Jautājumi?

Sūtīt
Pievienoties
Pievienoties

Blogs

Blog Ieguldīšanas pamatiNepērc zeltu (ja gribi pelnīt)

Nepērc zeltu (ja gribi pelnīt)

Kad rakstām par vajadzību krāt pensijai, sociālajos tīklos mums atbild:

"Kādi tur pensiju plāni! Jāiegulda zeltā – tā vienmēr būs vērtība."

Diemžēl paļaušanās uz zelta vērtības pieaugumu vai pat saglabāšanos ir spekulācija, nevis saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana.

Atšķirībā no akcijām, obligācijām, nekustamā īpašuma un citām ieguldījumu iespējām, zelts nav saistīts ar nekādu produktīvu resursu. Tas nerada ekonomisku vērtību. Tādēļ nav ekonomiska pamata domāt, ka ilgtermiņā tas turētājiem radīs finansiālu pienesumu.

To arī pierāda vēsturiskie dati.

Zelta cena, izteikta USD, pēdējā gadsimta laikā tiešām ir pieaugusi pat pēc inflācijas:

1917. gadā zelta cena bija $357/unce (izteikta šodienas dolāros).

Šobrīd zelta cena ir aptuveni $1276/unce.

Pieaugums 3.5 reizes var šķist iespaidīgs – bet runa ir par 100 gadiem. Gadsimta griezumā tas atbilst vien ienesīgumam 1.3 % gadā pēc inflācijas.

Tas nav ļoti daudz. Tomēr, ja ar šādu ienesīgumu varētu rēķināties 20-30 gadu griezumā (ieguldot pensijai), zelts būtu tīri saprātīgs ieguldījums.

Diemžēl šis pieaugums nav bijis pakāpenisks vai paredzams.

Unces zelta cena pēc inflācijas (USD). Avots: Macrotrends.

Kā redzams grafikā, 36 gadu periodā no 1934 līdz 1970. gadam zelta cena pēc inflācijas būtiski samazinājās.

Protams, šajā periodā ASV dolārs bija piesaistīts zelta standartam, tādēļ var apgalvot, ka šo fenomenu izraisīja valsts iejaukšanās.

Tomēr arī daudzos citos garos periodos (starp 1974. un 2000. gadu, 1980. un 2005. gadu vai pat šodienu, utt.) zelts ir zaudējis lielu daļu savas vērtības. Starp 1980. un 2001. gadu, zelts zaudēja pat 80 % savas vērtības.

2001. gadā zelta cena bija zemāka par tā cenu 1917. gadā (pēc inflācijas).

Protams, ja nopirki zeltu "zemākajā punktā" 1970. gadā vai arī 2001. gadā, nākamajos gados kārtīgi nopelnīji. Bet šādus piemērus var atrast ar jebkuru spekulatīvu ieguldījumu.

"Trāpīt" īstajā brīdī ar nolūku ir praktiski neiespējami. Var paveikties, bet jāapzinās – tā ir tīra spekulācija.

Salīdzinājumā ieguldījums akciju un obligāciju tirgū ir pat ļoti konservatīvs

Kā esam apskatījuši citā rakstā, pēdējā gadsimta laikā nav neviena 20 gadu perioda, kurā ieguldījums ASV akciju tirgū būtu zaudējis vērtību.

Pasaules akciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši vidēji 5.8 % gadā pēc inflācijas (salīdzinot ar 1.3 % gadā, ko pelnījis zelts). Lai gan akciju tirgus ir svārstīgs, ienesīgums tomēr bijis stabilāks nekā zelta tirgū.

Pasaules obligāciju tirgi 20 g.s. laikā pelnījuši 1 - 2 % gadā pēc inflācijas. Ir bijuši arī ilgi periodi ar zemu ienesīgumu, tai skaitā ienesīgumu zem inflācijas. Tomēr vērtības svārstības ir bijušas samērā nelielas un maksimālie zaudējumi ierobežoti (izņemot hiperinflācijas gadījumos, kuros zelts tiešām ir "uzvarējis" obligācijas, labāk saglabājot vērtību).

Zeltam var būt vieta zinoša ieguldītāja portfelī

Zinošs ieguldītājs var izmantot nelielu ieguldījumu zeltā, lai mazinātu portfeļa svārstīgumu. Zelts var arī pasargāt daļu portfeļa vērtības krīzes vai hiperinflācijas gadījumā.

Bet:

  1. nepaļaujies aicinājumiem spekulēt. "Ātras, drošas peļņas" iespējas zelta tirgū visbiežāk neizrādās ne drošas, ne pelnošas.
  2. negaidi no zelta būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Ieguldījums akciju tirgū ir gudrāks veids, kā nodrošināt labu ilgtermiņa ienesīgumu un aizsargāties no inflācijas.

Ieguldot uzņēmumos, tu ieguldi pasaules ekonomikā. Kad uzņēmumi rada vērtību, pelna un maksā dividendes, tu pelni kopā ar tiem.

Tādēļ visā pasaulē labā prakse, veidojot uzkrājumus vecumdienām, ir maksimāli ieguldīt akciju tirgū, kamēr esi jauns. Tuvojoties pensijas vecumam, lielāka daļa portfeļa ieguldāma obligāciju tirgū.

Starp citu, tieši to piedāvā INDEXO.

"INDEXO Izaugsme" ir saprātīgs pensiju plāns, kas atbilst pasaules labajai praksei:

  • Maksimāls likumā pieļautais ieguldījums pasaules akciju tirgū (līdz 50 % portfeļa).
  • Atlikušie līdzekļi ieguldīti investīciju kategorijas obligāciju tirgū.
  • Zemas izmaksas nodrošina iespēju iegūt optimālu ilgtermiņa ienesīgumu.

Vairāk uzzināt vari mūsu pamatlapā!



Savas pārdomas un jautājumus raksti komentāros!

Lai saņemtu rakstus e-pastā, spied "Pierakstīties jaunumiem" lapas labajā malā, zem autora foto.

19 Komentāri
  • Auseklis Auseklis , 12/10/2017 Atbildēt

    “Kā redzams grafikā, 26 gadu periodā no 1934 līdz 1970. gadam zelta cena pēc inflācijas būtiski samazinājās.”

    Paldies par rakstu.
    Pēc manas matemātikas tas sanāk 36 gadu periods.

  • Gundars Gundars , 12/10/2017 Atbildēt

    Kodolīgi, argumentēti un saprotami. Tā turēt!

  • Ģirts Ģirts , 12/10/2017 Atbildēt

    “Mans zelts ir mana tauta …” /R.Blaumanis/
    Un viņam ir pilnīga taisnība arī šajā sfērā, ja proti panākt, ka tauta pērk, pieprasa tavu pakalpojumu, preci … nu kas var būt vēl lielāks “zelta gabals”??? 🙂

  • Imants Imants , 12/10/2017 Atbildēt

    Ja pareizi sapratu ka ieguldijums Apple akcijās pie cenas 161.40 $ un dividendēm 0.63 $ir baigi ienesīgs!😀 Akciju tirgos iepludināti centrālo banku sadrukātie fantiki , nu dien neuskatu akciju tirgu par drošu un ienesīgu ieguldijumu. Tīrākā spekulācija…. Es balsoju par zeltu.

    • Par to, ka pašreiz akciju tirgus ir “dārgs” attiecībā pret uzņēmumu peļņu un dividendēm, arī esam rakstījuši un tā ir taisnība:

      https://indexo.lv/blogs/vai-tulit-bus-krize/

      Visas indikācijas norāda, ka nākamajos 20-30 gados akciju tirgus ienesīgums gaidāms zemāks nekā iepriekšējā periodā. Tomēr ir statistisks pamats gaidīt, ka akciju tirgus nodrošinās būtisku peļņu arī pēc inflācijas, kamēr zelta gadījumā šāda pamata īsti nav.

      • Imants Imants , 12/10/2017 Atbildēt

        Paldies, mums ir atšķirīgi viedokļi par nākotni, Jūs uz attīstību , es uz krīzi. Katram savi argumenti. Laiks mūs visus saliks pa plauktiem.

    • Gundars Gundars , 12/10/2017 Atbildēt

      Patiesība kā parasti ir kaut kur pa vidu. Diez kam tajā krīzē vajadzēs to zeltu? Viens no n-tajiem metāliem(pie tam nebūt ne labākais), kuram ir tikpat uzpūsta iedomātā vērtība, cik sadrukātajiem faņķikiem. Zeltam kaut kāda loma stabilitātes nodrošināšanā bija agrāk, industriālā laikmetā, kad mazāk bija attīstījušās tehnologījas. Tagad, ja globāla krīze, tad cieš visi. Agrāk, krita akcijas, zelts kāpa. Jau krietnu laiku tas īsti vairāk nedarbojas. Grafiki to pierāda.

  • Ja šī ir kompānijas reklāmas kampaņa, iesaku atlaist no darba raksta autoru!

    • Paldies par interesanto ieteikumu.

      Mūsu uzdevums ir ne tikai reklamēt pensiju plānus, bet arī celt sabiedrības izglītotību ieguldīšanas jautājumos. Mīts par zeltu kā brīnišķīgu ilgtermiņa ieguldījumu ir viens no tiem, kuru jau sen laiks graut.

  • Ozi Ozi , 12/10/2017 Atbildēt

    2005 . gadā biju “pāri dīķim” un iepirku arī zeltu. Vienīgais ko nožēloju , ka nepaņēmu vairāk, jo tik laba atdeve ilgtermiņā (12 gadi) , reti kuram ieguldījmam, ja nu vienīgi Rīgas Sporta pils akcijām, kas padsmit gadu laikā pieauga 10-kārtīgi.
    Zeltu , atškirībā no naudas , nevar piedrukāt cik gribās, tur ir jāiespringst ,lai ražotu rūpnieciski un ķīmiskā ceļā iegūt (lai arī ir iespējams) neatmaksājās.
    Šis plastiskais ,nerūsējošais metāls cilvēces uzmanību ir piesaistījis jau vairākus gadu tūkstošus.
    Protams bada laikā maizes kukulim būs lielāka vērtība, bet sadrukātie papīrīši derēs krāsns iekuram.

    • Kā minēju rakstā, spekulējot var veikties un neveikties. No 2005. gadam līdz šobrīdim zelta cenas ir cēlušās. No 1980. vai 1990. gada būtu bijusi pretējā bilde. Rakstā minētie ilgtermiņa dati rāda, ka tā ir paļaušanās uz veiksmi un sagadīšanās, nevis pamatota ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija.

      • Elga Elga , 16/10/2017 Atbildēt

        Tad gribat teikt, ka nākotnē zeltam cena vararī nokrist ? Nu tā uz 50-80 $ uncē ?

  • Ozi Ozi , 12/10/2017 Atbildēt

    Citāts: “Ieguldot uzņēmumos, tu ieguldi pasaules ekonomikā..”
    Interesanti kā es ieguldu kaut vai Applē nopērkot viņu akcijas no Jāņa vai Džoņa ?
    Aplam no tā ne silts ne auksts, viņi nemaz nenojauš to darījumu un NEKO no tās naudas nesaņem (vienīgais kad saņem uzņemums, ir IPO). Protams akciju tirgošanās veido to cenu, bet ja uzņēmums strādā, ražo, realizē, tad viņam godīgi pie kājas (protams ja vairākums akcionāru nav mudaki,) -cik maksā akcija biržā. Tas tāpat kā manu māju var novērtēt par miljonu, bet var par 100 latiem. Bet man ne silts ne auksts , jo es pārdot/ieķīlāt netaisos, kā dzīvoju tā dzīvošu.
    DB lasījāt, ka prātīgas firmas iet no Biržas prom, jo akcionāri domā tikai īstermiņā, rausta vadību un neļauj pieņemt/realizēt ilgtermiņa stratēģiskus mērķus/gājienus.

    • Jūs nopērkat akcijas un pelnat no dividendēm vai cenas pieauguma. Protams, sekundārajā tirgū nauda aiziet iepriekšējiem akciju īpašniekiem, ne pašam uzņēmumam.

  • Dārgmetālu tirgus sabruks tad, kad cilvēki sāk rakt asteroīdus industriālos apjomos. Ir jau dažas privātās kompānijas kas investē asteroīdu pētījumos kā rakt – tas ir tikai dekāžu jautājums, līdz zeltu un citus dārgmetālus raks ārpus šīs planētas, un vēl dažas dekādes līdz dārgmetālu cena sāks kristies un apstāsies tikai tad, kad kļūs līdzvērtīga alumīnija cenai.

    Akcijas un visas pārējās modernās spekulantu padarīšanas var sabrukt, ja sākās trešais pasaules karš vai tiek palaista kāda vīrusu epidēmija, vai globālā kataklizma – dzeltenā akmeņa vulkāns, piemēram.

    Ir jāsaprot nepatīkamā patiesība, ka nav tāda viena maģiskā investīciju veida, kurā ieguldi un atlikušo mūžu spēlē `real life creative režīmā` – vari palikt nabags un nomirt jebkurā dienā, neatkarīgi no tā, kurā fondā tu uzkrāj savu pensiju.

    • Trešais pasaules karš tiešām varētu sagraut praktiski jebkuru ieguldījumu! Jāmin gan, ka akcijas ir gadsimtiem ilgi strādājis instruments. To var lietot spekulācijai, bet ilgtermiņa ieguldījums akciju tirgū nav spekulācija (jo ir ekonomisks pamats sagaidīt ilgtermiņa pieaugumu).

  • Ed Ed , 24/10/2017 Atbildēt

    Kāda jēga vispār aizsākt diskusiju par zeltu? Tie kas Latvijā pērk zeltu ir ļoti nedaudzi cilvēki, un viņu pārliecībai ir reliģiskas iezīmes, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju tirgos. Tai pat laikā viņi ir nenormāli skaļi savā pārliecībā.

    Ņemot vērā, ka šī situācija internetā ir labi zināma no ārzemju resursiem, loģiski varu secināt, ka šis raksts ir clickbait.

    • Atbildam uz komentāriem, kuri bieži parādās pie mūsu FB ierakstiem. Arī, lai mums nākotnē būtu vieglāk norādīt uz saiti, kur jautājums jau izskatīts.

Tavs komentārs

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Atzīmētie lauki ir obligāti aizpildāmi *