Kad INDEXO pagājušonedēļ paziņoja par 3. pensiju līmeņa licences saņemšanu, mūs Facebook steidzās apsveikt Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Viņš gan tūlīt arī steidzās aizrādīt, ka “dažkārt mārketinga paziņojumi mēdz robežoties ar meliem“.
Kas par lietu? Būdami apzinīgi, mēs tūlīt metāmies pārbaudīt mūsu publicētā raksta saturu.
Jāsaka – melus neredzam. Galvenās tēzes:
- 3. pensiju līmeņa komisijas ir bijušas un ir augstas;
- ilgtermiņa rezultāti ir ļoti zemi.
Katrs var pārbaudīt, uzmetot aci informācijai portālā manapensija.lv.
Kāda ir šībrīža situācija 3. pensiju līmenī?
Lai gan aktīvu apjoms 3. pensiju līmenī jau pārsniedza pusmiljardu eiro, vēl joprojām redzam dārgus 3. pensiju līmeņa plānus, kuru izmaksas tipiski sasniedz 1–1.5 % gadā, bet dažu plānu gadījumā pat vairāk.
Savukārt pēc Finanšu nozares asociācijas publicētajiem datiem, vidējais 3.pensiju līmeņa plānu ienesīgums 10 gadu periodā līdz 30/09/2020 ir bijis tikai 2.9 % gadā.
Tas, ka atsevišķu pensiju plānu izmaksas beidzot ir samazinātas, patiešām ir jāvērtē atzinīgi. Kopš INDEXO 2017. gadā aktualizēja komisiju līmeņa nozīmību pensiju tirgū, vispirms kritās komisijas 2. pensiju līmenī un tad sākās zināma kustība arī 3. pensiju līmenī. Tomēr pašreizējā situācija parāda, ka vēl tāls ceļš ejams!
Par ko nervozē Swedbank?
Kā interpretēt Rubeņa kunga INDEXO virzienā vērstos apvainojumus? Vai tās ir bailes no potenciāla konkurenta? Vai arī vienkārši vēlme pareklamēt savu produktu?
Savā paziņojumā mēs uz konkrētiem pensiju plāniem neatsaucāmies. Tomēr, ja Rubeņa kungs vēlas aktualizēt Swedbank piedāvājumu, labprāt tam pievērsīsimies.
Patiess prieks redzēt, ka šobrīd Swedbank 3. pensiju līmeņa plānu izmaksas beidzot ir ievērojami samazinātas. Tas neapšaubāmi ir solis pareizajā virzienā, kaut arī sperts salīdzinoši nesen. Tomēr komisijas neatspoguļo pilnu ainu. Svarīgs ir arī rezultāts.
Piemēram: manapensija.lv redzam, ka pensiju plāns Swedbank Dinamika+100 no darbības sākuma 27/12/2006 līdz 30/09/2020 ir uzrādījis atdevi vidēji 1.8% gadā. Turklāt, saskaņā ar saistību atrunu, tas ir pirms pensiju fonda komisijām – attiecīgi jāpieņem, ka reālā atdeve ir vēl zemāka.
Bet varbūt šajā periodā slikti gāja visiem?
Paskatīsimies.
Swedbank Dinamika+100 ir plāns, kurš 100% aktīvu iegulda akciju tirgos. Šajā pašā periodā pasaules attīstīto valstu akciju indekss MSCI World ir nodrošinājis vidējo atdevi 6.3% gadā.
1000 EUR pie ienesīguma 6.3% gadā šajā periodā kļūtu par 2314 EUR. Pie ienesīguma 1.8% gadā? Par 1278 EUR.
Peļņa 1314 EUR pasaules tirgos – vai tikai 278 EUR Swedbank pensiju plānā?
Kā skaidrot šo milzīgo atpalicību?
Daļu, protams, var attiecināt uz Swedbank vēsturiski augstajām komisijām. Tagad, kad komisijas beidzot ir tikušas samazinātas, rezultātam jākļūst labākam.
Tomēr starpība ir pārāk liela, lai runa būtu par komisijām vien. Ir jāsecina, ka lielu efektu ir atstājusi arī pensiju kapitāla pārvaldīšanas efektivitāte.
Liels daudzums pētījumu parāda, ka t.s. aktīvā līdzekļu pārvaldīšana, ar kuru nodarbojas vairums Latvijas pensiju pārvaldītāju, ne tikai nespēj radīt pozitīvu pienesumu ieguldītājiem, bet patiesībā samazina gaidāmo ieguldījumu atdevi.
Tieši tādēļ mēs kopš 2017. gada atkal un atkal aicinām sabiedrību izvēlēties tieši pieeju, kas visā pasaulē gadu desmitiem ir uzrādījusi uzticami labākus rezultātus – pasīvu līdzekļu pārvaldīšanu un ieguldīšanu indeksu fondos. Šī pieeja nepaļaujas uz pārvaldītāju gudrību, bet iegulda pasaules tirgos un uzrāda ienesīgumu, kas pirms izmaksām atbilst pasaules tirgus indeksu vidējam rezultātam.
Apskatot 2. pensiju līmeņa rezultātus, ir acīmredzams, ka tieši indeksu plāni kopš to pirmās dienas uzrāda labāko ienesīgumu nozarē. Protams, daži gadi ir īss periods un nākotne vienmēr var atšķirties no pagātnes. Tomēr indeksu fondi dominē pasaules ieguldīšanas rezultātu tabulās jau gandrīz piecdesmit gadus.
Aicinām konkurentus veltīt vairāk laika savu rezultātu uzlabošanai.
Ir saprotams, ka INDEXO parādīšanās tirgū esošajiem 3. pensiju līmeņa tirgus dalībniekiem rada stresu. Kopš INDEXO sāka darboties 2. pensiju līmenī, mūsu pensiju plāni stabili ietur līderpozīcijas klientu piesaistes jomā. Ņemot vērā vēsturiskos rezultātus 3. pensiju līmenī, ir pamats ticēt, ka arī 3. pensiju līmeņa dalībnieki vēlas redzēt pārmaiņas un jaunu, efektīvāku piedāvājumu.
Tomēr stress neattaisno Swedbank, kas ir tirgus līderis Latvijā, vadītāja rīcību nepamatoti nomelnojot jaunu konkurentu vai apvainojot melos. Šādas neproduktīvas nodarbes vietā iesakām esošajiem tirgus dalībniekiem vairāk enerģijas veltīt savu rezultātu uzlabošanai. Tieši tas nodrošinās klientu apmierinātību un uzticību ilgtermiņā.
Tikmēr 3. pensiju līmeņa klientus aicinām rūpīgi sekot notikumiem tirgū. Jau drīzumā varat no INDEXO gaidīt piedāvājumu, kas palīdzēs Jums iekrāt ērtāk un efektīvāk!
INDEXO piedāvā pirmos modernos, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānus Latvijā. Mūsu pamatvērtības ir zemas izmaksas, caurspīdība un cīņa par labāku finanšu vidi. Lai iepazītos ar INDEXO ieguldījumu plāniem, paviesojies mūsu pamatlapā! INDEXO – sakārtosim Latvijas finanšu vidi kopā!
Viesturs
Te cilvēki runā par tā saucamo tirgus efektivitāti. Kapitāla tirgū vienmer būs un vajag būt cilvēkiem, kas uzņemas paugstināto risku,lai izmēģinātu jaunus produktus un aktualizētu jaunus datus. Jo vairāk cilvēku ir tendēti un šādām spekulatīvām darbībām, jo tirgus ir efektīvāks. No kā savukārt iegūst tieši parastais pasīvo fondu ieguldītājs.
Teorētiska situācija, kad visi iegulda tikai pasīvos fondos, savukārt dod iespēju spekulantiem papildus nopelnīt. Bet ar laiku, palielinoties spekulantu skaitam, tirgus atkal nonāk pie galējās efektivitātes…. Un tā visu laiku līdz…… Kādā tirgus daļā veidojas situācijas, kuras nav iespējams paredzēt. Piemēram – globāla pandēmija. Šādas situācijas nav cilvēka rokās paredzēt. Tāpēc vēsturiski iegūst tie cilvēki, kuri iegulda kopumā tirgū, apzinoties cik lielām svārstībām ir gatavi. Tādā veidā nopelnot vidējo tirgus atdevi. Vispār šī tēma ir ļoti plaša un dziļa….
Viens
Pirmkārt, priecē, ka Indexo iet tirgū, plānoju ieguldīt, citādi tiešām nekā cita bez Sw Dinamikas+100 nav. Otrkārt, radās jautājums. Vai ar pasīvo modeli nav tā problēma, ka tādiem fondiem dominējot tirgū, ir tendence uz burbuļiem. Teiksim, ja kādam izdodas uzpumpēt Tesla akciju uz īsu brīdi, tālāk jau to tur pie dzīvības pasīvie fondi, kas ir spiesti palielināt Tesla svaru. Kas atkal spiež uz augšu tās relatīvo cenu. Teiksim hipotētiskā pasaulē, kur pilnīgi visi ir pasīvie fondi, visu tirgu pamazām pārņemtu viena uzņēmuma akcijas, kurš ir ātri audzis sākumā. Vai kļūdos? Un vai tas nav iemesls, kāpēc tirgū dominē dažas akcijas? Principā tā nebūtu problēma, bet tad tas ir spekulatīvs pasākums, neataino nekādu realitāti, un ne ar ko neatšķiras no Bitcoin vai GameStop, un attiecīgi, tikpat labi tas var pagriezties pretējā virzienā. Teiksim brīdī, kad inflācija pieaug un Feds vairs neredz akciju tirgus kā savu prioritāti, Tesla vienalga kādu iemeslu dēļ nokrīt, pasīvie fondi, ciešot zaudējumus, samazina dalību tajā utt. Kaut kā man liekas, ka šī modeļa drošība ir esošās situācijas (Feda rūpēm par vērtpapīru tirgu) sekas. Tikko kā radīsies mazliet augstākas inflācijas drauds un visi sapratīs, ka Feda garantija var tikt atcelta, sāksies nepatikšanas.
Atis no INDEXO
Labdien! Paldies par jautājumu! Finanšu tirgos ir gan ligtermiņa spēlētāji (piemēram, pensiju fondi un apdrošināšanas kompānijas), gan dažādi īstermiņa spēlētāji (piemēram, hedžfondi, turīgo klientu kapitāla pārvaldītāji u.t.t.). Ilgtermiņā pasīvā jeb indeksu pieeja ir pierādījusi savu efektivitāti. Īstermiņā skatoties, ir spēlētāji, kas mēģina panākt gan konkrētu akciju vērtības kāpumu, gan kritumu (t.i. vērot vaļā tā saucamas īsās pozīcijas, jeb aizņemoties akcijas un pārdodot tās cerībā atpirkt vēlāk lētāk nopelnot uz šīs cenu starpības). Turklāt, bieži vien šādi darījumi tiek finansēti aizņemoties līdzekļus, kas pastiprina efektu neproprocionāli palielinot vai samazinot konkrētu akciju vērtību. Ilgtermiņā šī situācija izlīdzinās un akciju vērtība lielā mērā ir atkarīga no norisēm pasaules ekonomikā. Pasaules lielākās Centrālās Bankas nenoliedzami ir veicinājušas gan akciju, gan obligāciju vērtības kāpumu. Taču ja raugamies 10, un it īpaši 20 vai 30 gadu perspektīvā, ir sagaidāms, ka akciju un obligāciju vērtība pieaugs pateicoties pasaules ekonomikas izaugsmei. Tādēļ nav pamata satraukties par pasīvās pārvaldīšanas pieeju ilgtermiņā.
Ēriks
Labdien,
Ievēroju, ka esat publicējuši tikai daļu no Rubeņa ziņas. Lūgums publicēt visu, lai varētu paskatīties, kādi argumenti ir minēti. Paldies!
Atis no INDEXO
Labdien,
Diskusijai iespējams sekot INDEXO Facebook kontā, tur redzams gan pats raksts, gan visi komentāri pilnībā. Saite uz konkrēto ierakstu ir: https://www.facebook.com/indexolv/posts/1079543022459431
Viesturs
Labdien!
Beidzot Latvijā ir kāds produkts, kas ļaus ieguldīt visuzticamakajā veidā parastajam cilvēkam. Šis ieguldījumu veids jau ir pierādīts Nobela prēmijas laureātu darbiem.
P.s Empīriskie dati (vismaz no 1920.gada) pierāda, ka pasīvais modelis ir visienesīgākais un drošākais ieguldījumu veids “parastajam” cilvēkam
Lauris
Beidzot ir radies iemesls padomāt par 3.pensijas līmeņa “pieslēgšanu”
Toms
Nezinu kā jūs tur rēķinat. Man nesanāk, ka no 1000 ir 1278.
Csb
Patēriņa cenu pārmaiņas (inflācija)
Patēriņa cenu pārmaiņas (inflācija) no 2006. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim ir 55.7 %
Atis no INDEXO
Labdien! Rakstā ir runa nevis par inflāciju, bet gan rentabilitāti jeb ienesīgumu. To, cik lielu peļņu guvis līdzekļu pārvaldnieks ar viņa rīcībā nodoto Jūsu kapitālu. Tas ir ļoti svarīgs rādītājs, jo parāda, cik prasmīgi šis pārvaldnieks, kurš par savu darbu saņem atlīdzību, ir rīkojies ar Jūsu naudu.
Šiem aprēķiniem izmanto tā sauktos saliktos procentus (compound interest), katra gada beigās sākotnēji ieguldītajam kapitālam pieskaitot gada laikā gūto peļņu. Piemēram, ja esat ieguldījis 1000 EUR ar 1.8% ienesīgumu, tad pirmā gada beigās uzkrāti 1000 EUR + 18 EUR peļņa. Abas vērtības summē un otrā gada beigā ienesīgumu rēķina jau no šīs summas – 1018 EUR + 18.32 EUR. Un tā tālāk.
Artūrs
Ar interesi gaidīšu.
Artūrs
Diemžēl, nekas labāks nav par Swed 100+ no šobrīd esošajiem 3.līmeņa plāniem. Mazākās komisijas maksas un “aktīvākais” ieguldījums.
Atis no INDEXO
Labdien, šis ir viens no iemesliem, kādēļ INDEXO vēlas iesaistīties pensiju 3.līmenī. Piedāvājums tiešām ir vājš.
Karlis
Super! Gaidu jaunumus par 3. Pensiju plānu no Indexo.
Iespējams savu daļu, ko ikmēneša maksājumos veicu uz Swedbank pensiju fondu, varēs novirzīt Indexo.
Vai esošo uzkrājumu 3. Pensiju līmenī arī varēs pārnest līdzīgi kā 2. Pensiju līmeņa uzkrājumu? Vai būs jāsāk uzkrāt Indexo no 0?
Par Swedbank vadītāja izteikumiem – būtu izmantojis iespēju paklusēt, neviena banka nav bijusi “laba”, ne pensiju plānos, ne hipotekāro kredītu izsniegšanā/ikdienas līgumu slēgšanā (ar to domāju caurspīdību, izskaidrošanu un atklātumu noteikumos/izmaksās).
Arī “Indexo” V.Siksnas, iepriekš vadītā Nordea no vienas puses pievienojās ESIL (vienotajai informācijas lapai), tai pat laikā piekopa negodīgu komercpraksi un nesniedza caurspīdīgu informāciju, 2008. gadā, kad bija jāsāk ievērot negodīgas komercprakses aizlieguma direktīvu un likumu, tas tika darīts ļoti formāli.
Faktiski vēl joprojām bankas to dara nepilnīgi, līdz ar to Indexo prakse un informācijas sniegšana ir vairākus soļus priekšā bankām.
Ja šādu faktiski pareizāku komercpraksi un patiesas informācijas sniegšanu var nosaukt par meliem un nepatiesu informāciju, tad Swedbank turpina zaudēt manās acīs.
Atis no INDEXO
Labdien! Esošo uzkrājumu 3. pensiju līmenī jau pašlaik var pārnest no viena pārvaldītāja pie otra (šī ir viena no iniciatīvām, par kuru ir cīnījies INDEXO http://indexo.lv/blogs/parmainas-3pl/ )
Katram pārvaldītājam gan ir savādāka pieteikuma forma/veids šim pakalpojumam, taču, kad INDEXO 3.pensiju līmenis uzsāks darbību un pieņems klientu ieguldījumus, nodrošināsim detalizētu informāciju, kā to izdarīt.
AAA
Kāds te paliks bez turētājbankas 🙂