Jautājumi?

Sūtīt
Pievienoties
Pievienoties

Blogs

Blog Ieguldīšanas pamatiKādēļ ieguldīt naudu?

Kādēļ ieguldīt naudu?

Izbraucienos uz uzņēmumiem saskaramies ar milzīgu skepsi ne tikai par pensijām, bet par finanšu jautājumiem kopumā. Cilvēki netic finanšu institūcijām un netic arī, ka vispār ir jēga krāt vai ieguldīt.

Tajā pašā laikā nodrošinātu nākotni grib visi.

Skaidrs, ka sabiedrības attieksmi vienā dienā neizmainīt. Tomēr, ja gribam sasniegt attīstīto valstu dzīves līmeni, pakāpeniski tas jādara. Tādēļ ar šodienu uzsākam rakstu sēriju par finanšu pamatlietām.

Pirmā tēma:

Vai vispār ir vērts ieguldīt naudu?

Ik pa laikam dzirdam viedokli, ka gudrāk naudu ir krāt zeķē, nevis ieguldīt.

Pluss šai pieejai: nav jāuzticas nevienai finanšu iestādei. Pats kontrolē savu uzkrājumu.

Mīnuss? Daudzi teiks: Zeķe var sadegt ugunsgrēkā. Naudu var arī nozagt.

Jā, tā ir taisnība. Tomēr šis mīnuss pat nav būtiskākais. To varētu novērst, turot uzkrājumu krājkontā.

Līdz garantētajiem 100 000 EUR krājkonta risks ir minimāls, drošība augsta. Procentus maksā smieklīgi mazus – nu un kas?

Uz šo "nu un kas?" atbilde ir vienkārša:

Inflācija jeb – viss kļūst dārgāks

Gadu no gada ceļas cenas. Matracī vai krājkontā uzkrātā nauda var nopirkt aizvien mazāk.

Ja cilvēks neiedziļinās, inflācija liekas neliela, kaitinoša blakts. Katru gadu tā apēd dažus procentus uzkrājuma – nav taču tik traki, vai ne?

Patiesībā inflācija ir rijīga žurka, kura gadu desmitu laikā no tava "siera" atstāj vien paliekas.

Trīs procentu inflācija divdesmit gadu laikā apēd gandrīz pusi tavas naudas vērtības. Turklāt inflācija mēdz būt arī augstāka.

Padomā, ko ar latu varēji nopirkt 1997. gadā – un ko šodien vari nopirkt ar ekvivalento 1,4 EUR.

Neaizsargāties pret inflāciju nozīmē apzagt pašam sevi

Tu esi smagi strādājis, lai iekrātu un parūpētos par savas ģimenes nākotni.

Ja kāds bandīts tev draudētu atņemt pusi tavu uzkrājumu, tu taču būtu nikns?

Tad kāpēc pieņemt to, ka tevi aplaupa inflācija?

Tomēr daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji tā dara. Turklāt dara ar lepnumu – ar sajūtu, ka ir veikuši gudru, drošu, saprātīgu izvēli. Nav ļāvuši sevi piemānīt.

Attīstītās valstīs cilvēki saprot:

Turīgie kļūst turīgāki, jo māk likt kapitālam strādāt savā labā

Saprātīga ieguldīšana finanšu tirgos milzu bagātības nenesīs – bet tavus uzkrājumus no inflācijas aizsargās gan.

Paskatīsimies vēlreiz iepriekšējos grafikus, kur inflācija apēd tavas naudas vērtību. Šoreiz salīdzināsim, kas notiek, ja tu ieguldi savu uzkrājumu.

Apskatīsim scenāriju, kurā tavs ieguldījums pelna vidēji 3,5 procentus gadā.

Kādēļ 3,5 procentus? Tas ir aptuvenais ienesīgums, kuru kopš sistēmas sākuma nodrošinājis Latvijas 2. pensiju līmenis.

Ja mūsu sistēma – kas līdz šim bijusi samērā neefektīva, ar augstākajām izmaksām attīstītajās valstīs – spējusi nodrošināt tādu ienesīgumu, tad šis pieņēmums ir ļoti konservatīvs. INDEXO cīnās, lai turpmāk sistēmas ienesīgums būtu labāks. Bet pašreiz pieņemam 3,5 % gadā.

Rezultāts:

Pie 3 procentu inflācijas 20 gadu laikā tava uzkrājuma reālā vērtība būtu pieaugusi par 8 procentiem.

Gandrīz 50 procentu kritums vai 8 procentu pieaugums – tā ir milzīga atšķirība.

Vienā scenārijā tu knapi varēsi savilkt galus. Otrā varēsi mierīgi baudīt savu darba gadu augļus.

Tātad ieguldīt vajag – bet kā?

Latvijas iedzīvotāju skepsi par finanšu pakalpojumiem var saprast.

No vienas puses ir bijuši visādi Auseklīši un Bankas Baltijas, kas sasolīja brīnumus un brutāli apkrāpa. No otras – stabilās, drošās skandināvu bankas, kas piedāvā dārgus produktus ar simts slēptām komisijām.

Nav viegli atrast saprātīgas, drošas un izdevīgas ieguldījumu iespējas.

Šajā rakstu sērijā tādas meklēsim.

Kad rakstīsim par INDEXO pensiju plāniem, skaidri norādīsim, ka reklamējam sevi. Bet skatīsimies uz ieguldījumiem plašākā kontekstā. Apskatīsim arī daudzus risinājumus, ko paši nepiedāvājam.

Tādēļ seko mūsu blogam un sociālajiem medijiem. Lai nepalaistu garām jaunus rakstus, spied dzelteno pogu "Pierakstīties jaunumiem" labajā raksta malā!

9 Komentāri
  • Pēdējo grafiku, kur salīdzināts ar 3.5% ieguldījumu, vajag rādīt visiem un vienmēr. Starpība ir milzīga.

  • Ilārs Ilārs , 23/08/2017 Atbildēt

    Paldies! Šāda īsu un vienkāršu, uzskatāmiem piemēriem ilustrētu rakstu sērija ir ļoti nepieciešama. Cilvēkiem trūkst pamatzināšanu par finanšu tirgiem un to sniegtajām iespējām, un diemžēl minētās Skandināvu bankas nav īpaši ieinteresētas situāciju mainītu, jo komisijas ir pārāk kārdinošas. Ieguvēja šādā situācijā ir banka. Savukārt pasīvā indeksācija nodrošina win-win situāciju.

    Vēlreiz paldies un vēlu veiksmi!

  • Paldies par rakstu. Interesanti palasīt, un arī pats esmu daudz domājis par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt, lai nosargātu konta atlikumu no inflācijas. Riskēšu nebūt vairākumā, bet, ja īsumā, tad mans secinājums ir tāds, ka šobrīd kad ir zemo procentu ēra – ir izdevīgi vienkārši paņemt kredītu piemēram uz nekustamo īpašumu par labu cenu un ar potenciāli stabilu un vēlams pieaugošu nākotnes vērtību. Kredīta apjomam ir jāpārsniedz naudas uzkrājumu apjoms, pensijas uzkrājuma apjomu ieskaitot. Procentu likmei ir jābūt iespējami zemai un tai ir jābūt zemākai par ekvivalenta īpašuma īres maksu. Šajā īpašumā var dzīvot pats vai to izīrēt. Un var priecāties par inflāciju 🙂 Es personīgi tā arī daru, un līdz šim no kapitāla nosargāšanas viedokļa tas ir strādājis labi. Ja būs hiperinflācija vai devalvācija – tās priekš manis būs lieliskas ziņas.

    Piedevām, es saprotu, ka ir dažādi riski. Piemēram, īpašuma vērtība var samazināties. Taču no otras puses – tā var arī pieaugt, kā arī es “riskēju” ar to, ka nekustamais īpašums nonāks manā īpašumā 🙂

    Nezinu, vai lieki piebilst, bet es pieskaitu sevi pie tiem, kas līdz galam netic naudas ilgtspējai kā sugai. Vēsture tam ir pierādījums..

    Rakstu, jo man ir interesanti, ko par šādu taktiku taktiku pateiktu finansisti?

    Veiksmi!

    • NĪ ir savas priekšrocības un tas tiešām var palīdzēt cīnīties ar inflāciju! Cilvēkam ir labi jāpārzina gan NĪ tirgus, gan praktiskās darbības, kas saistītas ar īpašuma apkalpošanu. Tas ir diezgan darbietilpīgi un nav piemērots visiem. Ja zināšanas ir un ir arī enerģija/gatavība darboties, tad tā var būt laba izvēle.

      Tomēr konkrēti hipotekārajam kredītam ir gana daudz riski. Par jebkura apjomīga kredīta ņemšanu ir ļoti, ļoti rūpīgi jāpadomā, pirms ķerties klāt. Procentlikmes mēdz kāpt un īpašuma vērtība kristies. Tajā brīdī rodas klasiskais jautājums – vai maksāt augstus procentus, kura vērtība nu jau ir “zem ūdens”?

  • Vladimirs Vladimirs , 23/08/2017 Atbildēt

    Paldies par labu rakstu (un citiem arī ). Es domāju, kopumā problēmas ir vismaz divas:
    1. Cilvēki vēl līdz galam nesaprot, ka kapitālisma jēga ir audzēt kapitālu. Pēc tam, kad cilvēks ir izdzīvojis, ja mēneša beigās no algas kaut kas palicis pāri un tie nav n-tie simti, vai tūkstoši pie lielā ķēriena (fortune) var tikt krājot un pēc tam ieguldot un atkal ieguldot. Un tad kad ir uzkrāts var pirkt nekustamo īpašumu/veidot uzņēmumu utt. Alga mūsdienu globalizācijas un nodokļu vidē – tas ir vai nu līdzeklis, lai izdzīvotu vai lēnam uzkrātu kapitālu. Daudziem diemžēl tikai pirmais.
    2. Nav finanšu produktu, kuri tiešām ir pievilcīgi. Vismaz ko pats esmu pētījis – viss balstās uz IIN atmaksu, kas drīz var kļūt galīgi nepievilcīgi. Ja paralēli caur banku var nopirkt akcijas, es izvēlos akcijas. Lai arī pazaudēt var pamatīgi, tomēr tad var vainot sevi nevis banku. Un sev piedot vieglāk, īpaši ja neesi eksperts.

    • Par pirmo jāpiekrīt! Par otro – pievilcīgus risinājumus atrast nav viegli, un komisijas tiešām daudzos gadījumos ir ļoti dārgas. Tomēr, rūpīgi pētot situāciju, jēdzīgas ieguldīšanas iespējas ir iespējams atrast. Tās arī meklēsim!

    • komisijas maksas darbībām ar kriptovalūtām ir salīdzinoši ļoti pievilcīgas.

      • Vienīgais mīnuss tāds, ka kriptovalūtas ir spekulācija, kas nav piemērota ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai!

Tavs komentārs

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Atzīmētie lauki ir obligāti aizpildāmi *