Dāvanas no vecvecākiem, kabatas nauda, samaksa par zāles pļaušanu – katrā ģimenē ir savi veidi, kā dot vai dāvināt bērnam naudu un mācīt ar to rīkoties. Kas ir ilgtermiņā labākais un veiksmīgākais veids, kā jēgpilni ieguldīt ne tikai tuvākajā nākotnē, bet arī, piemēram, bērna izglītībā vai pirmajā drošības spilvenā 18 gadu perspektīvā? 

Diemžēl joprojām daudz cilvēku izvēlas krāt naudu zem matrača (vai krājkasītē) vai ielikt to krājkontā un aizmirst par to. Tas ne tikai neļauj gadiem palīdzēt uzkrājuma veidošanā, bet arī liedz uzkrājumam iet inflācijai pa priekšu ilgtermiņā, tāpēc gudrāk ir izvēlēties kādu citu ieguldījuma veidu. 

2026. gada 8. septembrī Saeimas komisija atbalstīja FM priekšlikumus, kas radīs iespēju bērniem atvērt maksājumu un pilngadības ieguldījumu kontus. Šie grozījumi vēl jāpieņem Saeimai galīgajā lasījumā, taču tie ieskicē divus jaunumus finanšu jomā – bērnu maksājumu kontus un pilngadības ieguldījumu kontu. 

Bērnu maksājumu kontiem, atšķirībā no šī brīža kārtības, vairs nebūs nepieciešama abu, bet tikai viena vecāka vai likumiskā pārstāvja klātbūtne konta pārvaldībā līdz bērna 16 gadu vecumam (kad ar līdzekļiem bērns būs tiesīgs brīvi rīkoties pats).

Pilngadības ieguldījumu konts, savukārt, pavērs iespējas veidot ilgtermiņa uzkrājumus bērna vārdā kredītiestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās. No bērna viena gada vecuma līdz pat pilngadībai šī konta pārvaldība būs tikai vecāku pārziņā, savukārt kontā esošā nauda un finanšu instrumenti juridiski piederēs bērnam. 

Arī šodien pastāv dažādi ieguldījumu rīki, un katrs no tiem tiek reklamēts kā labākais bērna nākotnei un ģimenes maciņam. Mēs izlēmām apskatīt un vienuviet apkopot gan populārākos, gan, mūsuprāt, finansiāli izdevīgākos rīkus, lai palīdzētu jaunajām ģimenēm arī ilgtermiņa finanšu plānošanā.  

1. variants: ieguldījumu konts savā vārdā 

Alternatīva, ko izmanto arvien vairāk vecāku: atver parastu ieguldījumu kontu (nevis bērna, bet savā vārdā) pie brokera vai bankas un iegulda tajā naudu, ko citādi būtu iedevis bērnam skaidrā naudā. Nauda tiek ieguldīta diversificētā globālā akciju fondā vai biržā tirgotā fondā (ETF). 

Kāpēc tieši “ieguldījumu konts”, nevis parasts vērtspapīru konts? Šim kontu tipam ir īpašs nodokļu režīms: nodoklis jāmaksā tikai tad, kad no konta izņemtā summa pārsniedz kontā iemaksāto summu. Kamēr nauda tiek reinvestēta un kontā esošie līdzekļi tikai aug – nekādas ceturkšņa deklarācijas, nekāds nodoklis. Nodoklis (šobrīd 25,5%) rodas tikai brīdī, kad izņem peļņu. 

Plusi: 

• Pilnīga kontrole – vari brīvi mainīt fondu, ETF, stratēģiju. 
• Nekādu administrēšanas maksu, kādas ir tipiskajiem bērnu ieguldījumu produktiem (tie parasti ir  uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jeb UDA) – tikai fonda vai ETF pārvaldības komisija (parasti 0,1–0,5% gadā diversificētam pasaules fondam). 
• Var pievienoties arī vecvecāki vai citi radinieki, vienkārši pārskaitot naudu uz to pašu kontu. 

Mīnusi: 

• Nav nodokļu atlaides par iemaksām (tās ir tikai UDA un pensiju 3. līmenim). 
• Pašam jāizlemj, ko pirkt, kā arī jāatceras regulāri iemaksāt kontā. 
• Mēdz būt darījumu izmaksas, tāpēc jāizvēlas drošs zemu izmaksu brokeris. 

Praktisks padoms: sākumā vienkāršāk būs ieguldīt vienā plaši diversificētā pasaules akciju fondā. Kad uzkrātā summa kļūs apjomīgāka, ieteicams pāriet uz ETF ar vēl zemākām komisijām – starpība kļūst manāma tikai lielākos apjomos. 

2. variants: uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (UDA) 

UDA ir apdrošināšanas produkts, kur tavas iemaksas tiek ieguldītas izvēlētos fondos un līguma beigās (parasti, kad bērns sasniedz pieaugušo vecumu) izmaksā uzkrāto summu. 

Plusi: 

• Par iemaksām vari atgūt 25,5% IIN* – tāpat kā par iemaksām pensiju 3. līmenī. 
• Lielākoties iemaksu veikšana notiek automātiski, kas disciplinē maksāt regulāri un sekot līdzi naudas plūsmai. 

Mīnusi: 

• Administrēšanas izmaksas mēdz būt līdz pat 4,5% no iemaksātās summas gadā – tas ilgtermiņā “apēd” lielu daļu ienesīguma. 
• Tuvojoties līguma beigām, ieguldījumu stratēģija bieži automātiski kļūst konservatīvāka – vairāk obligāciju, mazāk akciju. Tieši tad, kad naudai vēl būtu 5-10 gadi, kuros augt, tā sāk pelnīt mazāk. 
• Ja pārtrauc līgumu pirms termiņa, iespējams, maksā soda procentus un atdod nodokļu ieguvumus. 

3. variants: daļa no tava pensiju 3. līmeņa 

Ja tev šobrīd ir ap 30 gadu un esi gatavs gaidīt līdz 55 gadu vecumam, daļu no savām pensiju 3. līmeņa iemaksām vari uzskatīt par bērna “nākotnes fondu” – kapitāls ir mantojams, un uz pensiju 3. līmeni arī attiecas tā pati 25,5% IIN atmaksa*. 

Šis variants būs vispiemērotākais, ja plāno naudu atstāt kā mantojumu vai atbalstu vēlākos gados (piemēram, kad bērns jau izveidojis savu ģimeni), nevis kā palīdzību studijām vai pirmajam mājoklim 18-25 gadu vecumā – līdz 55 gadu vecumam kapitālu izņemt nevar (izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, piemēram, I grupas invaliditāti). 

4. variants: sava SIA 

Sarežģītāks, bet elastīgākais variants – dibini savu SIA un ieguldi caur to, kur vēlies, piemēram, nekustamajā īpašumā, akcijās, obligācijās, u.c. 

Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma strādā par labu šim variantam: kamēr peļņa paliek uzņēmumā un tiek reinvestēta, nodoklis ir 0%. Nodoklis (20%, rēķinot no izmaksājamās summas) jāmaksā tikai brīdī, kad peļņu izmaksā kā dividendes. 

Šis variants der tiem, kas jau tāpat pārvalda savu biznesu vai vēlas ieguldīt vairākos aktīvu veidos vienuviet. Vairumam vecāku, kas vienkārši vēlas izveidot ilgtermiņa uzkrājumu bērnam, tas ir liekas sarežģītības slogs – grāmatvedība, gada pārskati, administrēšanas izmaksas. Ja mērķis ir “iedot bērnam naudu 18 gadu vecumā”, SIA parasti ir pārāk smags rīks vienkāršam uzdevumam. 

Ko izvēlēties? 

Ja vēlies vienkāršību un elastību – ieguldījumu konts savā vārdā ar diversificētu fondu vai ETF ir visbiežāk izmantotais un vismazāk sarežģītais variants. Ja vēlies izmantot nodokļu atlaidi un nedomāt par detaļām, izvēlies UDA, kurai noteikti uzmanīgi skaties uz komisijām un ieguldījumu stratēģiju, pirms paraksti līgumu.

Ja domā ilgtermiņā, vēlies izmantot nodokļu atlaidi un zemākas komisijas nekā citiem līdzīgiem produktiem un tev jau ir savs pensiju 3. līmeņa uzkrājums – daļu no tā vari uzskatīt arī par uzkrājumu bērna nākotnei. SIA atstāj tiem, kam investēšana jau ir kaut kas vairāk par hobiju un kam iedziļināšanās niansēs, nodokļu sistēmā un likumos nesagādā liekas galvassāpes. 

Ko darīt tālāk? 

1. Izlem, kāda summa mēnesī vai gadā ir reāla – pat 20-30 € mēnesī ilgtermiņā veidos nozīmīgu uzkrājumu; 

2. Atver ieguldījumu kontu savā, nevis bērna vārdā (daudzviet tas būs vienīgais iespējamais variants, turklāt savā vārdā esošu kontu būs vieglāk pārvaldīt arī no juridiskās perspektīvas); 

3. Izvēlies variantu, kas tev un tavai ģimenei der vislabāk, rūpīgi izvērtējot gan savas iespējas ieguldīt, gan dažādos piedāvājumus un to “sīko druku”; 

4. Aicini vecvecākus vai citus radiniekus iemaksāt sevis izvēlētā ieguldījumu kontā, nevis dāvināt skaidru naudu, kas paliek atvilktnē. 

* Par iemaksām, kas kopā pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā nepārsniedz 10 % no tavas gada bruto algas vai nepārsniedz 4 000 € gadā. Nodokļu atmaksa nav garantēta un ir atkarīga no spēkā esošās likumdošanas un individuālajiem apstākļiem. Vēsturiskie ieguldījumu rezultāti negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. 

Avoti:
Valsts ieņēmumu dienests – ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma

LV portāls – darījumi ieguldījumu kontā un nodokļa samaksas kārtība

LV portāls – pensiju 3. līmenis: kā krājas nauda un kad jāmaksā nodokļi

INDEXO – pensiju 3. līmeņa nodokļu atmaksas kalkulators (2025)

Mammamuntetiem.lv – veidojot uzkrājumus bērnu nākotnei, vecākiem jārēķinās ar atskaitēm bāriņtiesai

Dati uz 07.09.2026.