[ŅEM VĒRĀ, KA RAKSTS IR VEIDOTS 2018. GADĀ. KOPŠ TĀ LAIKA SITUĀCIJA VAR BŪT MAINĪJUSIES!]
Maijā valsts iestādēm nosūtījām vēstuli par absurdi augstām komisijām uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Augustā tikāmies ar finanšu ministri D. Reiznieci-Ozolu, lai apspriestu šo jautājumu.
Ministre norādīja, ka ministrijas prioritāte ir caurspīdība un zemas izmaksas ieguldījumu tirgū, veicinot ieguldītāju uzticību un tiesisko noteiktību tirgus dalībniekiem. Ministre arī piezīmēja, ka potenciālas izmaiņas regulējumā jāvērtē rūpīgi, laika gaitā.
Likuma grozījumus tiešām nevajadzētu sasteigt – atbalstām rūpīgu situācijas izvērtēšanu! Tomēr jau šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji cieš no UDA līgumiem ar ārkārtīgi augstām komisijām, kuras var sasniegt pat 5 % un 6 % gadā. Tādēļ publicējam infografiku ar pašu svarīgāko, kas jāzin ieguldītājiem uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgū!
Lai atvērtu infografiku, spied uz bildes.
Ja vēlies par šo jautājumu uzzināt vairāk, iesakām šos bloga rakstus:
Bloga raksts: Uzkrājošā apdrošināšana nodedzina tavu naudu
Bloga raksts: Kā izvēlēties uzkrājošo apdrošināšanu, kas nenodedzina tavu naudu?
Pirms ieguldi, iepazīsties!
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Esam izcīnījuši aktīvu cenu konkurenci 2. pensiju līmenī. Mūsu iniciatīva par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu strauji tuvojas realitātei. Virzām arī citas vērtīgas iniciatīvas.
Ja vēlies uzzināt vairāk par INDEXO un mūsu modernajiem, zemu izmaksu pensiju plāniem, spied šeit. Pievienojoties INDEXO, tu ne tikai iegūsti izdevīgu pensiju plānu, bet arī palīdzi sakārtot Latvijas finanšu vidi!
Andris
Mazliet offtopic.
Būtu reāli diversificēt savu 2. pensiju plānu – neturēt visu pie viena?
Kaut kur ir pasaulē šādi piemēri?
Valters no INDEXO
Sveiks,
Praksē no tā īsti nebūtu jēgas. No drošības viedokļa tas nesniegtu nekādu papildus aizsardzības slāni – 2. pensiju līmenis ir pietiekami drošs jau šobrīd. No diversifikācijas viedokļa, ja skatāmies, piemēram, uz INDEXO pensiju plāniem, līdzekļi tiek ieguldīti attīstītajās valstīs un lielākajos uzņēmumos pēc tirgus kapitalizācijas. Kopā tie ir vairāk kā 1600 uzņēmumi ASV, Eiropā, Āzijā un Austrālijā. Ieguldījums ir pietiekami plaši diversificēts, lai pasargātu no krīzēm konkrētos reģionos vai nozarēs.
Vai varbūt Jums bija kas cits padomā?
Valters
Gundars
Šķiet, ka UDA ir tāds vidusceļš tiem, kas negrib ne paši dot rīkojumus brokeriem un pirkt fondus, ne arī turēt depozītā. Tāds kompromiss pa vidu – nokomplektēt fondus, varbūt pa retam pārskatīt šo komplektu vadoties no aktuālās situācijas finanšu pasaulē un par šo ērtību maksāt vidēji palielu komisiju.
Ja UDA uztver kā depozītu – ieliku – aizmirsu, tad protams, tas nesīs mīnusus. Kā aktīvu finanšu instrumentu arī nē, jo tam tas nav domāts.
Man ilgstoši to darot ir plusi. Līdzīgi kā Armands, izravēju ārā visus pakalpojumus, atstāju tikai iespēju likt fondos. Daru to pēc paša izvēles un vairāk vai mazāk trāpu. Komisijas nodzinu cik nu var minimālas – 2,5% no iemaksas un 1% no uzkrājuma. Jā nav ideāli, bet to drusku varu samaksāt. Pašam tirgojoties ne nu dikti mazāk kopā sanāktu komisijās.
Sistēma ir greiza – ka valsts ar IIN atmaksu subsidē apdrošinātāju biznesu un noteikti ir jāmaina. Bet kā visur dzīvē – naivo apdalīs jebkur. Līdzi domājošs, reaģējošs var kaut kā izkulties.
Armands
Labdien,
Dīvaini dzirdēt par zaudējumu nesošām polisēm, kad pasaules akciju tirgus jau 10 gadus kāpj ap 10% gadā. Pat pie 5% institūcijas intereses vajadzēja būt plusos jau ap 5 gadu. Pirms atvērt UDA izpētīju tirgu. Kad atradu institūciju, pieprasīju izravēt visus liekos papildpakalpojumus, lai polise ir tikai kā bankas konts/finanšu instruments. Katru gadu piedzinu fondus un pēc 3 gadiem un 8 mēnešiem polise ir aizgājusi plusos. Nomāc šie 5% no iemaksas. Citādi, labs finanšu instruments uzkrāšanai. Katrā ziņā, šo nevar atstāt institūcijas ziņa, ir jābūt prātam un laikam apsekot savu artavu. Tam ir jāseko līdzi, jāpēta un jākoriģē atbistoši tirgus situācijai.
Ģirts
Trešo gadu izmantoju UDA un ar diezgan palielu nepatiku skatos uz atskaitēm. Ja pakalpojuma ienesīgumu nodrošina tikai valsts subsīdijas (IIN atmaksa), bet pēc būtības banka naudu vienkārši sūc ārā, tad tas ir slikts pakalpojums.
Didzis Lauva
Es pieteicos UDA 6 gadus atpakaļ. Un iemaksāju minimālo summu, un dažreiz atsevišķi kādu palielāku summu. Un pēc tam ar šausmām sekoju 1) iemaksātajai vērtībai, 2) komisijai 3) peļņai. Un sākumā pat nesapratu – ko, vai es tur pareizi rēķinu un varbūt ka kaut ko nemāku pareizi interpretēt no tiem Swedbank skaitļiem. Kā arī mēģināju saprast uzkrājuma vērtību parēķinot arī inflācijas ietekmi šos sešus gadus. To gan tur sarežģīti interpretēt, nez.
Mēnesi atpakaļ līgumu beidzot lauzu. Uzkrāt kko esmu uzkrājis. Un upuris es neesmu, jo pa šiem sešiem gadiem esmu ieguvis (paņemot nost komisijas) peļņu. Veselus 2 eiro. 2 EIRO!!!
Tagad uzkrājumu ieguldīšu nekustamajā īpašumā…
Marchello
Man ir gan P3L, gan UDA, un abi ir plusos, inflāciju ar uzviju nosedz. Slikti, ka jaunie IIN atmaksas noteikumi izbojāja turpmāko prieku. Laikam būs jābeidz šis bizness.
Kristīne
Esmu izteikts UDA upuris. Cītīgi maksāju 10 gadus, bet šogad lauzu līgumu, jo pēc komisiju un citu izmaksu atskaitījuma uzkrājums nesa lielus zaudējumus un es zaudēju lielu daļu uzkrātās naudas. Neredzēju jēgu turpmāk maksāt, ja rezultātā uzkrājumā nepaliek pat tas, kas pa šiem gadiem iemaksāts. Labi, ka katru gadu iesniedzu VID gada deklarāciju un kaut kādu summu dabūju atpakaļ, kas kopumā nenosedza zaudējumus. Ja būtu zinājusi šo informāciju, kam jāpievērš uzmanība 10 gadus atpakaļ, nekad nebūtu noslēgusi šādu līgumu. Bet mēs jau uzticējāmies bankas darbiniekiem, kas skaisti solīja izdevīgu darījumu…..
Paldies INDEXO par informāciju, ko sniedzat un par to, ka ar savu darbību liekat bankām sarosīties un mazināt apetīti.