Kad rakstām par vajadzību krāt pensijai, sociālajos tīklos mums atbild:

“Kādi tur pensiju plāni! Jāiegulda zeltā – tā vienmēr būs vērtība.”

Diemžēl paļaušanās uz zelta vērtības pieaugumu vai pat saglabāšanos ir spekulācija, nevis saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana.

Atšķirībā no akcijām, obligācijām, nekustamā īpašuma un citām ieguldījumu iespējām, zelts nav saistīts ar nekādu produktīvu resursu. Tas nerada ekonomisku vērtību. Tādēļ nav ekonomiska pamata domāt, ka ilgtermiņā tas turētājiem radīs finansiālu pienesumu.

To arī pierāda vēsturiskie dati.

Zelta cena, izteikta USD, pēdējā gadsimta laikā tiešām ir pieaugusi pat pēc inflācijas:

1917. gadā zelta cena bija $357/unce (izteikta šodienas dolāros).

Šobrīd zelta cena ir aptuveni $1276/unce.

Pieaugums 3.5 reizes var šķist iespaidīgs – bet runa ir par 100 gadiem. Gadsimta griezumā tas atbilst vien ienesīgumam 1.3 % gadā pēc inflācijas.

Tas nav ļoti daudz. Tomēr, ja ar šādu ienesīgumu varētu rēķināties 20-30 gadu griezumā (ieguldot pensijai), zelts būtu tīri saprātīgs ieguldījums.

Diemžēl šis pieaugums nav bijis pakāpenisks vai paredzams.

Unces zelta cena pēc inflācijas (USD). Avots: Macrotrends.

Kā redzams grafikā, 36 gadu periodā no 1934 līdz 1970. gadam zelta cena pēc inflācijas būtiski samazinājās.

Protams, šajā periodā ASV dolārs bija piesaistīts zelta standartam, tādēļ var apgalvot, ka šo fenomenu izraisīja valsts iejaukšanās.

Tomēr arī daudzos citos garos periodos (starp 1974. un 2000. gadu, 1980. un 2005. gadu vai pat šodienu, utt.) zelts ir zaudējis lielu daļu savas vērtības. Starp 1980. un 2001. gadu, zelts zaudēja pat 80 % savas vērtības.

2001. gadā zelta cena bija zemāka par tā cenu 1917. gadā (pēc inflācijas).

Protams, ja nopirki zeltu “zemākajā punktā” 1970. gadā vai arī 2001. gadā, nākamajos gados kārtīgi nopelnīji. Bet šādus piemērus var atrast ar jebkuru spekulatīvu ieguldījumu.

“Trāpīt” īstajā brīdī ar nolūku ir praktiski neiespējami. Var paveikties, bet jāapzinās – tā ir tīra spekulācija.

Salīdzinājumā ieguldījums akciju un obligāciju tirgū ir pat ļoti konservatīvs

Kā esam apskatījuši citā rakstā, pēdējā gadsimta laikā nav neviena 20 gadu perioda, kurā ieguldījums ASV akciju tirgū būtu zaudējis vērtību.

Pasaules akciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši vidēji 5.8 % gadā pēc inflācijas (salīdzinot ar 1.3 % gadā, ko pelnījis zelts). Lai gan akciju tirgus ir svārstīgs, ienesīgums tomēr bijis stabilāks nekā zelta tirgū.

Pasaules obligāciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši 1 – 2 % gadā pēc inflācijas. Ir bijuši arī ilgi periodi ar zemu ienesīgumu, tai skaitā ienesīgumu zem inflācijas. Tomēr vērtības svārstības ir bijušas samērā nelielas un maksimālie zaudējumi ierobežoti (izņemot hiperinflācijas gadījumos, kuros zelts tiešām ir “uzvarējis” obligācijas, labāk saglabājot vērtību).

Zeltam var būt vieta zinoša ieguldītāja portfelī

Zinošs ieguldītājs var izmantot nelielu ieguldījumu zeltā, lai mazinātu portfeļa svārstīgumu. Zelts var arī pasargāt daļu portfeļa vērtības krīzes vai hiperinflācijas gadījumā.

Bet:

  1. nepaļaujies aicinājumiem spekulēt. “Ātras, drošas peļņas” iespējas zelta tirgū visbiežāk neizrādās ne drošas, ne pelnošas.
  2. negaidi no zelta būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Ieguldījums akciju tirgū ir gudrāks veids, kā nodrošināt labu ilgtermiņa ienesīgumu un aizsargāties no inflācijas.

Ieguldot uzņēmumos, tu ieguldi pasaules ekonomikā. Kad uzņēmumi rada vērtību, pelna un maksā dividendes, tu pelni kopā ar tiem.

Tādēļ visā pasaulē labā prakse, veidojot uzkrājumus vecumdienām, ir maksimāli ieguldīt akciju tirgū, kamēr esi jauns. Tuvojoties pensijas vecumam, lielāka daļa portfeļa ieguldāma obligāciju tirgū.

Starp citu, tieši to piedāvā INDEXO.

INDEXO piedāvā saprātīgus pensiju plānus, kas atbilst pasaules labajai praksei:

  • Maksimāls likumā pieļautais ieguldījums pasaules akciju tirgū.
  • Atlikušie līdzekļi ieguldīti investīciju kategorijas obligāciju tirgū.
  • Zemas izmaksas nodrošina iespēju iegūt optimālu ilgtermiņa ienesīgumu.


INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.

Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz info@indexo.lv!

Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.

Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!