Visu mūžu strādā, bet prognozējamā pensija tikai 500 eiro, kas par lietu?

Jau iepriekš iepazīstinājām ar Annu, kuras mērķis ir uzkrāt miljonu līdz pensijai (Kā ar 1300 eiro mēnešalgu uzkrāt miljonu līdz pensijai?) Pēc šī raksta saņēmām sašutuma pilnas ziņas un vairākus jautājumus.

Pēc saņemtajiem komentāriem redzam, ka ir nepieciešams izskaidrot vairāk šķietami nelielu procentuālo izmaiņu lielo spēku ilgākā laika periodā, un kā tas ietekmē inflāciju, Annas algu un pensijas uzkrājumu. Papildus tam šajā rakstā uzzināsi, kā pārliecināties, ka pensiju saņem arī par darba stāžu pirms 1996. gada. 

7000 eiro pelna tikai prezidents 

Šajās brīvdienās Anna apciemoja savu mammu Jolantu, lai apsveiktu to dzimšanas dienā. Annas mammai šogad paliek 62,  tātad straujiem soļiem tuvojas pensijas vecums. Jolanta lielāko daļu dzīves ir strādājusi par ārsti. Viņas alga šobrīd ir 2000 eiro (bruto). 

Atbrauksi ciemos, Anna vēlējas mammai pastāstīt par savu mērķi – līdz pensijas vecumam uzkrāt miljonu eiro. Tomēr Annas mamma nespēja noslēpt savu neticību un teica: “Anniņ, vai tu pati tam maz tici?” 

Anna, saprotot Jolantas neizpratni un neticību, nolēma izskaidrot to ar faktiem. Lai to izdarītu, viņa devās uz Latvija.lv portālu un mammai parādīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) aprēķinus un INDEXO 3. pensiju līmeņa uzkrājuma prognozes.  

Annas mamma neticēja, ka ir iespējams uzkrāt tik lielu kapitālu. Bet visvairāk viņa bija pārsteigta par Annas algas pieaugumu, kas bija redzams šajās prognozēs. Viņa uzskata, ka tik lielu algu var nopelnīt tikai kļūstot par prezidenti. 

Taču Anna jau bija sagatavojusies šādam jautājumam, jo arī pašai sākumā šķita, ka alga 7000 eiro apmērā pirms pensijas ir nereāla salīdzinājumā ar viņas pašreizējo algu – 1890 eiro. Tomēr Anna zināja, ka tam visam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – laiks un saliktā procentu likme. 

Laiks un saliktā procentu likme dara brīnumus  

Latvijā pēdējos gados vidējais algu pieaugums ir bijis 8%. Lai arī pēdējā gada laikā vidējā alga Latvijā ir augusi pat par 12%, pieņemsim, ka nākamajos 30 gados vidējais algas pieaugums būs pieticīgi 4% gadā. Tas nozīmē, ka pēc gada vidējā alga Latvijā būs 1 500 eiro, pēc pieciem 1 750 eiro, pēc desmit 2 150 eiro un pēc 34 gadiem, kad Anna ies pensijā 5 500 eiro. 

Protams, mēs precīzi nezinām kāds tieši būs vidējais algu pieaugums nākamos 35 gadus, pat, ja tas būs zemāks kā 4%, ir skaidrs, ka pēc 35 gadiem algas Latvijā būtiski atšķirsies no tām, kādas tās ir šobrīd. 

Diemžēl arī inflācija pakļaujas tiem pašiem likumiem. Pat pavisam neliela, vidēji 2% inflācija (Eiropas Centrālās bankas mērķis) nākamo 35 gadu laikā nozīmē, ka katrs eiro 2058. gadā pirktspējas ziņā būs pielīdzināms 0,5 eiro šodien. Tas jāņem vērā, vērtējot plānotos ienākumus pēc 10, 20 un 30 gadiem. 

Anna saprot, ka tas nav nekas jauns un šīs likumsakarības ir darbojušās vienmēr. Viņa jautāja mammai: “Vai tu atceries savu algu deviņdesmitajos?”  

“Precīzi neatceros,” mamma atbildēja, “tad taču bija vēl latiņi, bija mazāk, bet cik tieši neatceros.”  

Pēc Oficiālas statistikas portāla datiem vidējā mēneša alga 1994. gadā sākumā bija tikai 87 eiro, bet 2022. gada beigās jau 1443 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Vidējais algas pieaugums Latvijā pēdējo 28 gadu laikā ir bijis 10% gadā! Vidējā alga kopš 1994. gada ir pieaugusi 16 reizes! 

Mūsu aprēķinos ir pieņemts, ka algas Latvijā turpinās augt tikai par 4% gadā. Tas nozīmē, ka mums visiem nākamo 34 gadu laikā alga pieaugs 5 reizes. Tā tas būs arī Annai. Protams, arī inflācija “apēdīs” nozīmīgu daļu no reālā pirktspējas pieauguma. 

Annas regulārās iemaksas visos trīs pensiju līmeņos, vidējais algas pieaugums 4% un laiks 34 gadu garumā nodrošina viņai pensiju uzkrājumu miljons eiro apmērā. Vairāk par to lasi mūsu iepriekšējā bloga rakstā.  

Pieņemot vidējo inflāciju 2% nākamo 34 gadu laikā, Annas uzkrātais miljons pirktspējas ziņā būtu pielīdzināms 510 tūkstošiem eiro šodien. 

Mūža darba augļi  

Redzot Annas prognozēto pensijas apjomu Latvija.lv portālā, Jolanta pati sāk interesēties, cik viņa ir uzkrājusi un kādu pensiju var sagaidīt. 

“Es nemaz nezināju, ka šādi aprēķini ir pieejami. Labi, ka man parādīji. Vai varam ieiet un paskatīties, kas man tur uzkrājies,” vaicā Annas mamma, “varbūt arī es esmu kļuvusi par miljonāri?” 

Viņa apskatīja savu pensiju līmeņu izrakstu Latvija.lv, taču situācija nebija tik iepriecinoša, kā Jolanta cerēja: 1. pensiju līmeņa uzkrājums – 83 856 EUR un 2. pensiju līmeņa – 9 895 EUR.  

 Lai gan miljons īsti nesanāk, kopējā uzkrājuma summa arī nav maza. Vēl Jolanta gribēja aprēķināt prognozējamo mēneša pensiju. Ieraugot to, gan viņa sajutās nelāgi. 

Annas mammas pensija būs tikai 566 eiro. 

Jolanta bija apjukusi, jo viņa visu mūžu bija strādājusi, maksājusi nodokļus, bet prognozētā ikmēneša pensija būs apmēram 25% procenti no viņas algas! 

Meklējot papildu informāciju, Anna saprata, kur varētu būt problēma. Viņas mamma oficiāli strādā jau kopš 1980. gada, tomēr VSSA informācija uzrāda, ka Jolantai 43 gadu vietā ir tikai 24 gadu darba stāžs.

Izrādās, ka VSAA glabā visus datus par personas darba stāžu, sākot tikai ar 1996. gadu.  Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt, kāda informācija par darba stāžu līdz 1996. gadam ir pieejama VSAA. To var apskatīt šeit: https://www.vsaa.gov.lv/lv/e-izzinas  

Informācija par darba stāžu līdz 1996. gadam var palielināt sagaidāmās pensijas apmēru. Ja šo informāciju neiesniedz, tad ikmēneša pensijas apmērs tiks aprēķināts pēc VSAA pieejamās informācijas. Rezultātā, iespējams, savas neizdarības dēļ saņemsi mazāku pensiju.  

Ja tiek konstatētas kādas nepilnības vai trūkst dokumentu, ir jādodas uz jebkuru VSAA klientu apkalpošanas centru, līdzi ņemot darba grāmatiņu vai citus dokumentus, kas apliecina darba stāžu līdz 1996. gadam. 

Ja darba grāmatiņa ir pazaudēta, vari doties uz iepriekšējām darbavietām vai vērsties Latvijas Nacionālajā arhīvā. Lai saņemtu izziņu par darba stāžu arhīvā, ir jāiesniedz pieprasījums un precīzi jānorāda katras darba vietas nosaukums un darba attiecību laika periods. 

Nākamajā stāstā uzzināsi, kā Annas mammai veicās ar informācijas iegūšanu no Nacionālā arhīva, lai to tālāk nodotu VSAA, kā arī, vai viņas ikmēneša pensijas apmērs palielinājās, iesniedzot šo trūkstošo informāciju. Ja esi līdzīgā situācijā kā Annas mamma, neatliec arī tu un parūpējies par savu finansiālo nākotni jau tagad! 

Avoti:

1. https://stat.gov.lv/lv 

Visa Jolantas stāstu sērija:

1. Jolanta noskaidro prognozēto pensiju: “Visu mūžu strādā, bet prognozējamā pensija tikai 500 eiro, kas par lietu?”
2. Jolanta pierāda darba stāžu pirms 1996.g.: “Kā iegūt informāciju par darba stāžu pirms 1996.gada?”
3. Jolanta veic atjaunotu pensijas aprēķinu: “Gandrīz pazaudēju 70 tūkstošus!”
4. Jolanta domā, kā uzkrāt vēl vairāk līdz pensijai: “Kad saproti, ka pensija tuvojas strauji, bet uzkrājumu gribas lielāku…”

Saistītie stāsti:

• Kristīne strādā pensijā: “Kas jāzina, ja turpini darba gaitas, aizejot pensijā?
• Anna sastāda plānu pārticīgām vecumdienām: “Kā ar 1300 eiro mēnešalgu uzkrāt miljonu līdz pensijai?”