Iepriekšējos rakstos secinājām, ka pēdējās desmitgades laikā 3. pensiju līmenis būtu varējis nopelnīt 230 miljonus eiro vairāk nekā līdz šim. Daļu no iztrūkuma jau izdevās izskaidrot:

  • 30 miljoni – pārāk augstas komisijas;
  • 70 miljoni – pārāk konservatīvi ieguldījumi.

Kur palika atlikušie 130 miljoni eiro?

Mēs redzam tikai vienu iespējamu skaidrojumu.

Pēdējo 10 gadu laikā pensiju pārvaldītāji pieņēma lēmumus, kur un kad ieguldīt. Acīmredzami šie lēmumi nav bijuši veiksmīgi.

 

Izskatās, ka mēs kritizējam Latvijas pensiju fondu kompetenci.

Mēs nešaubāmies, ka Latvijas pensiju pārvaldnieki ir augsti kvalificēti un pēc labākās sirdsapziņas cenšas panākt labu rezultātu klientiem. Diemžēl viņiem tas neizdodas…

Jāmin, ka šī problēma nav unikāla Latvijai, bet gan ir sastopama visur.

Visā pasaulē eksperti stāsta, kā gudru analītiķu komandas izvērtē notikumus tirgos un izvēlas labākos ieguldījumus tavai pensijai. Tie regulāri presē apgalvo, ka seko tirgus dinamikai un aizsargā ieguldītājus no tirgus krīzēm un svārstībām.

Taču viņiem tas neizdodas – apskatīsimies, kāpēc.

Fakts – baņķieri atpaliek visā pasaulē.

Lūk, ko norāda slavenās tirgus indeksu kompānijas S&P dati par ieguldījumu fondu 5 gadu rezultātiem līdz 2020. gada jūnijam. Pētījums salīdzināja, kāda daļa no ekspertiem 5 gadu periodā nopelnīja mazāk nekā tirgus vidējais rādītājs (indekss): 

  • 78 % ekspertu, kas iegulda lielos ASV uzņēmumos, atpalika no sava tirgus vidējā rādītāja (indeksa);
  • starp Eiropas ekspertiem atpalika 73 %;
  • starp Japānas ekspertiem 67 %;
  • starp Brazīlijas ekspertiem 80 %;
  • starp Austrālijas ekspertiem 80 %.

Un atpalika pamatīgi. Turklāt nav runa tikai par 5 gadiem – līdzīgu atpalicību pārvaldītāji uzrāda jau gadu desmitiem!

Vienkāršiem vārdiem runājot – ja tu būtu iedevis naudu ekspertam, kurš par kārtīgu komisijas maksu izveidotu speciāli tev paredzētu ieguldījumu portfeli, ir vairāk nekā 70% iespēja, ka tu būtu nopelnījis mazāk, nekā vienkārši ieguldot naudu indeksu fondā.

Kāpēc baņķieri atpaliek?

 Zināms, ka aktīvie līdzekļu pārvaldītāji – arī 3. pensiju līmenī – cenšas panākt divas lietas:

  1. izvēlēties finanšu instrumentus, kuros būs izdevīgāk ieguldīt naudu,
  2. izvēlēties īstos brīžus, kuros pirkt un pārdot šos instrumentus.

Kur ir problēma? To konsekventi darīt ir ĻOTI grūti – praktiski neiespējami.

Ir jāsaprot viena lieta – tirgus ir pārāk sarežģīts, ar pārāk daudz labi informētiem dalībniekiem. Katram uzņēmumam seko tūkstošiem vai miljoniem ieguldītāju. Ja kādas akcijas kļūst perspektīvākas nekā citas, to cena momentā ceļas. Iespēja pirmajam apsteigt pārējos pazūd sekunžu laikā. Vienlaikus tirgū darbojas miljoniem cilvēku, kas nepārtraukti kaut ko pērk un pārdod. Tas nozīmē, ka cenu kustības ir neparedzamas, pat haotiskas. 

Lai gadu pēc gada īstajā brīdī pareizi uzminētu, uz kuru pusi kustēsies tirgus, ir jāpiedzimst nevis laimes krekliņā, bet augstas kvalitātes laimes kombinzonā.

Tieši tāpēc arī zinātniski pētījumi jau piecdesmit gadus norāda – vidējais baņķieris neveido ieguldījumu portfeli veiksmīgāk par bērnu, kurš uz labu laimi izvēlas ieguldījumus no saraksta.

Šo atziņu apliecina vairāki Nobela prēmijas ekonomikā laureāti.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Daniels Kānemans norāda: “Reti kurš akciju tirgonis, ja vispār kāds, prot konsekventi apsteigt tirgus vidējos rādītājus.

Nobela prēmijas laureāts Pols Semjuelsons apgalvo: “Tirgus kustību pareģošana ir pašpārliecinātība, kas robežojas ar iedomību un pašapmānu.

Savukārt Nobela prēmijas laureāts Roberts Mērtons saka, ka “Tirgus pareģošana ir muļķu nodarbe.

Mūsuprāt, tieši šī “aktīvā pārvaldīšana” ir atbildīga par atlikušo 130 miljonu eiro iztrūkumu 3. pensiju līmenī.

Runājot vienkārši – aktīvi pārvaldītie pensiju plāni “nokurina” mūsu naudu.

Pārvaldītāji dzīvo ilūzijās par savām spējām izvēlēties īstos brīžus un īstās akcijas, ko pirkt un pārdot. Rezultātā tie vidēji pērk akcijas pārāk dārgi, pārdod tās pārāk lēti, un dara to neizdevīgos brīžos. Un tādēļ pensiju plānu klienti kopumā pelna daudz mazāk nekā tirgus vidējie rādītāji.

Kāds ir risinājums?

Jāieklausās Nobela prēmijas laureātos un jāiegulda indeksu fondos.

Indeksu pieeja – tas nozīmē ieguldīt visā tirgū vienmērīgi, neizvēloties atsevišķus uzņēmumus un nemēģinot paredzēt tirgus kustību. Tas nozīmē pelnīt kopā ar pasaules ekonomiku.

Indeksu fondi dominē ieguldīšanas rezultātos jau piecdesmit gadus. Tieši tādēļ mēs ar INDEXO jau 2017. gadā  ieviesām šo pieeju 2. pensiju līmenī.

Arī 3. pensiju līmenī ir nepieciešams pāriet uz indeksu pieeju.

Tagad zinām, kur palika 3. pensiju līmeņa nauda!

Esam sapratuši, kā veidojās milzīgā vēsturiskā atpalicība 3. pensiju līmenī.

To veidoja:

  • augstas komisijas (30 miljoni eiro);
  • pārāk konservatīvi ieguldījumi (70 miljoni eiro);
  • neefektīva “aktīvā pārvaldīšana” (130 miljoni eiro).

Mēs jau vairākus gadus intensīvi strādājam, lai novērstu šo atpalicību. Lai ne tikai vienkārši piedāvātu jaunu pensiju plānu ar zemākām izmaksām, bet izstrādātu fundamentāli atšķirīgu 3. pensiju līmeņa risinājumu, kas atrisinās sistēmas iemilzušās problēmas.

Jaunais risinājums ļaus tev piekļūt pasaules finanšu tirgiem ērti, efektīvi un ar zemām izmaksām. Mēs nevaram vien sagaidīt iespēju pastāstīt par to.

Lai uzzinātu vairāk, pievienojies INDEXO 3. pensiju līmeņa atklāšanas pasākumam jau rīt!

 


TIEŠRAIDE: INDEXO 3. pensiju līmeņa atklāšana

JAU RĪT

Jau rīt plkst. 11:00 pieslēdzies tiešraidei portālā Delfi vai Facebook Live– INDEXO 3. pensiju līmeņa atklāšana!

Iepazīstināsim ar jaunu, efektīvu, Latvijā unikālu risinājumu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Būs interesanti!

Ieliec pasākumu savā kalendārā – un pasākuma dienā dodies uz Delfi tiešraidēm vai pieraksties Facebook Livelai noskatītos tiešraidi!