Vai esi pamanījis, ka gadi nestāv uz vietas un par vecumdienām jādomā jau laikus? Kurš domās par nākotni, ja ne tu pats!
Zemāk atradīsi jautājumus par pensiju tēmu, uz kuriem, mūsuprāt, atbilde būtu jāzina ikvienam.
1. Kuru pensijas līmeni visvairāk ietekmē demogrāfiskā situācija valstī?
Demogrāfiskā situācija valstī visvairāk ietekmē pensiju 1. līmeni.
Latvijā ir 3 līmeņu pensiju sistēma, kurā 1. un 2. līmenis ir obligāts jeb valsts pensija.
Pensiju 1. līmenis balstās uz paaudžu solidaritātes principu – šī brīža strādājošie maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Tas nav individuāls uzkrājums, kā arī nav mantojams.
Tavā pensiju 1. līmenī automātiski tiek novirzīti 14 % no ikmēneša bruto algas, kā daļa no darba devēja sociālajām iemaksām. Ar nākamo gadu tie diemžēl visticamāk būs jau 15 %, samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī par 17 procentiem jeb 1 procentpunktu.
2. Kā atteikties no pensiju 2. līmeņa?
No pensiju 2. līmeņa atteikties nav iespējams.
Pensiju 2. līmenī automātiski piedalās visi strādājošie, kuri dzimuši pēc 01.07.1971. Gandrīz visi, kuri dzimuši agrāk, piedalās pēc izvēles.
3. Cik procentus no pēdējās algas pirms pensijas nodrošina pensiju 1. un 2. līmeņi?
Šī brīža prognoze liecina, ka valsts pensija (1. un 2. līmenis kopā) spēs nodrošināt līdz 50 % no tavas pēdējās algas pirms pensionēšanās.
Ar to ir jārēķinās, ja neveic papildu uzkrājumus. Tādā gadījumā visticamāk nevaram sagaidīt vairāk kā 50 %. Tas ir labākajā gadījumā, realitātē var būt mazāk.
Gados jaunākiem cilvēkiem pensiju 1. un 2. līmenis varētu nodrošināt tikai ap 30 %.
Lai nodrošinātu pārtikušas vecumdienas ir jāsakārto 2. pensiju līmenis un jākrāj papildus. Pensiju 3. līmenis ir labs pirmais solis.
4. Kādi ir nodokļu atvieglojumi, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī?
No veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī var atgūt 20 % iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par summas daļu, kas nepārsniedz 10 % no bruto algas vai 4000 eiro gadā.
20 % nodokļu atmaksu no veiktajām iemaksām var saņemt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja tās kopā ar iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā nepārsniedz 10 % no pērnā gada bruto algas vai nepārsniedz 4 000 EUR gadā. Katra individuālā situācija var atšķirties. Sīkākai informācijai par IIN atmaksu aicinām sazināties ar VID vai profesionālu nodokļu konsultantu.
5. No kāda vecuma var izņemt pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?
Pensiju 3. līmenī uzkrāto kapitālu var izņemt no 55 gadu vecuma.
Izmaksa pirms pensijas plānā noteiktā vecuma ir iespējama tikai, ja dalībnieks kļūst par 1. grupas invalīdu uz mūžu vai arī ir konkrētu profesiju, kurām noteikti izņēmumi, pārstāvis.
Dalībnieka nāves gadījumā izmaksu veic mantiniekiem vai dalībnieka norādītajai personai, ja dalībnieks veicis šādu norādi par personu.
6. Kurš pensiju līmenis NAV mantojams?
Pensiju 1. līmenī uzkrātais kapitāls nav mantojams.
Savukārt pensiju 2. un 3. līmeni var nodot mantošanai. Tikai tas ir iepriekš jānorāda.
Pensiju 2. līmenī ir pieejamas 3 mantošanas iespējas – atstāt savu pensiju 2. līmeni valstij, pievienot kapitālu kādas konkrētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam vai nodot mantošanai Civillikumā norādītajā kārtībā.
7. Cik gadus vidēji pavadām pensijā?
15,5 gadus!
Skaudri, bet Latvijas iedzīvotāju vidū ir ļoti populāri domāt, ka pensijas vecumu nesasniegs vai arī pensijā pavadīs vien pāris gadu. Dati liecina par pretējo. Sasniedzot 64 gadu vecumu, vidēji pensijā pavadīsim 15,5 gadus (sievietes – 18, vīrieši – 13).
8. Cik bieži kalendārajā gadā iespējams mainīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāju?
Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāju ļauts mainīt vienreiz kalendārajā gadā. Mainīt viena un tā paša pārvaldītāja ieguldījumu plānu drīkst divas reizes gadā.
Tomēr atgādinām, ka pensiju plānus un pārvaldītājus nav ieteicams mainīt katru gadu. Galvenais, ka tev ir savam vecumam piemērots pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāns.
Un pie INDEXO tavu pensijas kapitālu audzējam zemu izmaksu indeksu fondos.
9. Kādā bezmaksas portālā ir iespējams apskatīt un salīdzināt visu ieguldījumu plānu vēsturiskos rezultātus?
Visus pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu darbības rezultātus, kā arī citus saistītos dokumentus vari atrast manapensija.lv, sadaļā Pensiju 2. līmenis un Aktuālie dati.
Tiek aicināts nevērtēt plānus pēc to īstermiņa rezultātiem, jo finanšu tirgus īstermiņā ir ļoti svārstīgs – tas var strauji augt un krist pāris dienu laikā. Ieguldījumu plānus vēlams vērtēt pēc to ieguldīšanas politikas un ilgtermiņa (5+ gadi) rezultātiem. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka vēsturiskie dati negarantē tādus pašus rezultātus arī nākotnē.
10. Kāds ir valstī noteiktais pensionēšanās vecums?
2024. gadā noteiktais pensionēšanās vecums ir 64 gadi deviņi mēneši. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
11. Kurā gadā stājās spēkā likuma izmaiņas par pensiju 2. līmeņa mantojamību?
INDEXO kopā ar domubiedriem panāca pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantojamību. Tagad tas jau šķiet pašsaprotami, bet līdz 2020. gadam viss uzkrātais kapitāls tika pievienots valsts speciālajam pensiju budžetam, un to nebija iespējams mantot.
12. Kādu ieguldījumu stratēģiju ieteicams izvēlēties gados jauniem cilvēkiem, tiem kuriem līdz pensijai vairāk nekā 20 gadi?
Ja līdz pensijai vēl 20+ gadi, ieteicams izvēlēties aktīvo plānu, kas iegulda akcijās līdz 100 %. Tam raksturīgs lielāks svārstīgums, taču ir arī augstāks potenciālais ienesīgumus.
Savukārt tuvojoties pensionēšanās vecumam, ieteicams izvēlēties konservatīvāku plānu, kas iegulda gan akcijās, gan obligācijās vai arī tikai obligācijās.
13. Kāda ir vidējā vecuma pensija Latvijā?
2024. gada jūnijā vidējā vecuma pensija Latvijā bija 576 eiro mēnesī.
14. Vai pensiju 3. līmenī par dalībnieku var iemaksāt darba devējs vai cita privātpersona?
Jā, iemaksas var veikt gan pats, gan cita privātpersona, gan darba devējs.
Lai nodrošinātu pārtikušas vecumdienas, tiek rekomendēts ik mēnesi iemaksāt 5-10 % no ienākumiem pensiju 3. līmenī. Rietumu standarts ir 20 %. Pētījumi rāda, ka regulāras iemaksas uzlabo izredzes ilgtermiņā nopelnīt vairāk, samazinot tirgus svārstību risku un uzturot veselīgu disciplīnu.