Katru gadu 1. oktobrī automātiski tiek veikta pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.
Taču ir svarīgs nosacījums, par ko nereti piemirst runāt – pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 €.*
Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz 1488 €), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu.
Mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.
Pēc oficiālās statistikas datiem Latvijā ir 10 533 cilvēku, kuru pensija pārsniedz 1500 €.
Vai tas ir godīgi?
Praktisks piemērs
Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots.
Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%.
- Ja pensija ir 1400 €, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā:
1400 € × 1,0635 = 1488,90 €.
- Ja pensija ir 1600 €, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 €:
1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00= 1694,97 €.
Kopējā pensija pēc indeksācijas = 1694,97 € (nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu).
Rezultāts: šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā. Pie lielāka pensijas apmēra, inflācijas un vairāku gadu griezumā šis zaudējums aug vēl vairāk.
Šeit parādās plašāka problēma:
- Inflācija ilgtermiņā samazina pirktspēju,
- Valsts pensijas indeksācija ir ierobežota,
- Lielāku pensiju saņēmēji faktiski zaudē visvairāk.
Redzam, ka ar valsts pensiju vien nepietiek – īpaši lielāku pensiju saņēmējiem, kuriem indeksācijas griesti nozīmē reālus zaudējumus laika gaitā. Inflācija turpina samazināt pirktspēju, bet indeksācijas mehānisms pilnībā to nekompensē.
Kāds ir risinājums?
Šeit svarīga loma ir papildu brīvprātīgo uzkrājumu veidošanai, piemēram, pensiju 3. līmenī.
- Iemaksas pensiju 3. līmenī ļauj atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa – līdz pat 25,5% no iemaksātās summas par daļu, kas nepārsniedz 10 % no algas vai 4000 EUR gadā. Nodokļu atmaksu saņemsi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja esi IIN maksātājs.
- Uzkrātais kapitāls nav pakļauts indeksācijas griestiem, tāpēc visa summa turpina augt atbilstoši tirgus ienesīgumam.
- Tu pats nosaki, cik daudz un kad iemaksāt. Uzkrātais kapitāls ir brīvi pieejams pēc 55 gadu vecuma.
Pensiju indeksācijas ierobežojumi kārtējo reizi apliecina, ka valsts pensija ir pamats, bet ar to nepietiek, lai nodrošinātu labu dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tieši tāpēc pensiju 3. līmenis ir būtisks – tas sniedz iespēju pašam kompensēt to, ko valsts pensiju sistēma nespēj nodrošināt.
Ja vēl neveic iemaksas pensiju 3. līmeni, neatliec. Sāc jau šodien! Jo agrāk sāc, jo vairāk laiks un saliktie procenti var izdarīt tavā labā.
Palieni savu nākotnes uzkrājumu ar INDEXO! Uzzini vairāk: https://indexo.lv/pensiju-3-limenis/ka-tas-strada/
Saistītie raksti un papildu informācija:
Pensijas indeksācija attiecas arī uz gados jaunajiem!
Labklājības ministrijas sagatavots materiāls par pensiju indeksāciju 2025.gadā
*Izņēmums ir politiski represētās personas, cilvēki ar I grupas invaliditāti, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kā arī tie, kam vecuma pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem — par bērna ar invaliditāti aprūpi un audzināšanu vai par piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šīm grupām pensiju indeksē pilnā apmērā.
