Tirgus iet uz augšu, vai būtu jāuztraucas?

Kad akciju tirgus krīt, pavisam saprotams ir vilinājums pārdot akcijas, lai izvairītos no zaudējumiem. Pensiju plānu gadījumā pāriet no aktīvā uz konservatīvo pensiju plānu. Parasti tas tiek darīts ar pārliecību, ka izdosies pārziemot krīzi, bet tikko tā beigsies – atkal sākt ieguldīt.

Ja tirgus kustības būtu iespējams paredzēt, tad, protams, būtu izdevīgi pārdot akcijas pirms krīzes sākuma. Bet finanšu statistika rāda, ka konsekventi to darīt neizdodas pat lielākajiem pasaules ekspertiem.

Tā vietā mēs pārdodam akcijas tad, kad tirgus jau ir būtiski nokrities – par lētu cenu. Un pēc tam atkal pērkam par vēlu, tad, kad tirgus jau ir pakāpies – par dārgu cenu. Un rezultātā zaudējam naudu.

Tirgus kritumos visbiežāk pārdod tie, kuriem trūkst pieredzes – vai arī tie, kuriem steidzami vajag naudu. Finanšu statistika rāda, ka biežāk izdevīga būs cita stratēģija.

Velkot paralēles ar pagātnes notikumiem, arvien plašāk izskan skandinājumi, ka ir atsācies “buļļu tirgus”, jeb tirgus augšupejas periods. Faktiski šādu apzīmējumu piemēro apstākļos, kad akciju cenas no pēdējā zemākā punkta ir pakāpušās par vismaz 20%. Ja skatāmies uz ASV akciju tirgus indeksa rezultātiem, tad šis kritērijs izpildās.

S&P 500 indeksa svārstības pēdējo 60 gadu laikā

Taču vai tas kaut ko maina ilgtermiņa ieguldītājam?

ASV akciju tirgus indeksam S&P 500 pēdējo 60 gadu laikā nav bijis neviens brīvi izvēlēts periods, kad indekss ir uzrādījis negatīvu rezultātu 15 gadu griezumā. Šie 60 gadi iekļauj vairākas finanšu krīzes, nozīmīgas ģeopolitisku apstākļu radītas bažas, kā arī ļoti augstas inflācijas gadus.

Ilgtermiņā – izvēloties jebkuru dienu kā pirmo atskaites punktu 15 gadu rezultātam – ilgtermiņa ieguldītāji nekad nav zaudējuši naudu.

Ja atskaites punkts ir šī raksta sagatavošanas datums, tad pēdējos 15 gados S&P 500 ir nodrošinājis atdevi 8.5% gadā. Tā nav pēdējo gadu radīta anomālija – šis rezultāts saskan ar 60 gadu vidējo atdevi un būtiski pārsniedz vidējo inflāciju šajā periodā.

Ja tu ieguldi atbilstoši savam vecumam, tad gan krīzēs, gan tirgus kāpumos pieturies pie izvēlētā ceļa. Nekur nelēkā, bet saglabā mieru un turpini ieguldīt.

Turpini arī tad, ja tirgus krīt un krīt, un krīt, un šķiet, ka labāk nebūs nekad. Jo – tāpat kā saulainas dienas un vētras – labie laiki finanšu tirgos nāk un iet. Ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad krīze beidzas un sākas strauja izaugsme.

Gaidīt pirms ieguldīt tikai tādēļ, ka vēl nav atsācies “buļļu tirgus” vai pārtraukt veikt jaunus ieguldījumus tikai tādēļ, ka tirgū ir krīze ir viena no lielākajām finansiālajām kļūdām ilgtermiņa ieguldītājiem.

Tirgus krīzes ir iespējas iegādāties akcijas par zemāku cenu. Ja vien rocība to atļauj, krīzē jāsaglabā līdzšinējo ieguldīšanas regularitāti. Ja ir rezerves, tad var būt izdevīgi pat ieguldīt vairāk.

Tomēr nedrīkst aizmirst par nepieciešamību izvēlēties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju. Dažkārt gados vecāki cilvēki (vecums 55-60+) iegulda aktīvos pensiju plānos, jo aizraujas ar straujo tirgus izaugsmi un grib pelnīt. Tad pienāk krīze. Portfelis krītas par 20-30% vai vairāk, bet līdz pensijai ir mēneši vai daži gadi. Tad ir jāizvēlas vai gaidīt, kamēr tirgus atkopjas, vai tomēr jau iet pensijā. Šāda situācija ir sāpīga, tādēļ, tuvojoties pensijai, ir svarīgi izvēlēties vecumam piemērotu pensiju plānu.

Citkārt gados jauni cilvēki tik ļoti baidās no krīzēm, ka visu mūžu iegulda konservatīvos pensiju plānos. Krīzes brīdī viņi nezaudē, bet ilgtermiņā viņu peļņa ir niecīga.

Gados jaunajam ir svarīgi apzināties, ka pensijai mēs krājam 40 gadus. Ja līdz pensijai ir vēl 10-15 gadi un vairāk, tad katra diena tirgū ir iespēja. Īstermiņa svārstības ir tikai skaitļi uz papīra, kuri neatstāj nekādu reālu iespaidu uz ikdienu. Jāturpina ieguldīt, lai līdz pensijai kapitāls spēcīgi augtu. Un noteikti nevērot virsrakstus – ir vai nav jāsatraucas, jo notiek svārstības akciju tirgū.

Par to, kas notiek ar indeksu fondiem tirgus krīzē jau esam iepriekš rakstījuši: http://indexo.lv/blogs/kas-ar-indexo-notiks-tirgus-krize/