Nodokļu celšanai šogad ir arī “zelta maliņa”

Artūrs Roze, IPAS “Indexo” valdes loceklis un pensiju pārvaldnieks

2025. gads sācies ar vairākām nozīmīgām nodokļu izmaiņām. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) zemākā likme paaugstināta no 20 % uz 25,5 %, un līdzīga likme tagad piemērota arī ienākumiem no kapitāla pieauguma. Vienlaikus valdība un likumdevējs nolēma samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī par sesto daļu jeb 17 %. Šī samazinājuma ilgtermiņa sekas īpaši gados jauniem cilvēkiem var būt ievērojams pensiju samazinājums nākotnē – pat vairāku tūkstošu eiro apmērā.  Rezultātā rūpēties par savu labklājību gan šodien, gan vecumdienās ir kļuvis vēl izaicinošāk.

Taču nodokļu likmju paaugstināšanai ir arī kāda “zelta maliņa” par labu iedzīvotājiem.  Valsts joprojām atmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no individuāli veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī. Šo nodokļu atmaksu var saņemt IIN maksātāji no summas, kas nepārsniedz 10 % no bruto gada algas vai 4 000 eiro gadā. Tātad, sākot ar 2025. gadā veiktajām iemaksām, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iespējams atgūt nevis līdzšinējos 20 %, bet jau 25,5 %. Šis pieaugums padara ieguldījumus pensiju 3. līmenī vēl pievilcīgākus un sniedz papildu motivāciju rūpēties par savu finansiālo drošību nākotnē.

Turklāt ieguldījumi pensiju 3. līmenī var kompensēt to samazinājumu, ko valsts likumdevējs pieņēma attiecībā uz pensiju 2. līmeni. Atšķirībā no valsts fondētā pensiju 2. līmeņa, pensiju 3. līmenis ir privāts uzkrājumu mehānisms, kas nav tieši atkarīgs no valsts nodokļu politikas un nav pakļauts iespējai tikt mainītam vai likvidētam ar vienu Saeimas lēmumu. Šajā kontekstā var teikt, ka valsts ar jaunajām nodokļu izmaiņām mudina cilvēkus vairāk paļauties uz savām spējām un rīcību.

Ilgtermiņa ieguldījumiem, kā iemaksām pensiju 3. līmenī, ir vēl kāda būtiska priekšrocība – tā sauktie “saliktie procenti” jeb compound interest. Alberts Einšteins esot teicis, ka tie ir “astotais pasaules brīnums” (lai gan tam trūkst vēsturisku pierādījumu), bet to iedarbība tiešām šķiet brīnumaina. Šī pieeja ļauj pelnīt no peļņas, kas savukārt pelna no iepriekšējās peļņas, un tā notiek katru gadu. Citiem vārdiem sakot, katrā nākamajā ieguldījumu gadā jūs saņemat atdevi ne tikai no savām pensiju iemaksām, bet arī no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas. Šis matemātiskais “brīnums” ir viens no spēcīgākajiem pasīvo ienākumu radīšanas instrumentiem ilgtermiņā, kāds cilvēkiem ir pieejams, un tādēļ ir vērts ieguldīt pensiju 3. līmenī. Bet nodokļa atmaksa no valsts ir ļoti vērtīgs ieguvums un motivācija tieši šodien.

Gandrīz garantēti jūsu dzīves laikā būs arī gadi, kad tirgus kritīs. Gados jaunajiem pensiju krājējiem par tirgus kritumiem vispār nebūtu jāsatraucas, bet, laikam ejot un tuvojoties pensionēšanās vecumam – jāizvēlas konservatīvāka ieguldījumu stratēģija. Esot gados jauns un ieguldot pārāk konservatīvi (t.i. neizvēloties plānu, kas iegulda akcijās), jūs nesaņemsiet salikto procentu ieguvumus. Taču, tuvojoties pensionēšanās vecumam neizvēloties konservatīvāku plānu, jūs riskējat pazaudēt daļu no dzīves laikā uzkrātā. Rezumējot – vienmēr būtu jāizvēlas vecumam atbilstoša ieguldīšanas stratēģija.

Nobeigumā – kāpēc mums vispār vajadzētu ieguldīt vecumdienām? It kā skaidrs – lai tās būtu pārtikušas un varam dzīvot labklājībā, baudīt ceļojumus, hobijus, kvalitatīvi dzīvot ikdienu un laiku ar tuvākajiem. Reizēm tiek uzskatīts, ka pensijas gados cilvēku ekonomiskās vajadzības ir mazākas, jo vecāka paaudze parasti vairs negādā par bērniem, un arī sociālā dzīve prasa mazāk tēriņu.  Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir iespējams dzīvot ar mazāku pensiju, nekā bija ienākumi darba gados. Taču lielākajai daļai cilvēku pensija būs būtiski mazāka par esošajiem ienākumiem.

Bet tā nav jābūt. Turklāt pastāv arī ekonomiski un teorētiski pamatojami, kāpēc ir vērts gādāt par pārtikušām vecumdienām. Jau pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados ASV ekonomists Džeimss Dūzenberijs izvirzīja “Relatīvo ienākumu hipotēzi”, kurā viņš parādīja, ka cilvēki ātri un viegli pielāgojas ienākumu pieaugumam. Patiesi, daudzi no mums droši vien ir pamanījuši, cik ātri mēs pierodam pie algas pielikuma.  Taču šīs hipotēzes otra puse ir atziņa, ka cilvēki daudz lēnāk un emocionāli grūtāk pielāgojas ienākumu samazinājumam. Mums katram jau izveidojušās savas gaidas, dzīves paradumi, ko kuriem atteikties ir sarežģīti. Pensiju 3. līmenis ir veids, kā izvairīties no šīs situācijas un nodrošināt, lai vecumdienās nebūtu jāpiedzīvo šīs teorijas negatīvā puse praksē.