Parasti pēc debijas biržā (tautā tos sauc par IPO) uzņēmumam ir jāsasniedz konkrēti mērķi, pirms tas tiek iekļauts akciju indeksos un nonāk pasīvi pārvaldītu fondu portfeļos.
Katram indeksam noteikumi nedaudz atšķiras, bet tie ir apmēram šādi:
1) jāpaiet laikam;
2) jāuzrāda peļņa;
3) jābūt pietiekami daudz akcijām, kas faktiski arī tirgojas biržā;
4) kopējai uzņēmuma vērtībai jābūt lielākai par konkrētu robežlielumu, utml.
Taču MSCI un citi lielākie indeksu veidotāji ir paredzējuši izņēmumu: ja uzņēmums ir pietiekami liels (un ja to pieprasa pasaulē bagātākais cilvēks), tas indeksā var tikt iekļauts ievērojami ātrāk.
SpaceX ar nepilnu 2 triljonu uzņēmuma novērtējumu uz IPO brīdi šo slieksni pārsniedz ar lielu uzviju, tāpēc ir pamats sagaidīt, ka uzņēmums vairākos attīstīto valstu indeksos parādīsies jau dažas nedēļas pēc debijas biržā. Tas automātiski nozīmē, ka pasīvie fondi, kuri seko šiem indeksiem, iegādāsies SpaceX akcijas – nevis tāpēc, ka kāds fondu pārvaldnieks tā būtu izlēmis, bet gan tāpēc, ka to nosaka indeksa metodoloģija. Līdzīgi, visticamāk, notiks arī ar lielajiem mākslīgā intelekta uzņēmumiem OpenAI (pazīstams ChatGPT dēļ) un Anthropic (pazīstams Claude dēļ), kad tie kotēsies biržā tuvākā gada laikā.
Tas ir labi vai slikti?
Vēsture rāda, ka liela daļa IPO sākotnēji tiek novērtēti pārāk optimistiski. Pirmās tirdzniecības dienas eiforija, mediju uzmanība un ierobežotais akciju piedāvājums bieži vien rada cenu, kas vairāk balstās uz cerībām nekā uz uzņēmuma reālo vērtību.
Investoriem, kuri ilgtermiņā turēja Google un Meta akcijas, ieguldījums atmaksājās ar uzviju. Tomēr Meta akciju cena pirmajos mēnešos pēc debijas biržā saruka gandrīz uz pusi, un ne visi investori spēja šo kritumu izturēt.
Uber un Airbnb akcijas šobrīd tiek tirgotas virs savas IPO cenas, taču ilgus gadus to ienesīgums atpalika no tā, ko būtu devis vienkāršs ieguldījums plašā tirgus indeksā.
Savukārt Snap un Lyft biržā nonāca ar ļoti augstiem vērtējumiem, taču joprojām tiek tirgoti būtiski zem savas sākotnējās cenas un bez pārliecinošām pazīmēm, ka situācija tuvākajā laikā varētu vērā ņemami uzlaboties.
Svarīgākais ir tas, ka atšķirību starp nākamajiem veiksmes stāstiem un neveiksmīgajiem IPO nebija iespējams droši paredzēt debijas dienā. To nespēja ne analītiķi, ne investīciju bankas, ne Volstrītas profesionāļi. Tāpēc pasīvā pieeja, kurā indekss pats nosaka, kuri uzņēmumi tajā tiek iekļauti un ar kādu svaru, ilgtermiņā ir saprātīgāka nekā mēģinājumi uzminēt nākamo Google.
Ko tas nozīmē SpaceX gadījumā? Mēs nezinām, kāds būs uzņēmuma ilgtermiņa rezultāts, un arī neviens cits to nezina. Varbūt SpaceX publiskajos dokumentos minētais 28 triljonu dolāru tirgus potenciāls kādreiz izrādīsies reāls. Varbūt ne. Tas ir Īlona Maska vērtējums, nevis mūsu.
Cik liela ir SpaceX ietekme uz tavu pensijas uzkrājumu?
Tuvākajā laikā šī uzņēmuma ietekme uz taviem uzkrājumiem būs ļoti maza.
Saskaņā ar MSCI aprēķiniem SpaceX īpatsvars ASV akciju indeksā nepārsniegs 0,6%*. Tā kā ASV akcijas šobrīd veido aptuveni 72,4% no pasaules attīstīto valstu indeksa, SpaceX īpatsvars globālajā indeksā būtu aptuveni 0,42%.
Ir vēl viena būtiska nianse. Mūsu plānu portfeļos aptuveni puse no ASV akciju ekspozīcijas ir ieguldīta, izmantojot S&P 500 indeksu. Tieši šis indekss ir atteicies mainīt savus noteikumus, tādēļ SpaceX tajā netiks iekļauts pirmajā gadā pēc debijas biržā. Otra puse mūsu plānu ieguldījumu atrodas četros fondos, kuri SpaceX akcijas, visticamāk, iegādāsies tuvāko nedēļu laikā.
Ja MSCI un mūsu aprēķini ir pareizi, tad mūsu klientu uzkrājumos caur šiem indeksu fondiem nonāks SpaceX akcijas aptuveni 2,9 miljonu eiro vērtībā. It kā daudz, bet uz vairāk nekā 1.6 miljardu portfeli tas veidos tikai 0,18% no visu mūsu pensiju plānu ieguldījumiem.
Pat ja SpaceX akciju cena uzreiz pēc iekļaušanas indeksā samazinātos par 50%, ietekme uz tavu pensijas uzkrājumu būtu tik neliela, ka tā līdzinātos parastām ikdienas tirgus svārstībām.
Cik tieši tas varētu nozīmēt tavam uzkrājumam, vari aprēķināt pats:
Neaizmirsti, ka šis ir indikatīvs aprēķins un laika gaitā noteikti mainīsies.
