. Līdz ar to, intensīvas inflācijas apstākļos zelts ir vislabākā investīcija. Zeltam ir pielietojums elektronikā un medicīnā, līdz ar to tam ir vērtība (nesaku, ka absolūta, bet nu tomēr), tā ka tas nav tikai skaistuma priekšmets. Jums nav jāslavē zelts, bet nevajag to arī apmelot; ja jums zelts visos laikos ir vienādi slikts, un akciju tirgus vienmēr labs, tad tas norāda, ka esat vai nu nezinoši, vai slinki. Ir milzu atšķirība starp “Roaring 20s” un šodienas parādu ekonomiku. Ar šo rakstu jūs parādāt, ka esat tā pati 2005. gada Vollstrīta, kurai ir pilnīgi vienalga, kādas pelavas jūs tirgojat, galvenais tikai ievilināt maksimāli daudz cilvēkus savā veikalā un noslaukt komisijas (paldies, vismaz, ka slaucat mazāk nekā citi). Esmu ļoti vīlies, pārcēlu savu 2. pensiju līmeni uz SEB Latvija – ja nauda tiks pakāsta, tad lai vismaz Latvijā.
Martins
Zelts nav ieguldíjums. Zelts ir nauda. Euro, dolārs un jebkura cita banku valūta tas ir kredīts, finanšu instruments ar ko mūs padara par sistēmas vergiem. Un kā zināms no vēstures visas banku valūtas agri vai vēlu nonāk līdz savai īstenajai vertībai – nullei. Runāt par zelta cenu izteiktu dolāros vai euro vai jebkurā citā valūtā ir nekoretki, 1 unce zelta bija pirms 1000 gadiem un arī šobrīd ir tā pati 1 unce.
Zelta cena 1917 gadā bija aptuveni 20 dolāri, savukārt šobrīd aptuvei 1230 dolāri, tas nozīmē ka dolārs iz zaudējis savu vērtību vairāk kā 95% procenti.
Pieņemsim, ka pēc gadiem 20-30-40 nebūs ne indekso ne euro,ne dolāra, savukākt zelts bija un būs.
Ņemot vērā šā brīža nestabilitāti, mākslīgo ekonomikas “stimulāciju”, “pozitīvās” ziņas medijos un akciju burbuli attiecībā pret GDP viennozīmīgi izvēlētos zeltu, līdz neiestāsies vērā ņemama korekcija.
Aleksejs
Es arī rakstā gaidīju ieraudzīt ne tikai stāstu par peļņas iespēju, bet arī variantus kā maksimāli garantēti saglabāt vērtību.
Skaidrs, ka ieguldījumiem jābūt diversificētiem. Bet gribas tiekties uz kādu 99.9% variantu. Diemžēl nākas secināt, ka pat zelts nav 100% drošs, var notikt kaut kas, kas zeltu sagraus uz visiem laikiem… pagaidām mēs nezinam kas var notikt un kad. Bet tieši tā pat mēs nezinājām, ka notiks citi jau notikuši notikumi…
Ed
Kāda jēga vispār aizsākt diskusiju par zeltu? Tie kas Latvijā pērk zeltu ir ļoti nedaudzi cilvēki, un viņu pārliecībai ir reliģiskas iezīmes, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju tirgos. Tai pat laikā viņi ir nenormāli skaļi savā pārliecībā.
Ņemot vērā, ka šī situācija internetā ir labi zināma no ārzemju resursiem, loģiski varu secināt, ka šis raksts ir clickbait.
Toms no INDEXO
Atbildam uz komentāriem, kuri bieži parādās pie mūsu FB ierakstiem. Arī, lai mums nākotnē būtu vieglāk norādīt uz saiti, kur jautājums jau izskatīts.
Kociņu Juris
Dārgmetālu tirgus sabruks tad, kad cilvēki sāk rakt asteroīdus industriālos apjomos. Ir jau dažas privātās kompānijas kas investē asteroīdu pētījumos kā rakt – tas ir tikai dekāžu jautājums, līdz zeltu un citus dārgmetālus raks ārpus šīs planētas, un vēl dažas dekādes līdz dārgmetālu cena sāks kristies un apstāsies tikai tad, kad kļūs līdzvērtīga alumīnija cenai.
Akcijas un visas pārējās modernās spekulantu padarīšanas var sabrukt, ja sākās trešais pasaules karš vai tiek palaista kāda vīrusu epidēmija, vai globālā kataklizma – dzeltenā akmeņa vulkāns, piemēram.
Ir jāsaprot nepatīkamā patiesība, ka nav tāda viena maģiskā investīciju veida, kurā ieguldi un atlikušo mūžu spēlē `real life creative režīmā` – vari palikt nabags un nomirt jebkurā dienā, neatkarīgi no tā, kurā fondā tu uzkrāj savu pensiju.
Aleksejs
Es jau kādu laiku vēroju cilvēku vēlmi kolonizēt kādu kosmosa objektu. Bet neviens nerunā, ka šīs darbības nebūs cilvēces labā, bet tikai saujiņas izredzēto labumam. Es to salīdzinu ar naudas viltotājiem un attieksmi pret tiem: mazie, individuālie naudas viltotāji ir ārpus likuma, tos vajā, bet lielie naudas viltotāji, piemēram, ASV federālā banka, likumīgi vilto naudu un tādējādi čakarē planētas ekonomiku un šos viltotājus neviens par viltotājiem oficiāli nesauc. Bet daudzi saprot, ka dolāru drukāšanā ar militāro segumu tomēr kaut kas nav kā vajag. Diemžēl tieši bagātie visvairāk kaitē pasaules ekonomikai, ekoloģijai… sākot ar to, ka viņi visu laiku meklē ko korumpēt ar savu naudu, ko viņiem nav kur likt, jo neviens nevar iztērēt miljardus visas savas dzīves laikā kā arī visu laiku meklē kā to savu lieko naudu pavairot, t.b. kādam iedot, atpakaļ prasot vairāk.
Toms no INDEXO
Trešais pasaules karš tiešām varētu sagraut praktiski jebkuru ieguldījumu! Jāmin gan, ka akcijas ir gadsimtiem ilgi strādājis instruments. To var lietot spekulācijai, bet ilgtermiņa ieguldījums akciju tirgū nav spekulācija (jo ir ekonomisks pamats sagaidīt ilgtermiņa pieaugumu).
Ozi
Citāts: “Ieguldot uzņēmumos, tu ieguldi pasaules ekonomikā..”
Interesanti kā es ieguldu kaut vai Applē nopērkot viņu akcijas no Jāņa vai Džoņa ?
Aplam no tā ne silts ne auksts, viņi nemaz nenojauš to darījumu un NEKO no tās naudas nesaņem (vienīgais kad saņem uzņemums, ir IPO). Protams akciju tirgošanās veido to cenu, bet ja uzņēmums strādā, ražo, realizē, tad viņam godīgi pie kājas (protams ja vairākums akcionāru nav mudaki,) -cik maksā akcija biržā. Tas tāpat kā manu māju var novērtēt par miljonu, bet var par 100 latiem. Bet man ne silts ne auksts , jo es pārdot/ieķīlāt netaisos, kā dzīvoju tā dzīvošu.
DB lasījāt, ka prātīgas firmas iet no Biržas prom, jo akcionāri domā tikai īstermiņā, rausta vadību un neļauj pieņemt/realizēt ilgtermiņa stratēģiskus mērķus/gājienus.
Toms no INDEXO
Jūs nopērkat akcijas un pelnat no dividendēm vai cenas pieauguma. Protams, sekundārajā tirgū nauda aiziet iepriekšējiem akciju īpašniekiem, ne pašam uzņēmumam.
Ozi
2005 . gadā biju “pāri dīķim” un iepirku arī zeltu. Vienīgais ko nožēloju , ka nepaņēmu vairāk, jo tik laba atdeve ilgtermiņā (12 gadi) , reti kuram ieguldījmam, ja nu vienīgi Rīgas Sporta pils akcijām, kas padsmit gadu laikā pieauga 10-kārtīgi.
Zeltu , atškirībā no naudas , nevar piedrukāt cik gribās, tur ir jāiespringst ,lai ražotu rūpnieciski un ķīmiskā ceļā iegūt (lai arī ir iespējams) neatmaksājās.
Šis plastiskais ,nerūsējošais metāls cilvēces uzmanību ir piesaistījis jau vairākus gadu tūkstošus.
Protams bada laikā maizes kukulim būs lielāka vērtība, bet sadrukātie papīrīši derēs krāsns iekuram.
Toms no INDEXO
Kā minēju rakstā, spekulējot var veikties un neveikties. No 2005. gadam līdz šobrīdim zelta cenas ir cēlušās. No 1980. vai 1990. gada būtu bijusi pretējā bilde. Rakstā minētie ilgtermiņa dati rāda, ka tā ir paļaušanās uz veiksmi un sagadīšanās, nevis pamatota ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija.
Agris
Mani pārsteidz, ka raksta autors lasītājus cenšas “biedēt” ar svārstībām (kuras piemīt pilnīgi visām vērtībām, ar kurām spekulē biržās), kamēr svarīgākais ir tendence – jo sevišķi ilgtermiņā. Zelts nebojājas – tas var būt ne tikai pensijas fonds, bet arī bērnu un mazbērnu pensijas fonds. Glabā tik nost. Un jo lielāku periodu mēs saprotam ar terminu “Ilgtermiņa”, jo zelta vērtības tendence ir pārliecinošāka. Visupirms, parādiet man kādu aktīvu, kas spējis pastāvēt tirgū 3000 un vairāk gadu. Ok, ņemsim īsākā termiņā: viena pamatīga cilvēka mūža garumā (100 gadi): zelta vērtība augusi no 20$ līdz 1250$ (!) Ar kāpumiem un kritumiem, bet ilgtermiņā konkurentu zeltam nav, jo zelts pārdzīvo uzņēmumus, krīzes un pat valstis – tas nebankrotē un neiet bojā. Vienkārši.
Salīdzinājumam var paņemt vēsturiski pašus stabilākos un ražīgākos uzņēmumus akciju tirgū: Dupont, Exxxon… ko vien vēlaties. 100 gadu griezumā runa ir par 10x pieaugumu un tas ir “uāu!”, kamēr zeltam pieaugums ir 62x. Tur pat nav vietas diskusijai!
Īstermiņš – cita runa. Paņemam, piemēram, “Apple” akciju cenas un secinām, ka tur viss notiek, BET “Apple” ir uzņēmums. Viens sūdīgs telefona modelis un viss aiziet lejā. Viena neveiksmīga tiesas prāva pret “Samsung” un atkal nekā. Visi šie uzņēmumi pelnīs tikai kamēr turpinās printēt dolāru, bet tā kā man draugos nav neviena lielā žīda, tad nav kam pajautāt, kurā brīdī tad viņi gatavo dolāra nogalināšanu.
Zeltam par dolāru nospļauties. Atcerieties, ka pasaules vēsturē nav nevienas pašas FIA valūtas, kas nebūtu “sabrukusi”. Visas valūtas tiecas uz “0” vērtību, jo tāda ir to patiesā “vērtība”. Eiro, dolāri, VISAS pasaulē pastāvošās valūtas zaudēs savu vērtību, līdz nomirs.
Es, protams, saprotu raksta autoru motivāciju un centienus – viņiem ir savas intereses, un viņi vēlas nopelnīt vēl sava mūža laikā, tādēļ zelts viņiem neder 🙂 Es pat pārāk nebrīnītos, ja autori tiešām no sirds tic tam, ko raksta, jo ko līdzīgu mums māca universitātēs. Pats esmu nesen studējis un zinu, kādas muļķības makroekonomikā māca mūsu augstskolās – tas ir kā no fantastikas vai no sazvērestību teorijām par žīdu slepeno pasaules valdību. Studējot, sāc domāt, ka tā laikam tiešām ir taisnība, jo tikai tā varētu izskaidrot to absurdo mācību materiālu un neloģiskās pamācības.
Visiem novēlu turēt savu kritiskās domāšanas latiņu augstu. Nesekot šķietamām autoritātēm: tas, ka kāds sevi nosauc par ekonomistu vai baņķieri, lai drīzāk dara jūs uzmanīgus, nevis paklausīgus. Mūsdienās mums pieejama ārkārtīgi bagātīga informācija – turklāt viegli pieejama. Izpētiet paši un izdariet lēmumus saviem spēkiem.
P.S.
Kas attiecas uz pensiju līmeņiem, arī es ticu, ka par savu līdzekļu atdošanu lielo banku ķetnās, labāks ir praktiski jebkas. Ceru, ka aiz Indexo stāv godīgi un gudri latviešu cilvēki, kas pratīs apieties ar tiem uzticētajiem līdzekļiem pēc labākās sirdsapziņas.
Gatis
Pilnīgi piekrītu Agrim. Zelts uz Zemes ir tik cik viņš ir, viņa vērtība ir un paliks, vienmēr būs kāds kurš manu zelta gabalu gribēs iemainīt pret man vajadzīgām lietām. INDEXO kā salīdzinoši jauns uzņēmums visiem līdzekļiem un reklāmām cenšas piesaistīt sev NAUDU, ne vārda neminot, ka tikpat viegli kā gūt peļņu spekulējot finanšu tirgos ir to pazaudēt. Salīdzinot 2.līmeņa pensiju ieguldījumu plānus Norvik dažādos laika griezumos stipri “sit pušu” visus pārējos bez skaļām reklāmām.
Toms no INDEXO
Pieagums no $20 līdz $1250 100 gadu laikā atbilst izaugsmei 4,2 % gadā. ASV akciju tirgus šajā periodā audzis ap 10 % gadā. Ja $20 šī perioda sākumā būtu ieguldīts ASV akciju tirgū (pēc indeksu principa, periodiski pārinvestējot lielākajos uzņēmumos pēc tirgus kapitalizācijas), uzkrājums būtu izaudzis līdz $275 _tūkstošiem_. Salīdzinājumā ieguldījums zeltā būtu izaudzis vien niecīgi.
Ja runājam ASV dolāros, šajā laika periodā ASV inflācija ir bijusi vidēji 3 % gadā. Tātad reālais zelta cenas pieaugums pēc inflācijas bijis nedaudz virs 1 % gadā – kā arī minēts rakstā. Turklāt ar gadu desmitu gariem stagnācijas vai vērtības zaudēšanas periodiem. Skaties kā gribi, nav nekāda fantastika.
Protams, taisnība, ka zeltā ieguldīt ir vienkāršāk – nopērc un turi. Viena konkrēta uzņēmuma akcijas nopirkt un turēt būtu daudz riskantāk. Lai diversificēti ieguldītu akciju tirgū, jāiegulda daudzos uzņēmumos un periodiski ieguldījums jārebalansē, jāmaina portfeļa sastāvs atbilstoši izmaiņām tirgū (piemēram, sekojot tirgus indeksu sastāvam).
Elga
Tad gribat teikt, ka nākotnē zeltam cena vararī nokrist ? Nu tā uz 50-80 $ uncē ?
Dzintars Pētersons
Ja šī ir kompānijas reklāmas kampaņa, iesaku atlaist no darba raksta autoru!
Toms no INDEXO
Paldies par interesanto ieteikumu.
Mūsu uzdevums ir ne tikai reklamēt pensiju plānus, bet arī celt sabiedrības izglītotību ieguldīšanas jautājumos. Mīts par zeltu kā brīnišķīgu ilgtermiņa ieguldījumu ir viens no tiem, kuru jau sen laiks graut.
Imants
Ja pareizi sapratu ka ieguldijums Apple akcijās pie cenas 161.40 $ un dividendēm 0.63 $ir baigi ienesīgs!😀 Akciju tirgos iepludināti centrālo banku sadrukātie fantiki , nu dien neuskatu akciju tirgu par drošu un ienesīgu ieguldijumu. Tīrākā spekulācija…. Es balsoju par zeltu.
Gundars
Patiesība kā parasti ir kaut kur pa vidu. Diez kam tajā krīzē vajadzēs to zeltu? Viens no n-tajiem metāliem(pie tam nebūt ne labākais), kuram ir tikpat uzpūsta iedomātā vērtība, cik sadrukātajiem faņķikiem. Zeltam kaut kāda loma stabilitātes nodrošināšanā bija agrāk, industriālā laikmetā, kad mazāk bija attīstījušās tehnologījas. Tagad, ja globāla krīze, tad cieš visi. Agrāk, krita akcijas, zelts kāpa. Jau krietnu laiku tas īsti vairāk nedarbojas. Grafiki to pierāda.
Toms no INDEXO
Par to, ka pašreiz akciju tirgus ir “dārgs” attiecībā pret uzņēmumu peļņu un dividendēm, arī esam rakstījuši un tā ir taisnība:
http://indexo.lv/blogs/vai-tulit-bus-krize/
Visas indikācijas norāda, ka nākamajos 20-30 gados akciju tirgus ienesīgums gaidāms zemāks nekā iepriekšējā periodā. Tomēr ir statistisks pamats gaidīt, ka akciju tirgus nodrošinās būtisku peļņu arī pēc inflācijas, kamēr zelta gadījumā šāda pamata īsti nav.
Imants
Paldies, mums ir atšķirīgi viedokļi par nākotni, Jūs uz attīstību , es uz krīzi. Katram savi argumenti. Laiks mūs visus saliks pa plauktiem.
Ģirts
“Mans zelts ir mana tauta …” /R.Blaumanis/
Un viņam ir pilnīga taisnība arī šajā sfērā, ja proti panākt, ka tauta pērk, pieprasa tavu pakalpojumu, preci … nu kas var būt vēl lielāks “zelta gabals”??? 🙂
Gundars
Kodolīgi, argumentēti un saprotami. Tā turēt!
Auseklis
“Kā redzams grafikā, 26 gadu periodā no 1934 līdz 1970. gadam zelta cena pēc inflācijas būtiski samazinājās.”
Paldies par rakstu.
Pēc manas matemātikas tas sanāk 36 gadu periods.
Valters no INDEXO
Paldies par komentāru – izlabojām!