Ieguldītājs diversificētos indeksu fondos lieliski sadala risku. Ja tev pieder daļiņa gandrīz visu pasaules lielāko uzņēmumu, esi pasargāts no atsevišķu uzņēmumu, reģionu vai nozaru sabrukuma. Bet kas notiek ar indeksu fondiem tirgus krīzē? Tirgus indeksi atspoguļo konkrēta tirgus kopējo stāvokli. Pēc definīcijas tirgus krīzē indeksi strauji krīt. Arī ieguldītājs INDEXO ieguldījumu plānos neizbēgami piedzīvos periodus, kuros ieguldījumu plāna vērtība būtiski samazināsies. Krīzes pāriet un tirgus indeksi atgūstas. Par spīti visām krīzēm un tirgus krahiem, indeksu fondi vēsturiski uzrādījuši labākus ilgtermiņa rezultātus par tradicionālajiem fondiem.
Krīzes neatstāj būtisku iespaidu uz ieguldītāja pensiju, kamēr spēkā ir divi faktori:
- Dalībnieks nenobīstas un “neizlec” no ieguldījumu plāna krīzes laikā (pirms tirgus ir atguvies),
- Līdz pensijai atlicis gana daudz laika, lai krīze pārietu.
Būtisks ir jautājums – ko nozīmē “gana daudz laika”?
Ieguldījumu plāni “INDEXO Jauda 16–50” un “INDEXO Izaugsme 47–57”, kuri iegulda akciju tirgū, ir domāti tiem, kuriem līdz pensijai atlikuši 8-10 gadi vai vairāk. Šajā rakstā apskatīsim, kādēļ 10 gadi ir samērā drošs laika horizonts ieguldījumam akciju tirgū – kamēr tiem, kuriem līdz pensijai ir 20 gadi vai vairāk, par krīzēm daudz nevajadzētu uztraukties.
Iemesls ir vienkāršs:
Tu 2. pensiju līmenī iemaksā naudu daudzu gadu laikā – gan krīzēs, gan “burbuļu” laikos, gan starp tiem. Ilgtermiņā krīzes un burbuļi izlīdzinās. Vienalga, vai tu sāc ieguldīt indeksā krīzes vai “burbuļa” laikā, ilgtermiņa ienesīgums, visticamāk, būs pievilcīgs.
Lai apskatītu, cik bīstamas ieguldītājam ir krīzes, pieņemsim riskantāko variantu, ka viss tavs portfelis ir ieguldīts akciju tirgū (kas ir svārstīgāks par obligāciju tirgu). Kā referenci izmantosim ASV akciju tirgus S&P 500 indeksu, par kuru mums pieejami plaši vēsturiskie dati.
Atgādinām, ka 2. pensiju līmenī tikai līdz 50 % portfeļa drīkst ieguldīt akciju tirgū. Tādēļ praksē gaidāmie svārstību riski ir būtiski zemāki.
Pirmais scenārijs: līdz pensijai 5 gadi
Pieņemsim:
- tavs uzkrājums perioda sākumā ir 4000 USD,
- tu ik gadu papildini uzkrājumu ar fiksētu summu 1000 USD.
Šis scenārijs ir līdzīgs 2. pensiju līmeņa dalībnieka situācijai. Tev jau pašreiz ir uzkrājums, un tu to periodiski papildini caur sociālajām iemaksām.
Kāds būs tavs ienesīgums nākamo 5 gadu laikā? Ļoti dažāds, atkarībā no brīža, kurā tu sāc ieguldīt.
Nākamais grafiks parāda tavu 5 gadu ienesīgumu, ja tu būtu sācis ieguldīt S&P 500 indeksā dažādos brīžos kopš 1926. gada.
Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.
Zemākais ienesīgums: –15,8 % gadā (ja sāki ieguldīt pirms Lielās depresijas sākuma).
Vidēji ienesīgums ļoti labs. Tomēr, ja tu uz labu laimi izvēlētos “starta gadu” starp 1926. un 2011., vienā no septiņām reizēm tu nākamo 5 gadu laikā zaudētu naudu. Sliktākajā gadījumā pat pusi sava uzkrājuma.
Krājot pensijai, šāds riska profils nav pieņemams. Tādēļ, ja līdz pensijai atlikuši vien 5 gadi, likt lielu portfeļa daļu akcijās nav ieteicams.
Otrais scenārijs: līdz pensijai 10 gadi
Kāds būtu bijis tavs ienesīgums, ja tu būtu ieguldījis S&P 500 uz desmit gadiem?
Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.
Zemākais ienesīgums: -2,8 % gadā (ja ieguldīji tieši pirms dot com burbuļa sabrukuma 1999. gadā).
Šajā scenārijā, izvēloties “starta gadu” uz labu laimi, zaudējumus tu būtu cietis tikai vienā no četrdesmit gadījumiem. Lielākais zaudējums būtu ~18 % portfeļa.
Šis risks, kaut ar nelielu varbūtību, ir būtisks. Tomēr jāapzinās, ka finansēs nav iespējams pretendēt uz labu ienesīgumu, neuzņemoties pilnīgi nekādu risku.
Praksē risku mazina arī tas, ka 2. pensiju līmenī akcijās drīkst ieguldīt tikai līdz 75 % portfeļa, turklāt 47-57 gadu vecuma grupai paredzētajā plānā “INDEXO Izaugsme 47–57” limits ir 50 %.
Ieguldītājam, kurš jaunāks par 57 gadiem (līdz pensijai ir 8-10 gadi un vairāk), ieguldījums akciju indeksiem piesaistītos fondos piedāvā pievilcīgu riska/ienesīguma līdzsvaru.
Trešais scenārijs: līdz pensijai 20/30 gadi
Kā izskatās ilgtermiņa ieguldītāja situācija?
20 un 30 gadu griezumā zaudēt naudu nebūtu izdevies, lai kurā brīdī tu sāktu krāt. Ilgtermiņā krīzes, burbuļi un svārstību riski izlīdzinās.
Pat pašam neveiksmīgākajam 20 gadu krājējam ienesīgums būtu bijis 5 % gadā. Neveiksmīgākais 30 gadu krājējs būtu pelnījis 9 % gadā.
Pamēģiniet atrast tradicionālu līdzekļu pārvaldītāju, kurš 20 un 30 gadu griezumā var konsekventi piedāvāt tādu ienesīgumu. Būs ļoti grūti.
Ja tev ir 45 gadi vai mazāk, tad vēsturiskā aina ir pavisam skaidra.
Nākotne, protams, var atšķirties no pagātnes. Tomēr no datiem par 90 gadiem šo to var secināt.
Vēsture nedod pamatu jaunam ieguldītājam uztraukties par krīzēm un tirgus kritumiem.
Galvenais ilgtermiņa ieguldītājam – pacietība
Tradicionālie līdzekļu pārvaldītāji, mēģinot izvairīties no krīzes radītiem zaudējumiem, drudžaini pērk un pārdod vērtspapīrus. Tie samazina akciju īpatsvaru portfelī tad, kad šķiet, ka krīze tuvu, un palielina to, kad šķiet, ka krīze ir garām.
Diemžēl gandrīz nevienam neizdodas konsekventi paredzēt tirgus kustības. Pārvaldītāji lieki “raustās” arī tad, kad krīze nav pat tuvu (un iegulda akcijās tad, kad krīze ir tepat ap stūri). Rezultātā tie gandrīz ar garantiju panāk zemu ilgtermiņa ienesīgumu.
INDEXO pieeja, atbilstoši indeksu ieguldīšanas filosofijai, ir citāda.
Krīzes un burbuļi būs. No tām izvairīties nevaram. Galvenais:
- diversificēt riskus,
- samazināt ieguldīšanas izmaksas,
- nodrošināt, ka ieguldītājam akciju tirgū ir gana ilgs laiks līdz pensijai, lai sagaidītu krīzes beigas.
Uzskatām, ka ilgtermiņā pasaules ekonomika atgūsies no visām krīzēm. Tirgus turpinās augt un pacietīgi ieguldītāji – pelnīt.
INDEXO piedāvā pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā. Lai uzzinātu par tiem vairāk, spied šeit!.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Inga
Veci dati grafikos. Kādi ir pēdējo gadu rezultāti?
Toms no INDEXO
Grafikā uzrādītie datumi ir “sākuma datumi” – piemēram, 5 gadu periodā pēdējais sākuma datums ir 2012, kas nozīmē, ka 5 gadu periods noslēdzas 2017. gadā. Tā kā šie dati ir aptuveni 1 gadu veci. Pēdējā gadā kopumā tirgi gājuši uz augšu, tādēļ šie dati secinājumus nemainītu.
Zigmārs
Ja ticam ekonomikas teorijai, tad kritums fondu tirgū izraisa pieprasījuma un likmju kāpumu obligāciju tirgū, tāpēc jautājums KĀPĒC TIEK MALDINĀTI cilvēki parādot tikai to, ka iespējams ir cikliskums akciju tirgū un tas atkopsies, bet NEPARĀDOT, kas notiks ar otru pusi portfeļa, kas ieguldīts obligācijās ar fiksētu duration. Neparādot cik naudas tiks zaudēts, ja pie fiksēta duration ap 7.gadi notiktu viena vai otra veida kritums akciju tirgos, ņemot vērā patreizējās negatīvās likmes ir nepateikt neko. Kur tad ir tā solītā atklātība ?
Toms no INDEXO
Paldies par komentāru – par šo būs viens no mūsu nākamajiem bloga rakstiem! Kā jau esam par šo tēmu rakstījuši soc. medijos kā arī komentārā DB.lv, portfelis ar durāciju ~7 gadi 10+ gadu griezumā ir ļoti robusts pie kāpjošām procentu likmēm. Īstermiņā, protams, var būt būtiski vērtības kritumi, bet ilgtermiņa ieguldītājam no procentu likmju kāpšanas nevajadzētu baidīties. 10+ gadu griezumā tas pat drīzāk cels obligāciju portfeļa ienesīgumu nekā to samazinās (jo portfeļa obligācijas pelnīs augstākus procentus, kas ilgtermiņā “apsteidz” obligāciju cenu kritumu dēļ augošām likmēm).
Bet par to drīzumā – ar visu analīzi un aprēķiniem.
Aleksejs
Foršs “lamuvārds” – “durācija”.
Dodiet vēl!
Santa
Sveiki,
Paldies par rakstiem un diskusijām!
Jautājumi – Vai būs ērti pieejama informācija par to, kuros fondos un kā tiek sadalīti līdzekļi? Citā rakstā redzēju aptuveno sadalījumu, kā arī komentārus piemēram par to, ka “sākotnēji” ETF’us neizvēlēsieties. Vai būs iespējams sekot līdzi nobīdēm no sākotnējā plāna, kad tādas būs?
Kā arī – vai ņemsiet vērā vidējo laiku līdz pensijai Jūsu klientiem, pieņemot investīciju lēmumus? Daudz runājat par to, ka visvērtīgākais Indexo būs tiem, kam laika vēl daudz, un par to nebūt nešaubos. Tomēr tajā pašā laikā, piemēram, izvēloties vidējo duration, šķiet, ka nekoncentrējaties uz tiešām ilgtermiņa ieguldītājiem.
Liels paldies jau iepriekš un uz tikšanos šovakar pasākumā!
Domāju, ka noteikti varat rēķināties ar daudzu jaunu cilvēku atbalstu – man līdz pensijai vēl gadi 40, taču noteikti pievienošos!
Toms no INDEXO
Labdien, Santa! Paldies par atbalstu un par būtiskiem jautājumiem!
Latvijā diemžēl pārvaldītājam nav iespējams iegūt datus par saviem klientiem, kas apgrūtina portfeļa pielāgošanu konkrētai demogrāfijai. Pārvaldītājam jāņem vērā, ka plānā būs gan 25-gadnieki, gan 55-gadnieki proporcijā, kas nav skaidri zināma, un attiecīgi jārūpējas arī par zināmu stabilitātes minimumu.
Jo lielāks duration, jo lielākas īstermiņa svārstības gaidāmas. Kā esam rakstījuši, ilgtermiņa ieguldītājam īstermiņa svārstības nav tik būtiskas, bet te ir divi apsvērumi – jāņem vērā, ka daļa no dalībniekiem būs gados vecāki, un jāņem vērā arī cilvēku psiholoģija. Kamēr vēl strādājam pie dalībnieku finanšu izpratnes celšanas, liela daļa dalībnieku var nesaprast ļoti straujas īstermiņa svārstības un “izlekt” no plāna sev ļoti neizdevīgā brīdī. Tādēļ portfeļa obligāciju daļai jādod portfelim arī zināms stabilitātes elements.
Jāņem arī vērā, ka alternatīva, ja arī tāda būtu praktiski iespējama Latvijas sistēmā – dinamiski pielāgot portfeli dalībnieku demogrāfijai – celtu pārvaldīšanas izmaksas, pie tam negarantējot lielāku ilgtermiņa ienesīgumu. Ilgtermiņa obligāciju indeksu fondu loks arī ir šaurāks, salīdzinot ar t.s. “total market” fondu loku, kas apgrūtina šo pieeju.
Apsveram iespēju nākotnē izveidot vismaz 2 aktīvos fondus – vienu pavisam jauniem cilvēkiem, otru cilvēkiem pusmūžā. Tas būtu īpaši pamatoti, ja izmaiņas likumdošanā ļautu akcijās ieguldīt vairāk kā 50% aktīvu. Bet šeit tiešām būtu lietderīgi mehānismi, kā uzzināt dalībnieku vecumu un pēc vajadzības brīdināt dalībniekus, kuriem būtu vērts mainīt ieguldījumu plānu. Tas pašreiz nav iespējams.
Toms
Ainārs
Ja pareizi sapratu, tad akciju index fonds pēc būtības nozīmē pirkt visas akcijas atbilstoši to proporcijai indexā. Sekojoši 2 jautājumi: 1. Izklausās ļoti dārgi katru dienu veikt tādu lērumu transakciju. 2. Ja tā tiešām notiek, tad akcijas tiek pirktas, kad to cena kāpj, jo palielinās kapitalizācija un pārdotas, kad to cena krīt. Tas izklausās gana aplami un principā veicina tirgus volatilitāti ?
Ozi
Viņi nepērk akcijas katru dienu. Viņi nopērk no kāda cita birzās biedra fonda daļas, kas piesaistītas indeksa līknei. Un skatās kā šī līkne iet. Tikpat labi varētu piesaistīt pie saulaino dienu skaita Latvijā vasarā (jo ziemā paredzams ka būs maz).
Ainārs
Viss jau skaisti pārtulkots no rakstiem, ko var iegūglēt. Tikai jāatceras, ka, pirmkārt, vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes ienesīgumu, otkārt, ekonomikas cikliskums ir teorija, kas tikpat labi neprognozē nākotni. Nevienā ekonomikas grāmatā nebija teikts, ka starpbanku un bondu likmes var daudzu gadu garumā būt negatīvas. Sekojoši jebkuram ir jāsaprot, ka investējot index fondos tiek iefiksēta investīcija bez iespējas reağēt uz tirgus konstrukciju un izmaiņām un pēc būtības tiek investēts pagātnes cerībā.
Toms no INDEXO
Gan raksts, gan modeļi veidoti no nulles – bet uz ideju oriģinalitāti tiešām nepretendējam! Šīs ir pasaulē atzītas idejas, kuras strādā gadu desmitiem ilgi. Varbūt visprecīzāk tās aprakstījis indeksu fondu aizsācējs John C. Bogle savā grāmatā:
https://www.amazon.com/Little-Book-Common-Sense-Investing/dp/0470102101/
Pagātne tiešām negarantē nākotni, un ieguldījumos pavisam droša ienesīga risinājuma nav. Tajā pašā laikā bēdīgi slavens ir arī uzskats, ka “šoreiz viss ir savādāk” (this time it’s different), jo parasti izrādās, ka tā gluži nav.
Armands
Viss ir jauki, ja pieņemam, ka sākam guldīt regulāri no nulles, bet kā ir tiem, kas jau gadus 20 ir bijuši citu pensiju plānu dalībnieki, ar normālu ieguldījumu apjomu? Kurš brīdis ir labākais mainīt pārvaldītāju, lai neizlektu nelaikā no esošā vilciena un neiekāptu sūdīgākajā vagonā jaunajā ar saviem piem. 50K?
Toms no INDEXO
Ja kāds varētu veiksmīgi paredzēt, kurā brīdī notiks tirgus kustības, tad viegli kļūtu par miljardieri. Tieši tādēļ, ka to izdarīt praktiski nav iespējams, indeksu fondi ilgtermiņā ir gudra izvēle.
Starp citu, palaidu to pašu modeli ar sākotnējo uzkrājumu, kurš 13x lielāks par gada iemaksām (pie algas 5000 EUR un 6% iemaksām, tas būtu 50K uzkrājums). Rezultāti samērā līdzīgi:
http://indexo.lv/wp-content/uploads/2017/07/10gadi13kartigsuzkrajums.png
Sākot ieguldīt S&P 500 dažādos brīžos un ieguldot 10 gadu griezumā, tikai dažos gados no pēdējiem 90 bijuši negatīvi rezultāti. 13 gados no 90 nākamo 10 gadu ienesīgums bijis zem 5 %.
Ja palaižam 20 gadu modeli, tad mazākais S&P 500 ienesīgums bijis 5,2 %.
Jautājums tad paliek, cik ilgs laiks Jums līdz pensijai – un vai uzticaties, ka spēsiet atrast pārvaldītāju, kurš veiksmīgāk uzminēs īstos pagrieziena brīžus tirgus attīstībā.
Ieguldot finanšu tirgos, garantēti drošas izvēles nav. Ir tikai iespēja izvēlēties riska/potenciālā ienesīguma līdzsvaru, kas šķiet pievilcīgs – kombinācijā ar izmaksu līmeni, ko esat gatavs maksāt.