Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga, turpmāk – SSE Riga) neatkarīgs pētījums, kas veikts finanšu pakalpojumu grupas INDEXO uzdevumā, atklāj, ka pie esošajām demogrāfijas un migrācijas tendencēm, kā arī esošā pensiju politikas ietvara, algu un pensiju aizvietojuma attiecība no pensiju pirmā līmeņa līdz 2060. gadam varētu samazināties gandrīz uz pusi – līdz aptuveni 35 %, salīdzinot ar aptuveni 60 % 2020. gadu sākumā.

Savukārt, saskaņā ar standarta pieņēmumiem, spēkā esošā 5 % iemaksa no bruto algas pensiju otrajā līmenī varētu nodrošināt algas un pensiju papildu aizvietojuma attiecību aptuveni 20 % apmērā. Tātad kopumā pensiju 1. un 2. līmeņa nodrošinājums pakāpeniski kritīsies un 2060. gadā aizvietos vien nedaudz vairāk par pusi no tā brīža algas jeb 55%.

Pensiju politikā “aizvietojuma attiecība” ir pamatjēdziens – tā parāda, cik lielu daļu no iedzīvotāja iepriekšējiem ienākumiem pensija aizstāj pēc aiziešanas pensijā.

Pētījums atklāj arī, ka pensiju otrā līmeņa paplašināšana var daļēji kompensēt prognozēto samazinājumu. Piemēram, 10 % iemaksa no bruto algas dotu ap 40 % algas aizvietojuma, atkarībā no ieguldījumu atdeves laika gaitā. Tomēr lielākas iemaksas prasa lielākus uzkrājumus darbspējas laikā un palielina arī uzkrājumu jūtību pret notikumiem starptautiskajos finanšu tirgos.

“Skaidri redzams, ka nav viens risinājums, kas šo problēmu atrisinās. Ne migrācija, ne augstāka dzimstība, ne lielākas iemaksas vien nepietiks, lai kompensētu demogrāfijas radīto spiedienu uz valsts pensiju sistēmu. Lai 2060. gadā cilvēkiem būtu pietiekamas pensijas, būs vajadzīga līdzsvarota pieeja: pārdomātas reformas, motivācija veidot brīvprātīgos uzkrājumus, pakāpenisks pensiju otrā līmeņa iemaksu palielinājums, ilgāka iesaiste darba tirgū un ekonomikas izaugsme. Šobrīd galvenais ir Latvijas sabiedrībai saprast, ka pastāv reāls, nopietns izaicinājums, kam nekavējoties jāsāk meklēt risinājumi,” saka Artūrs Roze, IPAS INDEXO valdes loceklis un pensiju līdzekļu pārvaldnieks.

Negatīvas demogrāfijas tendences paver skaudru nākotnes ainu

Pētījums apstiprina, ka Latvija saskaras ar ilgstošu iedzīvotāju novecošanās periodu. Saskaņā ar SSE Riga pētījuma bāzes scenāriju kopējais iedzīvotāju skaits samazināsies no 1,86 miljoniem 2025. gadā līdz 1,34 miljoniem līdz 2060. gadam. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, visticamāk, būtiski saruks, kamēr pensionāru skaits pieaugs. Rezultātā darbspējas vecuma iedzīvotāju un pensionāru attiecība samazināsies no 2,88 2025. gadā līdz aptuveni 1,52 2060. gadā, būtiski palielinot slogu katram strādājošajam nodrošināt pensijas un publiskos pakalpojumus.

Valsts pensijas sistēmas pirmais līmenis tiek finansētas tieši no pašreizējām strādājošo iemaksām. Tādēļ pensiju līmenis ir cieši saistīts ar līdzsvaru starp iemaksu veicējiem un saņēmējiem. Pie nemainīgas iemaksu likmes iedzīvotāju novecošanās samazina strādājošo skaitu attiecībā pret pensionāriem, radot spiedienu uz algas aizvietojuma ar pensiju attiecību, ja vien to nekompensē augstākas iemaksas, vēlākas pensionēšanās vai papildu budžeta atbalsts.

Pat optimistiskākos scenārijos, piemēram, pie būtiski pozitīvas migrācijas vai augstākas dzimstības, iedzīvotāju novecošanās saglabāsies izteikta. Piemēram, ilgstoša neto migrācija +10 000 cilvēku gadā joprojām nozīmētu, ka iedzīvotāju skaits 2060. gadā sasniegtu tikai 1,70 miljonus, kas ir ievērojami mazāk nekā šobrīd.

Turklāt Latvijā cilvēki dzīvo arvien ilgāk, un paredzams, ka šī tendence turpināsies līdz 2060. gadam. Izdzīvošanas rādītāji uzlabosies visās vecuma grupās gan vīriešiem, gan sievietēm – dzīves ilgums, piedzimstot līdz 2060. gadam, varētu sasniegt aptuveni 78 gadus vīriešiem un 85 gadus sievietēm.

Pensiju otrais līmenis var daļēji kompensēt algas un pensijas aizvietojuma attiecības samazinājumu

Atšķirībā no pirmā pensiju līmeņa, kas balstās uz paaudžu solidaritātes, otrais pensiju līmenis balstās uz individuāliem uzkrājumiem, un rezultātus nosaka iemaksu likmes, ieguldījumu atdeve, darba mūža ilgums un pensijas saņemšanas periods.

SSE Riga pētnieki norāda, ka otrā pensiju līmeņa paplašināšana samazinātu tiešo demogrāfisko ietekmi, taču palielinātu atkarību no finanšu tirgu rezultātiem un dzīves ilguma, kā arī individuālo rezultātu svārstīguma.

Saskaņā ar pētījuma bāzes scenāriju (3 % reālā investīciju atdeve (proti, nominālā atdeve mīnus inflācija), 40 gadu iemaksu periods, 20 gadu izmaksu periods) otrā līmeņa aizvietojuma attiecība ir aptuveni 3,95 reizes lielāka par iemaksu likmi. Piemēram, tas nozīmē, ka 5 % iemaksa no bruto ienākumiem pensiju otrajā līmenī nodrošinātu aptuveni 20 % algas un pensijas aizvietojuma attiecību, bet 6 % iemaksa – aptuveni 24 % aizvietojuma attiecību un visbeidzot 10 % iemaksa – aptuveni 40 % aizvietojuma attiecību. Šie rezultāti neietver administratīvās izmaksas, nepilnīgus darba mūžus un ieguldījumu riskus, taču sniedz atskaites punktu politikas izvērtēšanai.

“Lai kompensētu pirmā pensiju līmeņa samazinājumu, otrajam līmenim būtu jābūt gan ar pietiekami augstām iemaksām, gan ar stabilu reālo atdevi. Teorētiski tas varētu līdzsvarot demogrāfijas radīto spiedienu, bet praksē tas nebūtu tik vienkārši – lielākas iemaksas nozīmē mazākus ienākumus mājsaimniecībām šodien. Pensiju sistēma vienmēr ir kompromisu kopums, un te nav viena vienkārša risinājuma. Lielu nozīmi arī turpmāk spēlēs brīvprātīgie uzkrājumi, piemēram, pensiju trešais līmenis un valsts politikas motivējošie instrumenti,” secina Artūrs Roze.

Pētījumu “Demographics and Pensions in Latvia: Projections for 2060”, ievērojot pētniecisko neatkarību, veica ekonomikas zinātņu doktors Sergejs Gubins. Pētījuma pilns ziņojums pieejams šeit: https://www.sseriga.edu/new-study-ageing-latvia-what-it-means-pensions-2060