Kas jāzina, ja turpini darba gaitas, aizejot pensijā?

Pēc gadiem ilgas darba dzīves daudzi no mums plāno baudīt pelnīto atpūtu pensijā. Tomēr daļa Latvijas iedzīvotāju turpina savas darba gaitas, jo nespēj iztikt tikai ar vecuma pensijas apmēru.  

Šobrīd Latvijā 65 gadu vecumā turpina strādāt aptuveni 37% pensijas saņēmēju, bet 68 gadu vecumā – katrs ceturtais jeb 25%. Tālāk šis īpatsvars turpina samazināties.* 

Šajā rakstā uzzināsi, kas jādara, ja turpini darba gaitas arī pensijas vecumā.  

Jau iepriekš iepazīstinājām ar INDEXO izdomāto tēlu Annu, kura līdz pensijai plāno uzkrāt miljonu, un viņas mammu Jolantu, kura, lai palielinātu savu prognozējamo pensijas apmēru, šobrīd meklē dokumentus, kas apliecinātu viņas nodarbinātību pirms 1996. gada 

Kādā svētdienā Jolanta devās satikt savu sen neredzēto draudzeni Kristīni, kura jau 10 gadus ir pensijā. Tā kā Kristīne vēl joprojām ir pie labas veselības, viņa turpina strādāt savu ierasto darbu slimnīcas reģistratūrā.  

Sarunā ar Kristīni Jolanta gribēja padalīties ar šobrīd sev aktuālāko informāciju par piedzīvojumiem ar sava darba stāža pierādīšanu. Viņa šobrīd cenšas atrast visu nepieciešamo informāciju, bet šo gadu laikā ir sakrājušies tik daudz un dažādi dokumenti. Kā lai atrod adatu siena kaudzē?  

Kristīnes situācija bija labāka. Viņa pirms došanās pensijā jau bija iesniegusi dokumentus par savu darba stāžu pirms 1996. gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). 

“Priecājos, ka visa informācija bija saglabājusies, tāpēc man nebija jāvēršas Latvijas Nacionālajā arhīvā. Tomēr man ir žēl tie, kuri nemaz nenojauš, ka VSAA var neuzrādīties pilns darba stāžs, un līdz ar to viņi saņem mazāku pensiju,“ stāsta Kristīne.  

Kristīne padalījās arī ar savu bēdu stāstu. Viņa jau 10 gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas turpina strādāt slimnīcā, bet šo gadu laikā nebija dzirdējusi, ka viņai pašai ir jāpieprasa pensijas pārrēķins. Tas ir jāveic, jo viņa strādā un papildus saņem arī pensiju. Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pēc pensijas piešķiršanas uzkrāto kapitālu. 

Izrādās, ka pārrēķins nenotiek automātiski, bet ne biežāk kā reizi gadā VSAA ir jāiesniedz pieprasījums pārrēķināt pensiju. Tomēr tā ir cilvēka brīva izvēle, līdz ar to par iesnieguma iesniegšanu netiek pat atgādināts. Katram pašam jāizlemj par pārrēķina pieprasīšanu un, ja to vēlas darīt ik gadu, jāseko līdzi termiņam, kad tas darāms. 

“Ko? Tas nozīmē, ka tu visu šo laiku varēji saņemt lielāku pensiju?” pārsteigta jautā Jolanta.  

“Jā, bet es ceru, ka nekas nav zaudēts, un pēc iesnieguma iesniegšanas pensija kļūs nedaudz lielāka,” atbild Kristīne.  

Jau 10 gadus pēc pensionēšanās Kristīne turpina darbu slimnīcā, un šobrīd viņas alga ir 960 eiro (bruto). Šo gadu laikā viņa ir uzkrājusi aptuveni 27 260 eiro lielu pensijas kapitālu. Tas nozīme, ka tagad, pēc iesnieguma iesniegšanas, viņa ikmēnesi pie savas pensijas saņems aptuveni vēl 170 eiro (bruto) (detalizēta aprēķina formula pieejama zemāk). 

Ja Kristīne būtu iesniegusi savu iesniegumu agrāk, viņa 10 gadu laikā pensijā būtu saņēmusi kopumā lielāku summu nekā pašreiz. 

Šis stāsts mums liek domāt, cik daudz cilvēku varētu saņemt lielāku pensiju, ja vien viņi zinātu un izmantotu šo iespēju. Ceram, ka šis raksts bija noderīgs un rosina pārliecināties, vai tiek izmantotas visas pensiju sistēmas sniegtās iespējas. Aicinām komentāros dalīties ar saviem pieredzes stāstiem.  

Pieprasījumu par pensijas pārrēķinu persona var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai portālā Latvija.lv. Procesa aprakstu lasi šeit: https://latvija.lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p311/ProcesaApraksts 

Avoti:

1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/16.05.2023-izaicinajums-ir-socialais-taisnigums-kada-nakotne-bus-pensiju-aina-latvija.a508702/

Aprēķinā izmantotā formula, kas noteikta likuma “Par valsts pensijām” 12. pantā:  

P = K / G; 

P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; 

K – apdrošinātās personas aktualizētais pensijas kapitāls; 

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Šī vērtība ir atkarīga no statistikas datiem par paredzamo mūža ilgumu, sasniedzot konkrētu vecumu.  

Saistītie stāsti:

• Jolanta noskaidro prognozēto pensiju: “Visu mūžu strādā, bet prognozējamā pensija tikai 500 eiro, kas par lietu?”
• Jolanta pierāda darba stāžu pirms 1996.g.: “Kā iegūt informāciju par darba stāžu pirms 1996.gada?”
• Jolanta veic atjaunotu pensijas aprēķinu: “Gandrīz pazaudēju 70 tūkstošus!”
• Jolanta domā, kā uzkrāt vēl vairāk līdz pensijai: “Kad saproti, ka pensija tuvojas strauji, bet uzkrājumu gribas lielāku…”
• Anna sastāda plānu pārticīgām vecumdienām: “Kā ar 1300 eiro mēnešalgu uzkrāt miljonu līdz pensijai?”