Piezīme: ar aktuālāko rakstu par mantojamību ir iespējams iepazīties spiežot šeit!
Pateicoties vairāk nekā 11’000 Latvijas iedzīvotāju atbalstam, mūsu iniciatīva par 2. pensiju līmeņa mantošanu tuvojas realitātei. Strādājām ar valsts iestādēm, lai izstrādātu grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Pirms Jāņiem Saeima tos vienbalsīgi atbalstīja 2. lasījumā.
Priekšā vēl ir 3. lasījums – gaidāms rudenī – bet izredzes ir labas. 2. pensiju līmeņa kapitāla mantošana:
- aizsargās ģimenes,
- motivēs cilvēkus rūpēties par savu pensijas uzkrājumu,
- būs papildu stimuls “aplokšņu algu” izskaušanai.
Kā 2. pensiju līmeņa mantošana darbosies praksē?
Iepazīsties un izsaki savus komentārus! Lai gan pamatprincipi visticamāk nemainīsies, pārrunās par galējo redakciju paudīsim arī iniciatīvas atbalstītāju viedokli.
Kādos gadījumos varēs mantot 2. pensiju līmeni?
Pirmkārt, uzkrājumu varēs mantot gadījumos, kuros cilvēks mirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. (Lai nodrošinātu mantošanas iespēju pēc došanās pensijā, jau šobrīd iespējams par uzkrāto kapitālu iegādāties mūža pensijas polisi.)
Otrkārt, mantojamība stāsies spēkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo administratīvo procesu ieviešana prasa laiku.
Treškārt, mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu varēs tikai tad, ja pats 2. pensiju līmeņa dalībnieks dzīves laikā būs veicis tādu izvēli.
Kādas izvēles būs pieejamas 2. pensiju līmeņa dalībniekam?
Katrs 2. pensiju līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties:
- Atstāt kapitālu valsts speciālajam pensiju budžetam. Tas ir līdzšinējais risinājums – kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
- Pievienot kapitālu kādas konkrētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam.
- Nodot kapitālu mantojumā (parastajā mantošanas kārtībā)*.
Ja izvēle netiks veikta vispār, tiks piemērots 1. variants.
Kura izvēle būs izdevīgākā?
Nav viennozīmīgas atbildes.
1. variants būs pievilcīgs jauniem cilvēkiem ar nelielu uzkrāto kapitālu un maziem bērniem.
Nelaimes gadījumā bērni apgādnieka zaudējuma pensiju saņems ilgi un samērā lielā apmērā. Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs ir balstīts uz aprēķinu par iespējamo pensiju, ko apgādnieks būtu saņēmis pēc pilna darba mūža ar līdzīgiem ienākumiem.
2. variants būs īpaši pievilcīgs laulātajiem, kuri vēlas nodrošināt savas otrās pusītes vecumdienas.
Tas būs arī pievilcīgs gadījumā, ja dalībniekam ir lieli parādi, kas savādāk “apēstu” mantojumu – jo uzkrājums netiks iekļauts kreditoriem pieejamajā mantojuma masā.
3. variants būs pievilcīgs gadījumos, kuros kapitālu vēlams nodot vairākām personām vai arī nodot to naudā.
Šim variantam mīnuss ir mantošanas procesa izmaksas un laika prasības. Izņemot mantojumu naudā, no saņemtās summas, iespējams, būs jānomaksā ienākuma nodoklis*.
Kādi būs ierobežojumi?
No mantojamā kapitāla atskaitīs personas vai mantinieka parādus sociālajam budžetam vai valsts pamatbudžetam, kas saistīti ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām.
Mantojams būs kapitāls, kurš sasniedz vismaz 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (šobrīd pabalsts sastāda 64,03 EUR).
Kad un kā varēs saņemt mantojumu ?
Ja dalībnieks būs veicis 2. izvēli (pievienot konkrētas personas pensijas kapitālam):
konts tiks aizvērts 6 mēnešus pēc miršanas fakta reģistrēšanas VSAA. Šajā laikā kontā “iekritīs” pēdējās pirms nāves veiktās iemaksas. Tad uzkrātais kapitāls tiks pārskaitīts norādītajai personai.
Ja dalībnieks būs veicis 3. izvēli (klasiskā mantošana):
viņa uzkrājums tiks mantots Civillikumā paredzētajā mantošanas kārtībā. Konts tiks slēgts un mantinieki saņems naudu, kad tie iesniegs VSAA mantojuma apliecību.
Izmaksas mantiniekiem tiks veiktas proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Naudu vai nu pārskaitīs uz kontu kredītiestādē* vai – ja mantinieks tā izvēlēsies – to pievienos mantinieka 2. pensiju līmeņa kontam.
Kādi būs pārejas noteikumi?
Tiek plānots piemērot ierobežojumu mantojamā 2. pensiju līmeņa kapitāla apjomam:
- No kapitāla, kurš uzkrāts līdz 2020. gada 1. janvārim, varēs mantot 80 procentus.
- Kapitālu, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, varēs mantot pilnā apmērā.
Ar 80 % ierobežojumu paredzēts kompensēt iemaksas, ko 2. pensiju līmenī līdz šim veikusi valsts – piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājuma vai slimības lapas laikā. Turpmāk valsts šādos gadījumos veiks iemaksas līdzšinējā apmērā, bet visas iemaksas tiks novirzītas tikai 1. pensiju līmenim.
Kopumā: atrasts praktisks risinājums 2. pensiju līmeņa kapitāla mantošanai.
Vai grozījumi ideāli atbilst INDEXO vīzijai? Protams, ir nelielas atšķirības. Mūsuprāt, līdz šim uzkrātais kapitāls būtu jāmanto pilnā apmērā, kā arī būtu vērts ieviest citas nelielas korekcijas (par kurām vēl cīnīsimies).
Tomēr kopumā izstrādātie likuma grozījumi ir ļoti praktisks risinājums sarežģītai problēmai. Tie nodrošinās, ka beidzot arī Latvijā – tāpat kā gandrīz visā Eiropas Savienībā – uzkrātais 2. pensiju līmeņa kapitāls paliek ģimenē.
Sakām paldies visiem iniciatīvas atbalstītājiem!
Šis ir lielisks piemērs, kā sabiedrības iesaiste likumdošanas procesos noved pie reālām pārmaiņām. Tādēļ arī aicinām visus iniciatīvas atbalstītājus iepazīties ar plānotajām izmaiņām un atstāt savus komentārus.
Vēl priekšā 3. lasījums, bet nu jau esam ļoti tuvu!
* Piezīme: Likumprojekta izstrādes laikā tika runāts, ka 3. izvēles gadījumā – izmaksājot mantojumu naudas veidā – no izmaksājamās summas varētu tikt ieturēts nodoklis. Šobrīd mums nav informācijas, ka šāda norma likumā būtu iestrādāta – bet pastāv iespēja, ka tāda tiks ieviesta nākotnē.
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa plānus Latvijā.
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem, un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Sveiki. Ideāli būtu, ja, izvēloties 2.variantu, arī varētu norādīt vairākas personas. Kā piemēru varu minēt, ja cilvēkam ir vairāki bērni un viņš vēlētos savu pensiju kapitālu nodot talāk savu bērnu nākotnea pensijām –
nevis uzreiz kā naudu.
Sveiki!
Pamodelēju 2. un 3. variantus. Pieņemot:
1. nodokļa likmi 23%
2. pensiju otra līmeņa plāna (teiksim Indexo aktīvais) vidējo ienesīgumu 5%
3. low-cost akciju indeksa fonda vidējo ienesīgumu 7%
Man sanāk, tā: ja mantiniekam līdz pensijai vairāk kā 14 gadi, izdevīgāks 3.variants. Izņemt naudā, samaksāt nodokli un ieguldīt pašam. Ja mazāk, tad 2.variants.
Var mazliet pamainīt pieņēmumus, bet vienalga sanāk, ka bērnam atstāt mantojumu izdevīgāk ar 3.variantu. Savai otrai pusītei — jāņem vērā vecums.
Ar nodokli ir tā, ka no tā neizbēgsi jebkurā gadījumā. Saņemot pensiju, tāpat tas būs jāmaksā (ja nemainīsies regulējums). Jautājums ir tikai par brīdi, kurā nodoklis tiek maksāts.
Protams, parasti izdevīgāk ir atlikt nodokļa maksu uz pensijas vecumu, it īpaši progresīvā nodokļu režīmā. Visticamāk, tad efektīvā nodokļa likme būs zemāka. Ja plānots tāpat investēt šo naudu līdz pensijas vecumam, caur 2. pensiju līmeni nav jāmaksā citi ar investēšanu saistīti nodokļi. Bet ir jāmaksā 2. pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas. Tā kā tur jāveic individuāla situācijas izvērtēšana.
Savukārt ar mantojumu lieta kļūst sarežģīta, tikko ir vairāk nekā 1 pretendents uz mantojumu. Pat, ja cilvēks grib atstāt uzkrājumu tikai vienam cilvēkam, likumā ir neatraidāmo mantinieku jēdziens, kas procesu sarežģī.