Jautājumi?

Sūtīt
Pievienoties
Pievienoties

Blogs

Blog Ieguldīšanas pamatiUzkrājošā apdrošināšana nodedzina tavu naudu

Uzkrājošā apdrošināšana nodedzina tavu naudu

"Ieguldi uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā – saņem nodokļu atmaksu!"

"Uzkrāj bērna nākotnei un saņem atpakaļ nodokļus!"

Aicinājumi ir vilinoši. Pērn uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (UDA) Latvijas iedzīvotāji ieguldīja gandrīz 92 milj. EUR – vairāk nekā 3. pensiju līmenī. Ar cerību ne tikai apdrošināties, bet tieši iekrāt – pensijai, bērnu studijām, nākotnei.

Diemžēl liela daļa vilsies. Apdrošinātāji un ar tiem saistītās komercbankas klientus atstās ar lieliem zaudējumiem vai "pa nullēm". Solītā nodokļu atmaksa nenosegs produkta komisijas – kur nu vēl cenu pieaugumu valstī.

Šodien – par absurdiem vai pat kaitnieciskiem produktiem UDA tirgū. Kas darāms, lai neļautu apdrošinātājiem "dedzināt" klientu naudu?

Kā strādā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Ļoti vienkāršoti runājot:

  1. Tu veic iemaksas apdrošinātājam (piemēram, 100 eiro mēnesī).
  2.  Iemaksas tiek sadalīta divās daļās: klasiskā dzīvības apdrošināšana (bieži ļoti neliela) un ieguldījums nākotnei.
  3. Aizpildot ienākumu deklarāciju, tu katru gadu saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu.
  4. Kad beidzas polises termiņš, tu saņem atpakaļ uzkrāto (plus peļņu, mīnus komisijas).

Problēma rodas, kad apdrošinātāju komisijas ir tik milzīgas, ka "nodedzina" ne tikai peļņu, bet arī  lielu daļu no saņemtās nodokļu atmaksas un tava uzkrājuma.

Nodokļu atmaksa – teorijā pareizi.

Kā daudzas attīstītās valstis, Latvija veicina krāšanu nākotnei, piedāvājot nodokļu atvieglojumus. Mērķis ir motivēt ieguldītājus ar dubultu ieguvumu: ienesīgs uzkrājums + nodokļu atmaksa.

Apdrošināšanas tirgū šis mērķis netiek sasniegts. Apdrošinātāji izmanto IIN atmaksu, lai piedāvātu klientiem absurdi dārgus produktus.

Zemāk apskatām galvenos secinājumus un dažus konkrētus piemērus. Lai apskatītu šos piemērus ar visām atsaucēm uz dokumentiem un detaļām, spied šeit.

Ņem vērā: visos piemēros "tradicionālās apdrošināšanas" izmaksas – tas, ko tu maksā, lai aizsargātu ģimeni nāves vai nelaimes gadījumā – ir minimālas vai atskaitītas no aprēķina. Tas nozīmē, ka zaudējumus nav iespējams pamatot ar to, ka tu saņem vērtību – apdrošināšanu.

Garantēts (ne)ienesīgums – "dod mums savu naudu un daļu no tās saņemsi atpakaļ!"

Praksē gandrīz visi pieejamie līgumi klientam neizbēgami rada būtiskus zaudējumus.

Daži piemēri:

  • Apdrošinātājs: "CBL Life"
    Produkts: "Garantētais uzkrājums EUR"Zaudējumi standarta situācijā: 1,5 % uzkrājuma 10 gadu laikā.
  • Apdrošinātājs: "SEB Dzīvības apdrošināšana"
    Produkts: "Dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu"Zaudējumi standarta situācijā:  ap 7 % uzkrājuma 10 gadu laikā.
  • Apdrošinātājs: "ERGO Life Insurance SE"
    Produkts: "Dzīvības apdrošināšana ar kapitāla veidošanu studiju finansēšanai"Zaudējumi standarta situācijā: ap 10 %  uzkrājuma 15 gadu laikā.

Šie nav izņēmuma gadījumi. Šie ir tipiski UDA produkti, kurus apdrošinātāji pārdod Latvijas tirgū.

Klients paliek "mīnusos". Turklāt klients zaudē būtisku daļu no saņemtās nodokļu atmaksas (līdz pat 50 % vai vairāk).

Tikmēr cenas kāpj – uzkrājuma vērtību mazina arī inflācija.

Piesaiste tirgum – "piedāvājam dārgākos ieguldījumu produktus pasaulē!"

Gandrīz visi pieejamie UDA līgumi ar piesaisti finanšu tirgiem – kuri tavu naudu iegulda tirgū – ir absurdi dārgi, salīdzinot ar ekvivalentiem ieguldījumu fondiem. Apdrošinātāju komisijās bieži aiziet lielāka summa, nekā tevis saņemtā nodokļu atmaksa.

Daži piemēri:

  • Apdrošinātājs: "SEB Dzīvības apdrošināšana"
    Produkts: "Dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu"Izmaksas standarta situācijā: 1,9 % – 3,7 % gadā 10 gadu laikā.
    Komisijas "nodedzina": no 52 % līdz 103 % no nodokļu atmaksas.
  • Apdrošinātājs: "ERGO Life Insurance SE"
    Produkts: "Dinamiskais uzkrājums – Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu fondos, Luminor Bank AS klientiem, regulārās iemaksas"Izmaksas standarta situācijā: 2,7 % – 4,5 % gadā 15 gadu laikā.
    Komisijas "nodedzina": no 108 % līdz pat 192 % no nodokļu atmaksas.
  • Apdrošinātājs: "Compensa Life Vienna Insurance Group SE"
    Produkts: "Tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas polise"Izmaksas standarta situācijā: 3,8 % – 5,7 % gadā 10 gadu laikā.
    Komisijas "nodedzina": no 96 % līdz pat 161 % no nodokļu atmaksas.

Šie nav izņēmuma gadījumi, bet tipiski UDA produkti, kurus apdrošinātāji pārdod Latvijas tirgū.

Komisiju līmenis līdz 5,7 % gadā ir absurds.

Pasaules kontekstā tas ir gandrīz neiedomājami. Pat dārgajā 2. pensiju līmenī – pirms INDEXO parādīšanās – vidējās izmaksas tirgū bija 1,5 % gadā. Turklāt tas bija augstākais līmenis Eiropā!

Pie UDA reālajām izmaksām, klients gandrīz noteikti paliks vai nu mīnusos vai ar niecīgu peļņu. Komisijas "apēdīs" būtisku daļu no saņemtās nodokļu atmaksas (vai pat to visu).

Tikmēr uzkrājuma vērtību vēl vairāk mazina tas, ka valstī ceļas cenas – notiek inflācija.

Nodokļu atmaksa ir subsīdija apdrošinātājiem.

Nodokļu atmaksa ir vienīgais faktors, kas padara UDA kaut cik pievilcīgu. Tādēļ praktiski visos UDA pārdošanas materiālos tā tiek īpaši izcelta.

Apdrošinātāji pēc būtības gūst peļņu ne tikai uz savu klientu uzkrājumu, bet arī uz valsts budžeta rēķina. IIN atmaksa būtībā kļūst par subsīdiju apdrošināšanas sabiedrībām, kas ļauj tām piedāvāt klientiem neizdevīgus produktus.

UDA tirgū ir nepieciešamas pārmaiņas.

Esam nosūtījuši vēstuli Finanšu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm par nepieciešamajām pārmaiņām normatīvajos aktos.

Tās ir trīs:

  1. Jāievieš komisiju griesti produktiem, par kuriem var saņemt nodokļu atmaksu.
  2. Nodokļu atmaksu nedrīkst piešķirt par produktiem ar garantēto ienesīgumu, kuri rada klientam zaudējumus.
  3. Nodokļu atmaksu jāpiešķir arī par ilgtermiņa uzkrājumu Latvijā reģistrētos ieguldījumu fondos.

Pirmās divas izmaiņas aizsargās Latvijas iedzīvotājus no absurdi dārgiem un pat kaitnieciskiem produktiem.

Trešais punkts nodrošinās godīgi, efektīvu konkurenci ieguldījumu tirgū. Ja nodokļu atmaksu varēs saņemt par uzkrājumu jebkurā ieguldījumu fondā, tad tirgum piesaistīto apdrošināšanas līgumu izmaksas pielīdzināsies ieguldījumu fondu komisijām – un klientiem būs daudz plašākas izvēles iespējas.

Tikmēr aicinām – nekāp uz grābekļa!

Neieguldi ne centa uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā pirms esi pārliecinājies, cik par šo prieku samaksāsi.

Katram uzkrājošās apdrošināšanas produktam ir pieejams dokuments, kurš saucas "Ieguldītājam paredzētā pamatinformācija", "Pamatinformācijas dokuments" vai tamlīdzīgi. Šajā dokumentā atradīsi kopsavilkumu par izmaksām, kuras standarta situācija tiks segtas no tava ieguldījuma.

Drīzumā gaidi INDEXO bloga rakstu par to, kā izlemt, vai UDA ir tev piemērota – un kā salīdzināt dažādus piedāvājumus tirgū!

Kādēļ INDEXO "cepas" par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu?

Mūsu misija ir uzlabot Latvijas finanšu vidi.

Ar mūsu parādīšanos 2. pensiju līmeņa tirgū ir pieejami pirmie modernie, zemu izmaksu pensiju plāni Latvijā. Saeimā virzās 2. pensiju līmeņa mantojamības jautājums. Sabiedrība sāk apzināties, cik svarīgs faktors ir ieguldīšanas izmaksas.

Bet 2. pensiju līmenis  – valsts fondēto pensiju shēma – ir tikai sākums. Lai nodrošinātu saprātīgas vecumdienas, mums ir jāiekrāj pašiem, izmantojot privātos finanšu instrumentus. Kamēr tirgū pieejamie instrumenti ir ārkārtīgi dārgi, to nav iespējams darīt efektīvi.

Pašlaik valsts ar nodokļu atmaksu atbalsta gan 3. pensiju līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Latvijas iedzīvotāju nākotnes labklājībai ir kritiski svarīgi panākt, lai šajos tirgos valdītu konkurence un zemas izmaksas.

Mēs strādāsim, lai to panāktu!



INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.

Lai uzzinātu vairāk par INDEXO, spied šeit.

Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem, un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

33 Komentāri
  • Aigars Aigars , 10/05/2018 Atbildēt

    Saprātīgi.

    Vienā no UDA pārdošanas kampaņām pajautāju – ar ko jūsu produkts ir labāks par to, ka es pa tiešo ieguldu fondos, izmantojot internetbanku? Atbilde bija – ne ar ko, bet ne visi prot izmantot internetbanku un ne visi saprot kā tas strādā. Uz jautājumu – vai man ir izdevīgi maksāt 1-2% gadā tikai par to, ka piedāvā informāciju, atbildēja godīgi – nē nav izdevīgi, bet es neesmu viņu klients, jo izdaru visu pats.
    Klients ir Latvietis parastais, kas nesaprot finanses, bet paļaujas uz to, ka Valsts ir izdomājusi viņa vietā, un kura garantē, ka tas ko privātuzņēmēji piedāvā vismaz nenodarīs pāri. Bet tā īsti nav.
    Paldies, ka Jums nav vienalga 🙂

  • Ivo Ivo , 10/05/2018 Atbildēt

    Vai Indexo neplāno piedāvāt UDA produktu esošā regulējuma ietveros? Ar zemākām komisijas maksām nekā šī brīža produkti.

    • Tam nepieciešama cita licence un jauns uzņēmums. Šobrīd mums vēl ir rokas pilnas pensiju biznesā, vēl daudz, ko darīt un kur augt.

      Ja tiks paplašināta konkurence atbilstoši mūsu iniciatīvai piemērot IIN atmaksu arī ieguldījumu fondiem, tad mēs noteikti apsvērsim dalību tirgū!

  • Aleksis Aleksis , 10/05/2018 Atbildēt

    Kad par šo runāju ar SEB, kuri man par visām varītēm gribēja uzspiest šo pakalpojumu ņemot hipotēku – no nācu pie tieši šādiem pašiem secinājumiem un laipni pasūtīju viņus.
    Pirms pāris mēnešiem zvanīja man atkal viņu darbiniece un mēģināja pārliecināt tomēr paņemt uzkrājošo apdrošināšanu. Pēc situācijas izklāsta viņa bija ļoti sašutusi un apgalvoja, ka tā nevar būt un ka kaut ko esmu nepareizi aprēķinājis. Palūdzu viņai atsūtīt man aprēķinus ņemot vērā pēdējo gadu. Iemaksas 100Eur, viņu ienesīgumu, komisijas un pārējos izdevumus, kā arī ņemot vērā atgūstamos nodokļus.
    Lieki piebilst, ka atbildi uz šo pieprasījumu tā arī nesaņēmu, lai arī pēc sarunas caur interneta banku nosūtīju arī rakstiskā veidā.

  • Iveta Iveta , 10/05/2018 Atbildēt

    Vai plānotās izmaiņas attiecībā uz komisiju griestiem tiks attiecinātas arī uz jau noslēgtajiem līgumiem?

    • Tas ir samērā maz ticams – parasti šādas izmaiņas neattiecina uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, bet tikai uz jauniem līgumiem. Jebkurā gadījumā mūsu piedāvātie grozījumi ir domāti kā starta punkts, no kura sākt diskusiju par tēmu.

  • Pirms kāda laika Tu vēl dikti slavēji UDzAs: https://www.tomskreicbergs.lv/2017/02/28/uzkrajosa-dzivibas-apdrosinasana-apdrosinataju-kauns-iegulditaju-iespeja/
    Bet piekrītu, tas produkts ir nejēgā dārgs. Izvēloties pakalpojuma sniedzēju tapa skaidrs, cik ļoti bankas cenšās uz muļķi klientus paķert. Saskāros arī ar to, ka aptuvenās kopējās izmaksas tiek apzināti slēptas aizbildinoties ar to, ka “nevar taču paredzēt, kas tirgos notiks blah, blah, blah”. Beigās biju tā nobesījies, ka uztaisīju pat viģiku par to: https://www.youtube.com/watch?v=X0ZZRo8WSyU

    • Slavēju UDA izmantošanu – un uzreiz kaunināju apdrošinātājus par milzu komisijām!

      Tobrīd vēl bija iespējams slēgt 5-gadīgos līgumus. Tie vēl bija puslīdz izdevīgi arī ar visām astronomiskajām komisijām (nodokļu atmaksas dēļ). Tagad, kad jāslēdz uz 10 gadiem, ir pilnīgs absurds.

      Par izmaksām tā ir – tādēļ tik svarīgs ir šis “pamatinformācijas” dokuments, kuru, protams, tev neviens pārdevējs nesteigs skaidrot!

  • Džempis Džempis , 10/05/2018 Atbildēt

    Man ir Swedbank uzkrājošā apdrošināšana, paņēmu to piedāvājumu, kuram ir vismazākais procents, attiecīgi pašā sliktākajā gadījumā es zaudēju vismazāk. Ņēmu pašu mazāko, jo viss labums tiek gūts no IIN atmaksas. Dabūt papildus 2.5% no gada bruto algas ir diezgan ok reizi gadā. Ja notiek pats sliktākais, 5 gadu griezumā es tāpat esmu plusos.

  • Haralds Haralds , 10/05/2018 Atbildēt

    Man ir pieci UDA līgumi, tā saucamā trepe (2 – Citadelē, 3 – Nordea).
    Lai gan plāni ir ļoti dažādi, tomēr atlikums piecos UDA līgumos ir robežās 91%-93% no tās summas, ko esmu iemaksājis šo gadu laikā. Secināms, ne tikai nav peļņas, bet ir zaudējumi, t.sk., dēļ augstām izmaksām. Vienīgā jēga no UDA bija IIN atmaksa. Šobrīd dēļ 10 gadu līgumiem viss palicis neinteresanti. Minētā iemesla dēļ jaunu līgumu šogad vairs neslēgšu.

    Haralds

  • O! Man patīk jūsu tiešā pieeja uzrunāt FM šajā jautājumā. Ļoti interesē kāda būs ministrijas reakcija uz šo.

  • Aija Aija , 10/05/2018 Atbildēt

    Paldies, ka aktualizējat šo jautājumu. Ļoti vēlētos lai Jūsu ieteiktie grozījumi patiešām arī tiktu pieņemti.

    Man ir līgums uz 5 gadiem, uz 10 neslēgšu jo tad noteikti ir mīnusos. 5 gadu variantam vēl bija neliela rezerve.

    Vēlējos piebilst, ka aptuveni pirms 7 gadiem likumā jau esot bijusi paredzēta IIN atmaksa par tiešo investēšanu fondos, ja tos tur 5 gadus. Atverot ieguldījumu kontu šo IIN atmaksu reklamēja. Kad pēc pāris gadiem atkārtoti interesējos par šo iespēju, IIN atmaksa šādos gadījumos jau bija atcelta. Par likuma grozījumu iemesliem nezinu. Toreiz gan nebija jāslēdz atsevišķs līgums par investēšanu kā minimums uz 5 gadiem. Tādēļ nezinu kā notika pierādīšana, ka atmaksa pienākās.

  • Lev Lev , 10/05/2018 Atbildēt

    Ka var atmainit esošo UDA līgumu un nepazaudet iemaksato?

    • Šis jautājums jāuzdod katram apdrošinātājam atsevišķi. Dažos gadījumos tas ir iespējams, citos – tikai ar zaudējumiem. Turklāt, ja līgums pārtraukts pirms 10 gadu sasniegšanas (5 gadu sasniegšanas, ja līgums tika slēgts pirms šī gada 1. janvāra), jāatmaksā saņemtā nodokļu atmaksa.

      Ja Jums vēl ir 5-gadīgais līgums, var sanākt izdevīgāk turpināt izmantot to līdz termiņa beigām – tas jārēķina atkarībā no konkrētā līguma nosacījumiem.

  • Par piemēru varu minēt, ka uzkrāju pensijas 3. līmenī un par 2017. gadu komisijās samaksāju aptuveni 70% no peļņas. Varu tikai secināt, ka vienīgais ieguvējs arī nākotnē ir tikai banka. Laiks pārmaiņām.

  • Davis Davis , 10/05/2018 Atbildēt

    Bet, cik atceros, uz ieguldījumiem noguldījumu fondos vairs neattiecas nodokļu atmaksa kā tas bija agrāk.

    Ar ieguldījumu fondiem arī viss nemēdz būt gludi.
    No savas pieredzes varu teikt tikai to sliktāko par Citadele Asset management. Lai gan ieguldīju vēl Parex laikā, man pirmo pārskatu uz e-pastu atsūtīja, kad fonda vērtība bija kritusi jau ap 50%
    Vēlāk fonda nosaukumu mainīja un apvienoja ar citiem problemātiskiem fondiem, kas fonda ienesīgumu tikai pasliktināja.
    Beigās, kad no sākotnējās vērtības bija palikuši tikai ~25%, un fonds pat sāka nedaudz atgūties man paziņoja, ka mans konta atlikums neļauj turpināt esošajā statusā un man būtu jāiegulda vismaz 100 000 EU vai jāpārdod fonds. Tādā veidā es biju spiests pārdot savu fondu, un tiku pie ienesīguma ~75% aptuveni vairāk kā 10 gadu laikā. Lieki teikt, ka šis Citadele Asset management profesionāļu veikums ir ievērojami zem vidējiem tirgus rādītājiem.
    Man ir aizdomas, ka fondu restrukturizācija un nosaukumu maiņa uz fondu apvienošanas rēķina notika daļēji tāpēc lai slēptu no klientiem fonda ienesīguma vēsturi.

    Turklāt viņi man pat nespēja pateikt priekšā, ka man ir iespējams atgūt ienākuma nodokli par fonda iegādi, jo esmu turētājs vairāk kā 5 gadus. Redzot, ka ir tāds likums (tagad tas ir grozīts) uzdevu viņiem šo jautājumu, viņi situāciju izpētīja un deva noliedzošu atbildi.
    Tikai tas, ka nolēmu viņiem neuzticēties, ļāva man beigās atgūt vismaz daļu no zaudētās naudas kā nodokļu atmaksu.

  • Davis Davis , 10/05/2018 Atbildēt

    Ienesīgums, protams bija-75%, 10 gadu laikā.

  • Zigmārs Zigmārs , 10/05/2018 Atbildēt

    Itkā izglītoti cilvēki finansēs, bet nu no uzkrājumiem nejēdz neko. Galvenais skaļi pabļaustīties (analogi parādīt pliku dibenu), lai pievērš uzmanību.

    1. Pirmkārt, Garantētais produkts tiek subsidēts no apdrošinātājiem un cepuri nost tiem, kas to vēl piedāvā, jo garantiju izmaksas un kapitāla nepieciešamība patreizējos apstākļos ir ļoti augsta. Pat turēt naudu kontā ir ar negatīvu zīmi. Protams ne visiem tas der un ir vajadzīgs pēc riska profila. Tomēr, kad Indeks fondu starpnieki (ar 50 bpp maržu) bazūnē, ka bondu indekss ar fixed duration, kas ir reāla supersensitīva laika bumba, var būt alternatīva pirms pensijas vecumā sametas nelabi. Gribu redzēt kā Jūs varēsiet skatīties acīs tam pensionāram, kas var pazaudēt 60 % uzkrājuma nakts laikā bez iespējām atkopties. Šeit var redzēt, kas ir gatavi riskēt ar savu kapitālu lai aizsargātu cilvēku kapitālu un kas nav. un Vienmēr 90 kapitāla būs labāki par 0 vai 40%.
    2. Tirgum piesasitītie produkti ir fondi un apkalpošanas platforma. Kur ir starpība, pērkot UL cilvēks nemaksā konsultācijas maksu, custody fee; heritage tax; pirkšanas un pardošanas komisijas; pašam nav jāadministrē nodokļi; var offsetot fondu peļņu un zaudējuus nodokļu vajadzībām; parasti vēl arī fondu AUM fee ir lētāki, jo tiek lietota institucionālā klase. Šis komplekts klientam maksā 30-50bpp papildus fondu fee, kas LV tipiskajam uzkrājējam ir ~3 Eur gadā. Protams var maksāt 50bpp Indeks fondu starpniekam, kas nedara neko un visu darīt pašam.

    Šeit Indexo ir izgāzies.

    • Labdien, Zigmār!

      Pirmkārt, par UDA:

      Nav nekāda veida, kā Jūs finanses zinošam cilvēkam iestāstīsiet, ka uzkrājuma produkts ar Total Expense Ratio 3 %, 4 %, 5 % un vairāk ir jebkas cits kā klaja klientu nezināšanas izmantošana, par kuru šāda produkta izplatītājam būtu jākaunās. Daudzu produktu gadījumā LV tirgū papildus fund fee tu maksā vairākus procentus, nevis 30-50 bpus.

      Piemēri minēti vēstulē, uz kuru links ir rakstā. Skat. SEB piemēru, kur izmaksas var sasniegt 3,9 % gadā, bet dārgākais iekļautais fonds ir 1,58 % gadā ar 1 % pirkšanas komisiju. Tas ir kosmoss. Nemaz nerunājot par piemēriem ar 4–5 % un augstākām izmaksām, kuri pieejami tirgū un arī minēti vēstulē.

      Savukārt, ja skatām garantētos līgumus – šī ir ilgtermiņa nauda, par kuru daudzos gadījumos vēl tiek piemērotas drakoniskas atpirkšanas maksas, ja pirmslaicīgi lauz līgumu. Ja ir iespējams piedāvāt termiņdepozītus ar pozitīvu peļņu, ir iespējams piedāvāt šo produktu. Ja apdrošinātāji to nespēj piedāvāt, neradot klientam garantētus zaudējumus, tad labāk to nepiedāvāt vispār – tas nav klientu interesēs. Tad labāk būtu virzīt iniciatīvu IIN atmaksai par termiņdepozītiem (vien baidos, ka arī tur “pēkšņi” šo produktu ar pozitīvu peļņu vairs nebūtu iespējams piedāvāt, jo klientiem taču pieejama nodokļu atmaksa).

      Par konservatīvo plānu: Jūsu iedomātais scenārijs, kur diversificēts investīciju kategorijas EUR nominēts total bond market obligāciju indekss nakts laikā zaudē 60 % uzkrājuma, ir diezgan eksotisks. Tam būtu nepieciešams lēciens Eiropas procentu likmju tirgū par 10 %, kurš turklāt nav īstermiņa – uz dažām dienām tirgus dislokācijas rezultātā – bet “uz palikšanu”. Šādu eksotisku scenāriju, protams, ārkārtīgas krīzes situācijā var iedomāties (“reizi gadsimtā” tipa notikums), bet tas ir maz ticams. Līdzīgas maz ticamas situācijas, kuras rada milzu zaudējumus, izgudrot var praktiski jebkuram ieguldījumu plānam ar jebkuru stratēģiju – no pasaules mēroga sabrukuma pasargāts nav neviens – bet tas nav nopietns veids, kā izvēlēties ieguldījumu stratēģiju.

      Tikpat labi varam spekulēt, piemēram, par tiem konservatīvajiem plāniem tirgū, kuri liek naudu high yield tirgū, dzenoties pēc ienesīguma. Cik lieli zaudējumi iespējami tur, ja sākas krasa tirgus krīze – zaudējumi bez cerības atkopties gada vai divu laikā?

      Un kā ir ar citiem konservatīvajiem plāniem tirgū, kuriem arī lielākā daļa aktīvu ir obligāciju fondos (manapensija.lv redzēsiet, ka tādus piedāvā arī lielās bankas)? Vai tiešām dzīvojat ilūzijā par šo pārvaldnieku market timing spējām – laicīgi mainīt pieeju? Arī šos plānus Jūsu “eksotiskais” scenārijs skartu ļoti līdzīgi. Tas nenozīmē, ka to pieeja saknē ir nepareiza.

      Finanšu tirgos 100 % pret visiem riskiem nodrošināts nav neviens ieguldījums. Mēs sekojam Jack Bogle, indeksu fondu tēva, filosofijai – ieguldījums IG obligāciju tirgū kopumā ar pēc iespējas zemām izmaksām – kas vēsturiski ir sevi pierādījusi. Tas tevi nenodrošina 100 % pret visiem sliktākiem iespējamiem scenārijiem, bet tā ir statistiski izdevīgāka iespēja gan aizsargāt, gan vairot kapitālu.

      Cits jautājums – Latvijā arī vajadzētu ieviest “funded pension” principu, kas dod iespēju saglabāt ieguldījumu tirgū un saņemt to pakāpeniski, aizejot pensijā. Tas būtiski mazinātu konservatīvo plānu “exit timing” risku un ļautu kapitālam ilgāk pelnīt tirgū.

      Toms

  • Gundars Gundars , 10/05/2018 Atbildēt

    Jā, laiks pārmaiņām ir sen. Un ir apsveicami, ka Indexo tam ir reāli pieķēries. Tad ticami, ka agri vai vēlu būs arī rezultāti.
    Bet, gribēju arī izteikt savu redzējumu, jo ar UDA darbojos jau no 2005.gada. Diezgan skurpulozi visu uzskaitot, man tomēr tik melna tā bilde neizskatās. Ok, varbūt veltu vairāk enerģijas tam, iedzimtā skepse nekad nav ļāvusi akli ticēt katram darbiniekam, kurš stāsta, ka jūs atļaujiet mums rīkoties ar jūsu naudu un tad jau būs labi. Uzticies, bet pārbaudi pats. Sekoju līdz, gan paša pārvaldītāja darbībām, gan finanšu situācijai pasaulē un attiecīgi koriģēju savu uzkrājumu. Ar šo visu esmu vidēji katru gadu nelielā, bet tomēr plusā(arī finanšu krīzes gados). Diezgan maz saņemu IIN atmaksā, ir savi iemesli. Esmu aktīvi pats runājis ar pārvaldītāju, jau pirms vispār šo tēmu pacēla un izcīnījis, ja ne ideālus līguma nosacījumus, tad vismaz ne tik melnus kā te pieminētie. Nepārprotiet, neesmu apmierināts ar sasniegto un par jebkuru izmaiņu uz vēl labāku situāciju esmu ar abām rokām par.
    Nevar cerēt, ka par tavu naudu kāds dikti rūpēsies. Pašam ir jāvelta enerģija. Kā jebkurā lietā. Tās īsti negatīvās pieredzes rodas sakrītot vairākiem apstākļiem reizē – ieguldījuma sākums neveiksmīgi sakrita ar pasaules finašu krīzes sākumu, kad zaudēja prakstiski visi, neizlasīja līgumu, nepaskaitīja pats, bet noticēja uz vārda darbiniekam. Neizskatīja alternatīvus(iespējams labākus) variantus, bet paķēra pirmo. Nu tak ar 2.pensiju līmeni tas skaidri redzams, cilvēki pat nezin, kas apsaimnieko viņu pensiju uzkrājumu, kur nu vēl būtu meklējuši sev izdevīgāko. Un skaidrs ka apdrošinātāji šo visu izmanto. Bizness. Skarbs, netīrs, bet tā ir. Ja kāds tomēr cīnās par savām tiesībām, nu tad viņam arī nedaudz labākus nosacījumus iedod.
    Tāpēc vēlreiz uzslava, ka kāds cīnās nevis personiski, bet paceļ to vispārīgā līmenī, lai situāciju uzlabotu visiem.

  • Zorge Zorge , 10/05/2018 Atbildēt

    Es jau gaidu kad Jūs piedāvāsiet indexam piesaistīto apdrošināšanu. Vangards prasa 0,04% un maksā dividendes…

    • Tam nepieciešama cita licence un jauns uzņēmums. Šobrīd mums vēl ir rokas pilnas pensiju biznesā, vēl daudz, ko darīt un kur augt.

      Ja tiks paplašināta konkurence atbilstoši mūsu iniciatīvai piemērot IIN atmaksu arī ieguldījumu fondiem, tad mēs noteikti apsvērsim dalību tirgū!

  • Dāvis Dāvis , 10/05/2018 Atbildēt

    Labs raksts un analīze (pielikumā, tā sakot). Gaidām pārmaiņas. Paldies!

  • Zigmārs Zigmārs , 10/05/2018 Atbildēt

    from Zigmārs:

    Paldies par atbildi, tomēr tā nepārliecina par iedziļināšanos, bet vispārīgu un selektīvu vidējā cilvēka apvārdošanu:

    1. Garantētais uzkrājums.
    Pirmkārt, nav bankas, kas Tev vispār piedāvās depozītu ar regulāru mēneša iemaksu 50 EUR un termiņu, kas lielāks par 3 gadiem. Šo pat var būtiski vienkāršot, kaut vai vienkārši atrodot depozītu, kas garāks par 5 gadiem. Otkārt, būtu vērts palasīt par to kā veidojas cost of guarantee un kā to ietekmē likviditātes prasības, lai saprastu cik adekvāti ir Tavi spriedumi par patreizējām garantijām. Treškārt, esošie produkti ir Hibrīda\profit sharing risinājumi, kas nodrošina papildus ieņēmumus klientiem, ja finanšu tirgu atdeve uzlabojas. Papildus, LV ir vienas no augstākajām garantijām Eiropā, kopējā atdeve gan nav augsta, jo likumdošana neparedz buferfondu veidošanu.

    2. TSR – tos drīz visiem vajadzēs publicēt, tāpat kā tagad SRRI un tas ir tiešām labi un atbalstāmi, jo tas ir tāpat kā GPL ātrajiem kredītiem un ļauj salīdzināt vienādus lielumus. Pašreiķinātiem TSR gan neticu.

    3. Bondu indexi. Šeit izaicinājums nav diversifikācijā, bet duration. Ja interesējies pa Indexiem, tad Tev vajadzētu zināt, kas ir bond bomb indexu gadījumā. Esence ir tajā, ka bondu indexam duration ir fiksēts. Papildus, ņemot 11 gadu fixed duration, atdeves sensitivitātes ciparus es gan pārrēķinātu.

    Kopumā, pareizi ir veidot diskusiju par uzkrājumiem, tomēr apgalvojumiem ir jābūt atbildīgiem nevis populistiskiem vai kopētiem no Tulevas Igaunijā. Ir viegli manipulēt ar cilvēku, kas pārvaldes komisiju rēķina proporcionāli nopelnītajam ienesīgumam, kā te daži komentētāji, bet ja grib runāt par valsts politiku ir jābūt daudz dziļākai izpētei un izpratnei. Ceru, ka laika gaitā tā radīsies.

    • Atbildu pa punktiem!

      1. Arī UDA ar vienreizējo iemaksu (vienkāršāk piemērojama depozītam) klientam standarta situācijās rada zaudējumus – to parāda pašu apdrošinātāju pamatinformācijas dokumenti. Savukārt papildpeļņa ir smieklu vērta – to parāda arī pamatinformācijā prognozētā papildpeļņa, kas ir balstīta uz vēsturiskiem datiem. Tas nav nopietni.

      Bet apdrošinātāju neefektivitāte izmaksu ziņā ir beside the point. Ja tu pārdod sapuvušu pārtiku, attaisnojums nevar būt – “pārdot nesapuvušu pārtiku ir pārāk dārgi”. Kļūsti efektīvāks vai arī beidz pārdot puvekļus vispār.

      2. Mūsu analīzē gandrīz nekas nav pašrēķināts. Izmaksu cipari ir ņemti no pašu apdrošinātāju pamatinformācijas dokumentiem (linki ir vēstulē). Vienīgā atšķirība no TER būtu tas, ka pamatinformācijas dokumentos uzrādītajās izmaksās ir iekļauta arī tradicionālā apdrošināšana – bet lielākajā daļā gadījumu tā ir niecīga (tu esi apdrošināts par 125 EUR vai 1000 EUR). Citos gadījumos, kur tā ir lielāka, mēs analīzē to proporcionāli atskaitījām – tur, protams, ir neliels estimācijas efekts, bet tikai neliels.

      3. Mūsu konservatīvā portfeļa vidējā durācija ir 5.7 gadi (nezinu no kurienes vīzija par 11 gadiem). Šis “bond bomb” arguments ir bēdīgi slavens no ASV, kur aktīvie pārvaldītāji jau pasen to cenšas izmantot, lai atbaidītu klientus no skriešanas uz indeksu fondiem, kuri ir uzrādījuši labākus rezultātus ilgtermiņā.

      Procentlikmju risks patiešām plānam pastāv. To nevajag noliegt – to arī izcēlām bloga rakstā, kad palaidām pensiju plānu. Bet celt paniku par 60 % zaudējumiem nakts laikā vai izlikties, ka līdzīgs procentlikmju risks nepiemīt daudziem pensiju plāniem tirgū, ir bezatbildīgi.

      Diezgan ironiski ir dzirdēt komentārus par bezatbildību no anonīma komentētāja internetā. Visi mūsu apgalvojumi ir parakstīti ar mūsu pašu vārdiem. Mēs par tiem stāvam ar savu vārdu un reputāciju. Mēs arī katru apgalvojumu pamatojam ar faktiem un dokumentiem.

  • Zorge Zorge , 11/05/2018 Atbildēt

    Ko var žvankstēt par pašuzupurēšanos Garantētā ienesīguma gadījumā? Kad es pirms 4 gadiem slēdzu līgumu Citadelē ar garantētiem 2%, tad komisijas sastādīja mazliet virs 2%. Cik pa šo laiku ienesīgums bija S&P 500? S&P 500 arī nokrīt pa vienu nakti 60% (cik piemērus no vēstures Zigis var nosaukt?), tad uz cik ilgu laiku? Bet bankas punduri slēdzot līgumu uz 5 gadiem uzreiz ierēķina, ka klients cietīs zaudējumus.
    Zigi, nosauc 5 gadu laika posmu kurā kāds no lielajiem indeksiem būtu mīnusos!

  • Gundars Gundars , 11/05/2018 Atbildēt

    Zigmār, no malas izskatās, ka esi viens no tiem ieinteresētajiem, kuram ļoti patiktos, lai cilvēki netiktu izglītoti, viss paliktu pa vecam un bankas varētu dzīrot tālāk. Starp citu ir tāds atzinums, ka reāli gudrs, zinošs cilvēks spēj arī savu profesionāli sarežģīto sfēru izskaidrot lielākai daļai saprotamā valodā, nevis mētāties ar svešvārdiem ik pa teikumam, tādā veidā uzpūšot savu nozīmību un pārākumu pār citiem.

  • Un te vēl kāds tic, ka tas nav padūtīja raksts un tādi pat komentāri. Rezumējot- nauda ne no kā nerodas, tikai pāriet no vienas kabatas otrā šādi..ir jāsabalansē starp procentu izmaksām un drošību, ja nu kāds grib pasīvi pelnīt.

  • Ivars Ivars , 12/05/2018 Atbildēt

    Tā tas tiešām ir – komisijas ir nejēdzīgi augstas un bankā to atzīst un IIN atmaksa ir vienīgais motivators.

    Šādā garā rakstā ar daudz skaitliskas un salīdzinošas informācijas lieti noderētu vizuāli materiāli (tabuliņas, grafiki, bildītes).

  • Janisb Janisb , 14/05/2018 Atbildēt

    Paldies, interesanti! Daļu no šīs informācijas jau zināju. Man personīgi kaut kā drusku labāk ir veicies (varbūt tiešām paveicies?), mani rezultāti noapaļojot:

    Apdrošināšanas prēmijas: ~9.8k EUR;
    Peļņa: ~1.4k EUR;
    komisijas: ~370 EUR;
    Uzkrājums: ~10.9k EUR;
    Atpirkuma summa: ~10.9.k EUR – noapaļojot ap tūkstoti peļņa pa šiem gadiem, neskaitot atgūtos nodokļus.

    Līgums spēkā no 2013.gada, tā kā varu arī izbeigt līgumu šogad, paturot nodokļu atmaksu. Iespējams paveicās arī uz to, ka pēc 2012.gada jau bija diezgan pamatīgs akciju kāpums, ja būtu investējis kādos fondos pa tiešo, būtu lielāka peļņa.
    Es pats piekopu stratēģiju, veikt lielākas iemaksas vienreiz, piemēram 2k EUR gadā vienā vai divos maksājumos. Cik atceros, tad iemaksām bija komisijas maksas, kam ir minimālā summa, līdz ar to tad mazas ikmēneša summas var sanākt neizdevīgi iemaksāt. Arī pašu portfeli vieglāk audzēt ar lielāku starta kapitālu.

    Ar nepacietību gaidu vēl rakstus par šo tēmu. Vai UDA ir kādi apkopojumi, kur varētu sekot līdzi ienesīgumiem utml. Nu līdzīgi, kā tas ir pensiju fondiem?

    • Diemžēl UDA tirgū nav centrālas mājaslapas, kurā salīdzināt dažādus produktus – tāda noteikti palīdzētu klientiem!

  • Aija Aija , 16/05/2018 Atbildēt

    Paldies par šo iniciatīvu!
    Cerams, ka pēc tās kaut kas sāks mainīties.
    Mēs ar vīru pirms vairākiem gadiem veicām piedāvājumu izpēti, gan UDA gan 3.pensiju līmenim. Finālā secinājām, ka labākais variants izskatās kā sliktākais un nopirkām vecumdienām mežu. Visos piedāvājumos, ko mēs toreiz apskatījām, peļņa bija niecīga (ja vispār bija), toties banku komisijas – augstas un stabilas.
    Zinot mūsu bankas, griesti būtu jānosaka arī klasiskās apdrošināšanas komisijām UDA ietvaros. Jo citādi pēkšņi strauji sadārdzināsies šī komponente. Kā arī būtu jānosaka bankām par pienākumu publicēt pakalpojuma kopējās izmaksas lietotājam redzamā un saprotamā veidā.

  • Edgars Edgars , 23/05/2018 Atbildēt

    Pensiju 3. līmenis AS Swedbank
    Pensiju plāns Dinamika + 60
    Komisijas no uzkrājuma (gadā) 1.6%
    No 10000 eur uzkrajuma gada banka Tev novilks 160 eur!!! 10 gados komisijas 1600 eur!!!
    Uzkrajumam pieaugot komisijas tikai pieaug.
    Un reala dzive klients ar uzkrajumu 10 000 eur kurs menesi iemaksa 50 eur (600 eiro gada) komisijas no uzkrājuma (gadā)
    samaksa 160 EUR (26.6 % zaudejums no iemaksam, kas ir zem katras kritikas!!!).
    To sauc par uzkrajumu pensijai? Banka gūst peļņu uz savu klientu reķina! IIN atmaksa nespej nosegt zaudejumus. Absurds!

Tavs komentārs

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Atzīmētie lauki ir obligāti aizpildāmi *