[ŅEM VĒRĀ, KA RAKSTS IR VEIDOTS 2018. GADĀ. KOPŠ TĀ LAIKA SITUĀCIJA VAR BŪT MAINĪJUSIES!]
Iepriekšējā rakstā secinājām, ka daudzi Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) līgumi klientam ar garantiju rada zaudējumus vai to nolemj minimālai peļņai. Ja vēl rakstu neesi lasījis, lūdzu, vispirms iepazīsties ar to!
Šodien apskatīsim:
- Kādos gadījumos vispār izmantot UDA?
- Kā atrast UDA produktus, kas nenodedzinās tavu naudu?
Uzreiz brīdinām, ka šī nebūs pavisam viegla lasāmviela. Produkti šajā tirgū ir necaurspīdīgi un grūti saprotami. Tomēr centīsimies skaidrot pēc iespējas vienkāršāk!
1. UDA ir vērts krāt ne īsāk kā 10 gadu garumā.
Produkta nodokļu atvieglojumi ir piemērojami tikai, ja krāj 10+ gadus. Bez šiem atvieglojumiem praktiski visi UDA piedāvājumi tirgū ir pārāk dārgi, lai tos kādam ieteiktu.
Ja vēlies krāt uz īsāku laika periodu, tad turi naudu krājkontā vai arī ieguldi samērā konservatīvos ieguldījumu fondos. Ja vēlies apdrošināties, iegādājies klasisko dzīvības apdrošināšanas polisi bez uzkrājuma – sanāks daudz lētāk.
2. UDA nav ieteicams krāt ilgāk nekā 10 gadus.
Augstās UDA komisijas tiek rēķinātas no uzkrātās summas. Jo ilgāk krāj un jo vairāk uzkrāts – jo vairāk tu maksā komisijās. Laikam ejot, augošās komisijas “noēd” ieguvumu no nodokļu atmaksas.
Tas nozīmē – pie pirmās iespējas (pēc 10 gadiem) jāņem ārā nauda.
Ja vēlies krāt ilgāk par 10 gadiem, pārieguldi izņemto naudu zemu izmaksu ieguldījumu fondā. Ja vēlies turpināt izmantot nodokļu atmaksas priekšrocības, vari slēgt jaunu UDA vai 3. pensiju līmeņa līgumu un veidot uzkrājumu no nulles.
3. Izmanto UDA tikai, ja nākamos 10 gadus Latvijā maksāsi ienākuma nodokli.
Ja, piemēram:
- vairākus gadus plāno mājās audzināt bērnu,
- vairākus gadus strādāsi ārzemēs,
- citu iemeslu dēļ nemaksāsi ienākuma nodokli,
tad nevarēsi gūt labumu no nodokļu atvieglojumiem.
4. Izvēlies piesaisti tirgum, ja vien neesi ļoti piesardzīgs.
Pie 10+ gadu termiņa, garantēto ienesīgumu ieteicams izvēlēties tikai izņēmuma gadījumos – ja esi ļoti, ļoti piesardzīgs un gribi līdz minimumam samazināt risku. Gandrīz vienmēr izdevīgāk būs izvēlēties piesaisti finanšu tirgiem.
Apdrošinātāji piedāvā dažādas ieguldījumu politikas. Visbiežāk izdevīgākā izvēle būs aktīva politika ar būtisku ieguldījumu akciju tirgū. Akciju tirgus ir pakļauts svārstībām un krīzēm, bet vēsturiski 10 gadi gandrīz vienmēr ir bijis pietiekami ilgs periods, lai nodrošinātu pozitīvu rezultātu.
Tomēr jāapzinās, ka zaudējumu risks pastāv. Tuvojoties polises beigām, ja līdzšinējie rezultāti bijuši pozitīvi, var būt vērts apsvērt iespēju pārslēgties uz konservatīvāku ieguldījumu politiku – it īpaši, ja tu plāno naudu tērēt uzreiz pēc polises beigām nevis to pārinvestēt citā produktā.
5. Noskaidro UDA komisijas – atrodi pamatinformācijas dokumentu.
Salīdzināt dažādu UDA produktu komisijas nav vienkārši. UDA struktūrā “paslēptās” komisijas ir daudzas un dažādas:
- iemaksu komisijas,
- administratīvās komisijas,
- līdzekļu pārvaldīšanas komisijas,
- brokeru komisijas (pastarpināti caur izmantotajiem ieguldījumu fondiem),
- utt. utml.
Tādēļ Eiropas Savienība liek piedāvāt dokumentu, kurš saucas “Pamatinformācijas dokuments”, “Pamatinformācija ieguldītājiem” vai tamlīdzīgi. Šajā dokumentā ir aprakstītas izmaksas, ar kurām klients saskarsies standarta situācijā.
Pirms izvēlēties UDA, atrodi katra apdrošinātāja pamatinformācijas dokumentus.
Piezīme: Daudzi apdrošinātāji mājas lapā ietver sadaļu “Cenrādis”, kurā nav informācija par produkta izmaksām. Meklējiet tieši “Pamatinformācijas dokumentu”.
6. Kur atrast pamatinformācijas dokumentus?
Tas ne vienmēr ir viegli! Dažu apdrošinātāju mājas lapās var sanākt ilgi maldīties. Zemāk iekļaujam tiešās saites uz sadaļām, kurās šī raksta publikācijas brīdī ir pieejami pamatinformācijas dokumenti:
ERGO piedāvājums Luminor klientiem
7. Kā lasīt pamatinformācijas dokumentu?
Kad jau esi izvēlējies konkrētu produktu un gatavojies slēgt līgumu, izlasi pamatinformācijas dokumentu pilnībā. Tas ir vien dažas lapas garš un ietver daudz būtisku detaļu.
Salīdzināšanas stadijā izlasīt visu dokumentu par katru produktu prasīs ilgu laiku. Vērts saprast vismaz šos punktus:
I. Kurš laika scenārijs tev ir piemērots?
Pamatinformācija uzrāda izmaksas un gaidāmo uzkrājumu, ja polise tiek lauzta dažādos laika periodos.
Ja dokuments apskata naudas izņemšanu pēc 7, 13 un 25 gadiem, bet tu plāno naudu izņemt pēc 10 gadiem, tad lietderīgāki būs pirmie divi scenāriji.
II. Kādas ir produkta klasiskās dzīvības apdrošināšanas izmaksas?
Vispirms atrodi aprakstā, cik tava ģimene saņems nāves, invaliditātes vai citas nelaimes gadījumā (dažādām polisēm segtie riski ir dažādi). Ja tie ir vien 100 EUR vai 1’000 EUR papildus uzkrātajai summai, klasiskās apdrošināšanas izmaksas uz kopējā fona būs minimālas.
Ja summa ir lielāka, pēti dziļāk. Dažkārt pamatinformācijā klasiskās apdrošināšanas izmaksas ir uzrādītas kā “apdrošināšanas riska maksājums” vai “uzkrātā apdrošināšanas prēmija”. Citreiz jāveic aptuvens aprēķins, balstoties uz nodrošinājuma summu.
Piemēram, pieņemsim, ka nāves vai invaliditātes gadījumā tava ģimene saņems 10’000 EUR papildus uzkrātajai summai. Pie šobrīd tirgū atrodamo piedāvājumu izmaksām, 10 gadu laikā šī apdrošināšana varētu izmaksāt dažus simtus EUR.
III. Kādas ir kopējās produkta komisijas?
Meklē sadaļu “Izmaksu ietekme uz ienesīgumu”, “Ietekme uz atdevi”, “Ietekme uz peļņu” utml.
Šajā sadaļā uzrādīts, cik lielu ietekmi procentos izmaksas atstāj uz ienesīgumu – t.i., kādas ir faktiskās procentuālās izmaksas, kas samazinās tavu peļņu. Šis ir ļoti lietderīgs rādītājs, jo vienuviet apkopo visas komisijas un izmaksas, kas saistītas ar produktu.
Ja produktam ir būtiskas klasiskās apdrošināšanas izmaksas, tās iesakām atskaitīt no kopējās izmaksu summas, lai iegūtu reālāku priekšstatu par uzkrājošo daļu. Piemēram, ja pamatinformācijas dokumentā uzrādīts:
- 10 gadu apdrošināšana ar iemaksām 1’000 EUR gadā
- 10 gadu laikā klasiskās apdrošināšanas izmaksas 400 EUR
- 10 gadu laikā kopējās izmaksas no sadaļas “Ietekme uz atdevi” 2’400 EUR jeb 4,3 % gadā
Atskaitot klasiskās apdrošināšanas izmaksas, uzkrājošās daļas izmaksas 10 gadu laikā būs 2’000 EUR.
Rēķinot ļoti aptuveni, uzkrājošās daļas izmaksas procentos būs 2’000 / 2’400 x 4,3 % = ~3,6 % gadā. Aprēķins nav matemātiski precīzs, jo neņem vērā izmaksu ieturēšanas laikus, bet palīdzēs indikatīvi salīdzināt uzkrājošās daļas izmaksu līmeni ar citiem produktiem.
8. Kā salīdzināt izmaksas?
Ja vēlies salīdzināt divus UDA produktus:
- salīdzini to uzkrājošās daļas izmaksas (kā augstāk minētajā piemērā),
- salīdzini tikai produktus ar vienādu tipu (t.i. garantētos ar garantētajiem, tirgum piesaistītos ar tirgum piesaistītajiem),
- salīdzini tikai produktus ar līdzīgu ieguldījumu politiku (aktīvos ar aktīvajiem un konservatīvos ar konservatīvajiem).
Ja divu līdzīgu produktu izmaksas atšķiras būtiski – piemēram, tās ir attiecīgi 2 % gadā un 3 % gadā – gandrīz vienmēr izdevīgāks būs produkts ar zemākām izmaksām.
Ja atšķirība ir neliela – teiksim, 2,1 % gadā salīdzinot ar 2,2 % gadā – tad atbilde nav skaidra. Uzmanīgi jāsalīdzina citi nosacījumi.
Pirms slēgt līgumu, pārliecinies, vai līgumā iekļautās klasiskās apdrošināšanas izmaksas ir adekvātas – cik tev būtu jāmaksā, lai gūtu līdzīgu apdrošināšanas segumu bez UDA “iepakojuma”?
9. Izmaksu līmenis virs 2 % gadā uzkrājošam produktam ir uzskatāms par ļoti augstu.
Diemžēl UDA tirgū tas ir “lētais gals”. Tikmēr 3 % gadā un vairāk – bieži sastopams līmenis UDA tirgū – uzkrājošo produktu kontekstā ir pilnīgs absurds.
Atgādināsim, ka pirms INDEXO parādīšanās vidējais komisiju līmenis 2. pensiju līmenī bija 1.5 % gadā – un tās bija augstākās komisijas Eiropā.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir produkts, kuru ir vērts izmantot nodokļu atvieglojumu dēļ. Ja nākamos 10 gadus plāno dzīvot Latvijā un šeit maksāt nodokļus, iesakām to apsvērt. Ceram, ka augstāk skaidrotā informācija palīdzēs tev orientēties UDA tirgū un izvēlēties produktu, kurš palīdzēs nopelnīt, nevis dedzinās tavu naudu!
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem, un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā
Interesanti cik ilgi vēl jāgaida līdz Indexo UDA? 🙂
Šobrīd vēl strādājam pie tā, lai nostiprinātos 2. pensiju līmeņa tirgū. Jo raitāka būs atsaucība esošajiem pensiju plāniem, jo ātrāk spēsim piedāvāt jaunus finanšu produktus! (Protams, jāmin, ka UDA ir nepieciešama cita licence tā kā konkrēti to INDEXO nevarēs piedāvāt jebkurā gadījumā).
😄😄😄😄
Cik viegli ir rakstīt aprobežotas frāzes, vidē, kur ir diezgan zema uzkrāšanās kultūra ir sevišķi, ja pašiem nav līdz galam skaidrs, kas un kāpēc notiek…
Cienījamie INDEXO, nu ja jums nav sajēgas par uzkrājumiem to veidošanu neizplatiet muļķības…
Bet piedāvāt šādu pakalpojumu kā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana varēsiet tikai tad, kad jums pašiem būs100% savs naudas kapitāls attiecībā pret uzkrāto naudu nevis muļķības par kkādu licenci… tas tā jūsu zināšanai
No visiem apdrošinātāju apgalvojumiem tas, ka šie palīdz veidot “uzkrāšanas kultūru”, ir vissmieklīgākais.
Apdrošinātāji nevis veido uzkrāšanas kultūru, bet slauc savus nezinošos klientus ar cerību, ka tie pēc iespējas ilgāk nepamodīsies un nesapratīs, kas notiek. Protams, izglītots klients dārgos UDA produktus nepirks, bet tā nebūs uzkrāšanas kultūras vaina – tas būs pozitīvs solis uz to, ka cilvēki sāks izvēlēties sev izdevīgākus uzkrāšanas veidus.
Uzkrāšanas kultūru neveido, iesmērējot cilvēkiem dārgu produktu, kuru viņi nesaprot un kurš viņiem rada zaudējumus. Tas uzkrāšanas kultūru tikai grauj. Vienreiz apdedzinājies, otrreiz vairs klāt neskarsies. Tikmēr cits – zinošāks – nemaz nesāks krāt, jo redz, ka komisiju līmenis absurds un caurspīdība nekāda.
Tieši izglītota sabiedrība, kura saprot ieguldījumu produktu noteikumus un izmaksas, ir labas uzkrāšanas kultūras balsts. Lai tādu veidotu, arī turpmāk runāsim par nejēdzībām tirgū un darīsim to skaļi.
Toms
Izskatās, ka ir trāpīts sāpīgā vietā. Vieglā peļņa sāk šļukt no rokām. 🙂
Anonīmais Rihards – tostarp pašpasludināts viszinis apdrošināšanas jautājumos – nolika pie vietas. Tā būs būt un tā nebūt!
Jā, un šādu īpatņu tak ir pilna pasaule.
Manuprāt, jebkurai lietai, kas saistās ar uzkrājumu kultūru ir jāpieet atbildīgi, jo no uzkrājumiem ir atkarīga valsts sociālā sistēma nākotnē.
Tas ko Jūs darat ir gana bezadbildīgi, tāds gorilla mārketings balstoties uz to ko diktē Igauņu akcionāri un uz to, ka lielākā daļa auditorijas ir lētticīgi un uzķeras uz tukšiem saukļiem.
Piemēram UDA salīdzinājums, kaut kā pēkšņi ir aizmirst, ka lai nopirktu fondus ir nepieciešams vērtspapīru konts, kura apkalpošana tipiski maksā min 1 EUR mēnesī un noslēgšana ap 10 EUR, nemaz nerunājot par fondu iegādes un pārdošanas komisijām un ikdienas uzskaiti, kas papildus nepieciešama nodokļu vajadzībām. Ja uzkrāj 50 EUR mēnesī, tad konta uzturēšana vien vidēji izmaksā ap 2.2% no aktīviem gadā. UDA šis un parasti arī pirkšanas un pārdošanas komisijas ir par brīvu. Sekojoši, ja pērkat Index fondu ne caur UDA maksāsiet vismaz 2.2% + 0.2% (patiesā Index fonda cena, nevis Indexo piedāvātā 0.7 %), kas būs dārgāk par lielāko daļu UDA risinājumu.
Par garantēto uzkrājumu un garantiju vērtību, kā izskatās izpratne ir ļoti maza un nav vērts komentēt.
Manuprāt, jebkuram atbildīgam tirgus dalībniekam ir jāsniedz pilna informācija klientiem, nevis jāmanipulē ar to. Papildus, ja redzat, ka iespējams UDA risinājumus veidot vēl vienkāršākus, tad lūdzu pierādiet to ar savu UDA risinājumu, kas ir labāks, nevis liekuļojat uz lētticīgo rēķina.
Sveiks, Juri,
Šai lietai tiešām jāpieiet atbildīgi. Iesaku sākt ar atbildību pret faktiem un matemātiku.
Kā norādām analīzē, Latvijā vienus un tos pašus ieguldījumu produktus UDA iepakojumā pārdod daudz dārgāk. Tas nav tikai apgalvojums – to varam ļoti viegli demonstrēt. Kā piemēru apskatīsim SEB, kura vērtspapīra konta cenrādis pieejams šeit:
https://www.seb.lv/uzkrajumi-ieguldijumi/vertspapiri/vertspapiru-konts#cenradis
SEB klients var turēt SEB ieguldījumu fondu, kuru izplata SEB banka, par maksu 0,0050% mēnesī jeb 0,06 % gadā (bez minimālās komisijas). Atvērt kontu ibankā var bez maksas. Pirkt aktīvās stratēģijas fondus var par cenu 0,50 % no pirkšanas summas – pieņemot 10 gadu ieguldīšanas termiņu kā UDA, tātad vidēji 5 gadu turēšanas ilgumu katrai apliecībai, tas ir aptuveni 0,10 % gadā. Vidējās konta un pirkšanas izmaksas tad sanāk 0,10 % + 0,06 % = 0,16 % gadā.
Klāt nāk fonda pārvaldīšanas izmaksas. Piemēram, UDA iepakojumā piedāvātais SEB Strategy Growth Fund C (ISIN kods LU0660787010) mājaslapā uzrādīts ar pārvaldīšanas izmaksām 1,45 % gadā:
https://ibanka.seb.lv/cgi-bin/ipank/ipank.p?sesskey=&lang=LAT&act=VPFONDINFO&isin=LU0660787010&frnam=X&unetmenuhigh=
Tātad kopējās izmaksas, 10 gadus ieguldot šajā fondā 50 EUR mēnesī, būs aptuveni 1,45 % + 0,16 % = 1,61 % gadā.
Pieejami arī citi fondi – piemēram, SEB Strategy Defensive – ar pārvaldīšanas izmaksām 1 % gadā. Tātad kopējās izmaksas 1 % + 0,16 % = 1,16 % gadā.
Tajā pašā laikā, kā norādījām analīzē, SEB UDA izmaksas standarta situācijā ar regulārām iemaksām ir no 1,9 % gadā līdz pat 3,7 % gadā. Tā ir milzīga, absurdi augsta atšķirība par ieguldījumu tieši tajā pašā ieguldījumu produktā. (Nemaz nerunāsim par līdzīga profila citu apdrošinātāju produktiem, kuru komisijas sasniedz 4 % un 5 % gadā).
Protams, ja cilvēks izvēlas ieguldīt citā, zemu izmaksu ieguldījumu fundā (ko neizplata viņa banka), tad uzdevums kļūst daudz grūtāks. Brokeru komisijas Latvijā ir nejēdzīgi augstas, it īpaši, pērkot ārzemju vērtspapīrus un fondus. To ir iespējams izdarīt izdevīgi, bet tas prasa iedziļināšanos (par to esmu plaši rakstījis pats savā blogā tomskreicbergs.lv).
Tomēr augstāk norādītie fakti parāda, ka ieguldītājam jau šobrīd Latvijā ir iespēja panākt _tieši_ to pašu efektu, ko viņš panāk caur UDA, nopērkot klasisko dzīvības apdrošināšanu + ieguldot fondā, bet ar daudz, daudz zemākām izmaksām nekā UDA iepakojumā. Viņš tikai nesaņems nodokļu atmaksu (kas tādēļ kalpo kā subsīdija neefektīviem apdrošinātājiem).
Toms
Jā papētīju, izskatās, ka SEB vienīgie subsidē savu fondu vērstpapiru konta uzturēšanu. Šis, manuprāt, ir vienīgais izņēmuma gadījums. Papildus arī šājā gadījumā starpība cenā īsti nav skaidra, jo pieejamajā dokumentā nav norādādīti expense ratio konkrētiem fondiem, bet gan diapazons visiem fondiem. Pilnīgi iespējams, ka ir kāds dārgs fonds, kas kopējo diapazonu pavelk uz augšu.
Sekojoši viss pārējais ir spekulācija un var būt, ka starpība ir tikai 30-50 bāzes punkti, kas nav nekas ko nosauktu par graujošu, ņemot vērā, ka jāuztur visa, uzskaite, administrācija un vēl klientu konsultēšana un papildus nav entry un exit fees. Noteikti tas ir līdzīgs vai mazāks markups nekā Indexo index fondiem otrajā pesiju līmenī.
Tāpēc tas, ko vajadzētu ieteikt klientiem ir nevis pētīt vispārīgo dokumentāciju, bet prasīt aprēķinu balstoties uz individuālo izvēli, savukārt kritizējot citus vajadzētu stāstīt pilno stāstu un arī piedāvāt alternatīvas klientiem, kas grib uzkrāt, bet nav miljonāri.
Pēc cenrāža spriežot, Swedbank gadījumā arī apkalpošanas izmaksas ir 0,005% Swed grupas fondiem, bez limita. Tā kā abās lielākajās LV bankās cilvēkiem ir iespējas ieguldīt fondos “pa taisno” bez ārkārtīgi augstām izmaksām.
https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_investment_funds
SEB gadījumā dārgākais fonds no fondu listes, kura mājas lapā uzrādītā kā UDA pieejamo produktu saraksts:
https://ibanka.seb.lv/cgi-bin/ipank/ipank.p?sesskey=&lang=LAT&act=VPFONDTAB3&sortmode=VT&grupkood=&frnam=X&unetmenuhigh=
ir SEB Russia Fund C ar pārvaldīšanas izmaksām 2 % gadā + 0.75 % pirkšanas izmaksām. Pēc līdzīga principa kā augstāk kopējās izmaksas ieguldītājam, kurš vienkārši iegulda caur vērtspapīru kontu 10 gadus, būtu ap 0,06 % + 0,75 % / 5 + 2 % = 2.21 % gadā. Līdz 3.7 % gadā ļoti tālu.
Jebkurā gadījumā Sweds un SEBs UDA tirgū nav trakākie gadījumi. Mūsu analīzē minētie citu apdrošinātāju produkti, kuru komisiju ZEMĀKAIS limits ir 2,7 % gadā un 3,8 % gadā (!!!). Tas parāda, cik bīstami produkti šobrīd eksistē tirgū – un kādēļ par šo problēmu ir skaļi jārunā, lai nezinoši ieguldītāji sāktu pievērst uzmanību izmaksām un neuzķertos.
Sveiki!
Kas būtu izdevīgāk ar mazām summām, ja lieka nauda varētu būt no 500€ gadā?
Ņemt UDA vai pirkt atsevišķi SEB fondus?
Sveiks, Aivi!
Individuālas konsultācijas vai ieteikumus gan nevaram sniegt, bet principā aprēķins būs atkarīgs no nodokļu situācijas un konkrētā produkta komisiju likmes. Ja cilvēks nākamos 10 gadus strādās Latvijā, šeit maksās nodokļus un varēs saņemt IIN atmaksu, tad UDA parasti kļūst pievilcīgāka (pieņemot, ka komisijas nav pavisam absurdi augstas). Ja IIN atmaksu saņemt nevarēs, tad parasti izdevīgāki būs fondi. Bet pirms slēgt līgumu uz 10 gadiem vienmēr prātīgākais variants būtu nedaudz parēķināt līdzi savus skaitļus Excelī.
Toms
Sveiki!
Cik lielā ir varbūtība zaudēt visu naudu (piemēram ja uzņēmums ar ko noslēgts UDA līgums bankrotēs) tirgum piesaistītam līgumam? Svārstos starp CBLife garantēto (kur ieguldījums itkā apdrošināts līdz 15000Eur) un Swedbank privāto portfeli (kur atskaitījumi daudz mazāki) ?