Kā iegūt informāciju par darba stāžu pirms 1996.gada?

Jau iepriekšējā rakstā tevi iepazīstinājām ar Jolantu, kura atklāja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pieejamā informācija par viņas darba stāžu ir nepilnīga. Ir pazaudēti 19 gadi no darba stāža! Izrādās, ka VSAA glabā visus datus par personas darba stāžu, sākot tikai ar 1996. gadu. 

Tā kā Jolanta tuvākajos gados vēlas doties pensijā, viņai ir īpaši svarīgi sakārtot un pierādīt savu darba stāžu, jo tas var palielināt viņas pensijas apmēru. Lai to izdarītu Jolantai VSAA ir jāuzrāda darba grāmatiņas, kuras diemžēl nebija saglabājušās, tāpēc viņa vērsās Latvijas Nacionālajā arhīvā. Pētot informāciju, kā pieprasīt ziņas no arhīva, Jolanta ir noskaidrojusi pāris svarīgas lietas, kuras, iespējams, noderēs arī tev!  

Darba grāmatiņa un kādiem ierakstiem tajā jābūt? 

Ja esi saglabājis darba grāmatiņu, tad tajā jābūt ierakstam par pieņemšanu un atbrīvošanu no darba ar attiecīgo datumu, gadu un pavēles numuru, tāpat jābūt zīmogam un parakstam. Reizēm darba grāmatiņa aizpildīta nepilnīgi, piemēram, ir ziņas par pieņemšanu darbā, bet trūkst par atbrīvošanu. Ja ziņas darba grāmatiņā nav pilnīgas, vai tā ir pazudusi, tad trūkstošās ziņas vari uzzināt no arhīva vai iestādē, kurā esi strādājis. 

Kur un kādos arhīvos glabājas informācija? 

Latvijas Nacionālajam arhīvam ir vairākas struktūrvienības. Katrā glabājas cita perioda vai reģiona dokumenti. Iesniegumu informācijas pieprasījumam var iesniegt jebkurā no tiem, un arhīvs tālāk novirzīs uzdevumu attiecīgajai struktūrvienībai. Pamatā izziņas par darba stāžu sagatavo Personāla dokumentu valsts arhīvs Rīgā vai zonālais arhīvs tajā reģionā, kur cilvēks strādājis. 

Rīgas un Jūrmalas iestāžu dokumenti glabājas Personāla dokumentu valsts arhīvā Rīgā: https://www.arhivi.gov.lv/lv/strukturvieniba/personala-dokumentu-valsts-arhivs 

Ja esi strādājis kādā no reģioniem, tad visticamāk dokumenti glabājas attiecīgajā zonālajā arhīvā. https://www.arhivi.gov.lv/lv/zonalie-valsts-arhivi  

Ja rodas neskaidrības par to, kā un kur iesniegt izziņu, var sazināties ar Latvijas Nacionālā arhīva informatīvo tālruni: 20027447 

Četri veidi, kā pieprasīt izziņu no arhīva  

Izziņu var pieprasīt četros veidos: 

1. elektroniski https://www.arhivi.gov.lv/lv/pieprasit-izzinu-elektroniski (zem raksta pievienota instrukcija);  
2. e-pastā, nosūtot ar e-parakstu parakstītu pieprasījuma veidlapu (https://www.arhivi.gov.lv/lv/veidlapas-0#pieprasijumu-veidlapas)  vai uzrakstot pieprasījumu brīvā formā, norādot darbavietu un amatu, kā arī laika periodu, kad strādāts;
3. nosūtot parakstītu veidlapu vai pieprasījumu brīvā formā pa pastu;
4. iesniedzot pieprasījumu klātienē arhīvā.  

Studijas, karadienests un bērnu kopšanas atvaļinājums arī tiek iekļauti stāžā 

Apdrošināšanas stāžā tiek iekļautas arī studijas, bērnu kopšanas atvaļinājums un karadienests. 

Izziņas par studijām pieprasa attiecīgajā augstskolā, bet ja tādas vairs nav, tad Personāla dokumentu valsts arhīvā. 

Periodā no 1991. līdz 1995.gadam cilvēkam pašam bija jāveic par sevi sociālās iemaksas, ja viņš gribēja, ka darba stāžā tiek ieskaitīts viņa studiju periods vai bērna kopšanas atvaļinājums. Tas pats bija jādara zemniekiem un viņu laulātajiem, ja viņi gribēja darbu savā zemnieku saimniecībā ieskaitīt darba stāžā. Ja cilvēks to nav darījis, tad diemžēl šis periods darba stāžā netiks ieskaitīts. 

Par karadienestu vispirms var zvanīt Nacionālo bruņoto spēku Rezerves personāla uzskaites birojam: https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/rezerves-personala-uzskaites-sektors. Pēc personas koda viņi pārbauda ziņas savā datubāzē. Ja informācijas pie viņiem nav, tad ziņas jāpieprasa arhīvā. Jāzina dienesta gadi un kara komisariāts, no kura cilvēks iesaukts. Ziņas par Latvijas pilsoņiem atrodamas Latvijā, ziņas no Krievijas nav jāpieprasa. 

Ja dokumenti nav nodoti arhīvam vai nav saglabājušies 

Ir situācijas, kad cilvēks strādājis mazā uzņēmumā, kas dokumentus nav nodevis arhīvam, (piemēram, kāds 1990. gadu kooperatīvs vai veikaliņš). Lai tomēr pierādītu savu nodarbinātību, cilvēks var vērsties administratīvajā tiesā.  Pirms tam gan viņam jāsaņem VSAA atteikums, ka dokumentu trūkuma dēļ, nav pierādīts darba stāžs. Administratīvajā tiesā cilvēks var apliecināt savu stāžu ar lieciniekiem, kuri strādājuši tajā pašā darba vietā, un kuriem ir visi nepieciešamie dokumenti (saskaņā ar MK noteikumiem), kas apliecina viņu darba stāžu.  

Katrs gadījums ar darba stāža un pensijas aprēķināšanu ir individuāls, tāpēc, ja ir šaubas un jautājumi, noteikti vajag vērsties VSAA un skaidrot savu situāciju.  

Cik maksās un cik ātri saņemšu arhīva izziņu? 

Lai arhīva darbinieki ātrāk varētu atrast nepieciešamās ziņas, svarīgi norādīt pēc iespējas precīzāku informāciju. Izziņas ir maksas pakalpojums un cenu aprēķina par faktu skaitu, kas tiek apkopoti izziņā, piemēram, pieņemšana darbā ir viens fakts, bet atbrīvošana no darba – otrs fakts. Izziņa par 1-2 faktiem maksā 14.23 EUR. Standarta periods arhīva izziņas sagatavošanai ir 1 mēnesis, bet par paaugstinātu maksu, var saņemt atbildi arī ātrāk. Īsākais atbildes sagatavošanas termiņš ir 5 dienas. 

Sagatavoto informāciju arhīvs elektroniski var uzreiz nosūtīt VSAA, ja iesniedzējs tā norādījis, bet arī pats iesniedzējs var saņemt izziņu gan kā elektroniski parakstītu dokumentu arhīva vietnē vai savā e-pastā, gan pa pastu vai klātienē. 

• Atgādinām, ka informāciju par savu reģistrēto darba stāžu līdz 1996. gadam vari noskaidrot šeit: https://www.vsaa.gov.lv/lv/e-izzinas (7. e-izziņa). 

• Instrukcija, kā elektroniski pieprasīt izziņu no Latvijas Nacionāla arhīva. 

Visa Jolantas stāstu sērija:

1. Jolanta noskaidro prognozēto pensiju: “Visu mūžu strādā, bet prognozējamā pensija tikai 500 eiro, kas par lietu?”
2. Jolanta pierāda darba stāžu pirms 1996.g.: “Kā iegūt informāciju par darba stāžu pirms 1996.gada?”
3. Jolanta veic atjaunotu pensijas aprēķinu: “Gandrīz pazaudēju 70 tūkstošus!”
4. Jolanta domā, kā uzkrāt vēl vairāk līdz pensijai: “Kad saproti, ka pensija tuvojas strauji, bet uzkrājumu gribas lielāku…”

Saistītie stāsti:

• Kristīne strādā pensijā: “Kas jāzina, ja turpini darba gaitas, aizejot pensijā?
• Anna sastāda plānu pārticīgām vecumdienām: “Kā ar 1300 eiro mēnešalgu uzkrāt miljonu līdz pensijai?”