Skatoties uz dažādām ikdienas precēm, esam pieraduši pie principa – ja dārgāks, tad gan jau arī labāks!
Ja nopirksi labas kurpes, par tām samaksāsi vairāk nekā par parastiem apaviem. Bet visticamāk tās būs elegantas un kalpos ilgi.
Var izvēlēties arī lētas kurpes. Tās drīzāk nebūs ne ērtas, ne praktiskas un ilgi nekalpos. Lētas kurpes noteikti arī mainīsi biežāk kā jaunas. Ne par velti saka – skopais maksā divreiz.
Vai finanšu pasaulē darbojas šis pats princips?
Gan jā, gan nē.
Ņemam par piemēru Volstrītas privātos hedžfondus, kas apkalpo ļoti turīgus cilvēkus. Pirmkārt, ja tu nebūsi pietiekami bagāts, tu pēc likuma nemaz nedrīkstēsi hedžfondā investēt, nemaz nerunājot par to, ka hedžfondam tu nebūsi interesants klients. Otrkārt, hedžfondos strādā pasaules labāko augstskolu gudrākie prāti, kas izstrādā ļoti sarežģītas stratēģijas, lai pavairotu naudu saviem tā jau ļoti turīgajiem klientiem.
Hedžfondi ir zināmi ar to, ka viņi potenciāli var nopelnīt daudz. Bet hedžfonds tev nevar garantēt konkrētu peļņu. Turīgs hedžfonda investors saprot, ka viņš uzņemas ļoti lielu risku visu savu ieguldīto pazaudēt. Taču otrā galā viņam ir potenciāls lielai peļņai, par ko hedžfonds paprasa lielu komisiju.
Cik liela ir “liela” komisija? Nedaudz parokoties Googlē, redzam, ka tipiskas hedžfondu komisijas robežojas starp 1.5 – 2% par pārvaldīto aktīvu apjomu, un 10 – 20% no tā, kas nopelnīts “pa virsu”. Ja neko nenopelnīsi, tāpat tev paprasīs 1.5 – 2% par padarīto darbu.
Tas ir apmēram tik pat – varbūt pat nedaudz zemāk – kā vidējās 3. pensiju līmeņa komisijas Latvijā pēdējos 10 gados.
Kad no malas vērojam publisko diskusiju par 3. pensiju līmeni, bieži dzirdam cilvēku neapmierinātību par produkta nesamērīgi augstajām izmaksām. Vēl pavisam nesen vidējās 3. pensiju līmeņa komisijas pārsniedza 2% robežu no pārvaldītā aktīvu apjoma – tas ir pat dārgāk kā prasa Volstrītas hedžfonds, ja neņemam vērā mainīgo komisiju par nopelnīto.
Pavisam nesen atsevišķi tirgus dalībnieki ir sākuši piedāvāt produktus ar izmaksām veselā saprāta robežās, un kopējais komisiju līmenis 3. pensiju līmeņa tirgū arī ir krities. Taču liela daļa piedāvājumu joprojām ir ļoti dārgi.
Varbūt augstās izmaksas kompensē ļoti labs ilgtermiņa rezultāts?
Varbūt Latvijas 3. pensiju līmenim klājies labāk kā Volstrītas hedžfondiem? Varbūt vismaz labāk kā tirgus vidējam rezultātam?
Īsti nē.
Kā rakstījām mūsu preses relīzē: “Pensiju 3.līmenī no klientiem tika prasītas nesamērīgi augstas komisijas maksas, kas varēja pārsniegt pat 2% gadā. Papildus vēl tika ieturētas slēptās komisijas. Rezultāts ir likumsakarīgs – ļoti zema atdeve, kas ilgtermiņā svārstās tikai ap 3% gadā.”
Ilgtermiņa ienesīgums ap 3% gadā…
Kamēr pasaules akciju tirgus ir audzis vidēji par 6% gadā pēdējos 10 gadus, mūsu 3. pensiju līmenis vidēji ir pelnījis ievērojami mazāk. Līdzīgi, kā rakstījām par 2. pensiju līmeni, arī šeit augstās komisijas maksas pilnībā neizskaidro zemo ienesīgumu.
Slēptas izmaksas, vai neveiksmīga aktīvā līdzekļu pārvaldīšana?
Aizrādījums par slēptajām komisijas maksām ir ļoti nopietns, lai to atstātu bez ievērības. Pavisam nesen laikraksts Diena šo pašu jautājumu uzdeva visiem pensiju pārvaldītājiem tiešā tekstā. Citāts no raksta:
Avots: Diena (Uzņēmēja diena), 2021. gada 1. februāris
Kā apgalvo pašas bankas – nekādu slēpto komisiju neesot.
Rokoties pa pensiju fondu mājaslapām, var atrast dažādus cenrāžus. Cik mēs atradām, vienīgais, kas papildus līdzekļu pārvaldītāja, turētājbankas un pensiju fonda komisijai norādījis vēl kādas izmaksas, bija Swedbank. Tas, kas redzams tabulā zemāk, vēl nāk “pa virsu” izmaksām, kuras atradīsiet tipiskā cenrādī.
Avots: swedbank.lv
INDEXO gadījumā visas papildus izmaksas 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem ir iespējams apskatīt ceturkšņa atskaitēs, kuras izsūtam katram, kas pierakstījies atskaišu saņemšanai e-pastā. Līdzīgu pieeju plānojam piekopt arī ar INDEXO 3. pensiju līmeni. Mums patiešām liels prieks, ka vairs neesam vienīgie, kas iestājas par ieguldījumu caurspīdību, par ko cīnāmies jau vairāk kā 3 gadus.
Bet diemžēl te arī prieki beidzas…
Swedbank ir viens no pārvaldītājiem, kas brīžiem sludina aktīvās pārvaldīšanas priekšrocības pār pasīvo līdzekļu pārvaldīšanu. Ja šeit ir norādītas patiešām visas Swedbank izmaksas, tad sanāk, ka atbilde uz zemo ienesīgumu paliek viena – nemākulība aktīvi pārvaldīt līdzekļus?
Kā esam rakstījuši iepriekš, labi neklājas arī Swedbank aktīvi pārvaldītajam 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānam, kurā atrodas ceturtā daļa Latvijas pensiju krājēju naudas.
Kā ir ar pārējiem pensiju fondiem? Papildus tam, kas redzams cenrādī, mēs citas izmaksu pozīcijas neatradām.
Kā tad izskaidrot patiešām dramatiski zemo ilgtermiņa ienesīgumu 3. pensiju līmenī? Vai citi pensiju fondi tomēr ietur slēptās izmaksas, kuras nekur netiek norādītas? Vai arī viņi – līdzīgi kā Swedbank – jau 10 gadus neveiksmīgi piekopj aktīvo līdzekļu pārvaldīšanu?
Ja tu, INDEXO bloga lasītāj, tomēr atrodi, kur ir norādītas pilnas ar 3. pensiju līmeņa plānu pārvaldīšanu saistītās izmaksas, droši sūti mums ziņu – pievienosim tās tepat rakstā un atvainosimies konkurentiem par nepatiesu apvainojumu.
Mēs nemēģinām pateikt, ka esam gudrāki par hedžfondiem.
Apspēlēt tirgu ilgtermiņā neizdodas gandrīz nevienam. Liels daudzums pētījumu parāda, ka t.s. aktīvā līdzekļu pārvaldīšana, ar kuru nodarbojas vairums Latvijas pensiju pārvaldītāju, ne tikai nespēj radīt pozitīvu pienesumu ieguldītājiem, bet patiesībā samazina gaidāmo ieguldījumu atdevi. Pēdējo 10 gadu rezultāti 3. pensiju līmenī tam ir spilgts piemērs.
Tieši tādēļ mēs kopš 2017. gada atkal un atkal aicinām sabiedrību izvēlēties tieši pieeju, kas visā pasaulē gadu desmitiem ir uzrādījusi uzticami labākus rezultātus – pasīvu līdzekļu pārvaldīšanu un ieguldīšanu indeksu fondos. Šī pieeja nepaļaujas uz pārvaldītāju gudrību, bet iegulda pasaules tirgos un uzrāda ienesīgumu, kas pirms izmaksām atbilst pasaules tirgus indeksu vidējam rezultātam.
Apskatot 2. pensiju līmeņa rezultātus, ir acīmredzams, ka tieši indeksu plāni kopš to pirmās dienas uzrāda labāko ienesīgumu nozarē. Protams, daži gadi ir īss periods un nākotne vienmēr var atšķirties no pagātnes. Tomēr indeksu fondi dominē pasaules ieguldīšanas rezultātu tabulās jau gandrīz 50 gadus.
Tieši šo pieeju piedāvāsim saviem klientiem arī 3. pensiju līmenī. Tas ir ceļš, kuru esam iesākuši un turpināsim iet gan 3. pensiju līmenī, gan piedāvājot citus produktus nākotnē.
INDEXO piedāvā pirmos modernos, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānus Latvijā. Mūsu pamatvērtības ir zemas izmaksas, caurspīdība un cīņa par labāku finanšu vidi. Lai iepazītos ar INDEXO ieguldījumu plāniem, paviesojies mūsu pamatlapā! INDEXO – sakārtosim Latvijas finanšu vidi kopā!
Ekonomists
Šis balansē ar diezgan nopietnu klientu maldināšanu no Indexo puses. Domāju, ka varētu sanākt arī kādi tiesu darbi. Papildus, domāju pārslēgties prom no Indexo, jo jūsu slavinātajos pārskatos, arī tiek slēptas izmaksas. Palasīju Indexi galīgi nav par brīvu, ir gan origination izmaksas, gan nobīdes pirkšanas pārdošanas cenās, gan citas slēptas izmaksas. Ļoti sagaidu, kad publiucēsiet cik Jūsu atdeve atšķitras no Indexiem, kam sekojat !
INDEXO Komanda
Labdien!
Ar lielu prieku uzklausīsim Jūsu detalizētus komentārus par to, kāda tieši šajā rakstā iekļauta informācija ir uzskatāma par meliem. Turklāt, INDEXO jau no savas darbības pirmsākumiem publicē informāciju par gan tiešajām, gan tā saucamajām slēptajām komisijas maksām. Taču ne visi konkurenti ievēro šādu praksi. Tāpat arī ir pieejams INDEXO pārvaldīto ieguldījumu plānu ienesīguma salīdzinājums ar indeksu sniegumu. Šī informācija ir atrodama sadaļā Rezultāti (http://indexo.lv/rezultati/ ), katra plāna ceturkšņa pārskatā.
Ar cieņu,
Iļja