Sieviešu loma darba tirgū un finansiālais nodrošinājums vecumdienās ir arvien aktuāla tēma, par kuru netiek pietiekami bieži runāts, tādējādi palaižot garām detaļas, kas var ietekmēt sieviešu labklājību vecumdienās. Šoreiz gribam īpaši uzsvērt šo tēmu, pateicoties amerikāņu ekonomistes nozīmīgajiem pētījumiem par sieviešu lomu darba tirgū pēdējo 200 gadu laikā, par ko viņa ieguvusi Nobela prēmiju ekonomikā.
Nobela prēmija ekonomikā šogad pasniegta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem saistībā ar sieviešu lomu darba tirgū un arvien aktuālo dzimumu nevienlīdzību. Zīmīgi, ka Goldina ir tikai trešā sieviete vēsturē, kura saņēmusi Nobela prēmiju ekonomikā. Turklāt pirmā, kas šo prēmiju saņem individuāli.
Klaudija Goldina ir Hārvardas universitātes profesore, kura ir pazīstama ar plašajiem pētījumiem saistībā ar sieviešu lomu darba tirgū un faktoriem, kas ir veicinājuši un kavējuši sieviešu aktīvu iesaisti tirgū. Tāpat liels uzsvars viņas pētījumos ir uz atalgojumu atšķirību starp dzimumiem. Veicot pētījumus, Goldina uz sieviešu situāciju mūsdienu pasaulē skatās caur vēstures prizmu, ņemot vērā rūpniecisko un tehnoloģisko attīstību, sieviešu lomu ģimenēs kādreiz un tagad.
Varētu domāt, ka pēdējos 200 gados pasaule ir gājusi uz priekšu un tagad sievietes un vīriešus darba tirgū uztver vienlīdzīgi, tomēr nereti tā ir tikai fasāde. Eurostat dati liecina, ka 2021. gadā sieviešu bruto izpeļņa stundā bija vidēji par 12,7% zemāka nekā vīriešu izpeļņa Eiropas Savienībā. (1)
Šie pētījumi izgaismo sieviešu finansiālās drošības apdraudējumu
Diemžēl arī 21. gadsimtā joprojām pastāv dzimumu atalgojuma atšķirība, tāpēc sievietēm ir vēl svarīgāk aktīvi strādāt pie tā, lai dažādu apstākļu sakritības dēļ nav tā, ka, pienākot pensijas vecumam, nav uzkrāts pietiekams kapitāls, lai komfortabli pavadītu vecumdienas.
Lai gan arvien vairāk sievietes redzam augstos amatos un aktīvi iesaistoties dažāda līmeņa amatos darba tirgū, sievietēm sava darba mūža laikā nākas ņemt lielākus pārtraukumus, kā arī ir ģimenes, kurās sievietes uzņemas rūpes par bērniem, radiniekiem un aktīvi neiesaistās darba tirgū. Statistika ir nepielūdzama – Latvijā sievietes pensijā saņem ap 15% zemākus ienākumus nekā vīrieši. (2) Tādejādi realitātē bieži vien redzam, ka arī esot pensijā, sievietes turpina strādāt.
Ja sieviete aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, bet iepriekš ir strādājusi un maksājusi visas sociālās iemaksas, un drīz pēc pauzes atgriežas darba tirgū, tas viņas pensijas kapitālu būtiski neietekmēs. Turklāt tagad atrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, valsts sievietes vietā maksā sociālās iemaksas, kas nonāk 2. pensiju līmenī.
Savukārt situācijā, ja sieviete lielāko mūža daļu ir mājsaimniece, pienākot pensijas vecumam, visdrīzāk nāksies saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu – minimālo pensiju.
Kā izbēgt no šāda nepatīkama pārsteiguma?
Turēt rūpi par ģimeni, bērniem un māju ir milzīga atbildība, bet nereti tas tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Aicinām dzīvesbiedrus jau laicīgi pārrunāt finanšu jautājumus kā arī sakārtot pensijas uzkrājuma mantojamību. Šis ir svarīgs faktors, jo pēc 2022. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem sievietes mūža ilgums ir 79,3, bet vīrieša tikai 69,4 gadi. (3)
Situācijās, kad darbspējas vecumā oficiālās darba vietas, kur tiek maksāti nodokļi un daļa nonāk 2. pensiju līmenī ir bijušas maz, labākais veids, kā vecumdienās nepalikt bez pienācīgiem ienākumiem ir veidot papildu uzkrājumu.
Atšķirībā no 1. pensiju līmeņa 2. un 3. pensiju līmenis ir mantojams. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau laicīgi sakārtot uzkrājuma mantojamību un norādīt personu, kura, gadījumā, ja dzīvesbiedrs nesagaida pensionēšanās vecumu, mantos uzkrāto kapitālu. Par 2. pensiju līmeņa mantojamību esam jau rakstījuši iepriekš: http://indexo.lv/blogs/ka-mantot/
Ērts un vienkāršs veids, kā veidot papildu uzkrājumu ir 3. pensiju līmenis. Turklāt par veiktajām iemaksām katru gadu iespējams saņemt 20% nodokļu atmaksu.
Uzzini vairāk par 3. pensiju līmeni INDEXO mājaslapā, kā arī izmanto 3. pensiju līmeņa kalkulatoru http://indexo.lv/3-pensiju-limenis/ un aprēķini, cik lielas iemaksas jāveic, lai pensijā nezaudētu līdzšinējo dzīves līmeni.
Avoti:
