Mēs katrs naudai piešķiram citādu nozīmi. Vienam tā ir drošības garants, citam iespēja piepildīt sapņus, bet vēl kādam – instruments bagātības vairošanai. Mūsu attieksme, zināšanas un ieradumi nosaka ne tikai to, cik daudz spējam iekrāt, bet arī to, kā jūtamies ikdienā.
Iepazīsti dažādus finanšu personību tipus, atklāj savas stiprās puses un iespējamos riskus, lai uzlabotu personīgās finanses!
Taupītāji (drošības meklētāji)
- Regulāri atliek naudu, reizēm bez konkrēta mērķa.
- Drošības sajūtu visvairāk rada “rezerves”.
- Vienmēr meklē izdevīgākos piedāvājumus.
- Parasti reti nākas saskarties ar trūkumu, tomēr pastāvīgā vēlme justies droši var radīt spriedzi.
Stiprās puses: disciplīna un skaidra izpratne par uzkrājumu nozīmi.
Ko darīt labāk: atrast balansu starp taupīšanu un tērēšanu – veselīgas attiecības ar naudu ietver ne tikai uzkrājumu veidošanu, bet arī spēju izmantot līdzekļus dzīves bagātināšanai.
Tērētāji (šodienas baudītāji)
- Bieži tērē naudu lietām, kas nav gluži vajadzīgas.
- Naudu izmanto, lai radītu prieku sev un apkārtējiem.
- Mēdz dzīvot no algas līdz algai un maz atliek naudu uzkrājumiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Stiprās puses: izpratne, ka nauda var nest prieku un piepildījumu.
Ko darīt labāk: ieviest budžeta plānu un skaidras prioritātes, lai saglabātu līdzsvaru starp spontāniem un mērķtiecīgiem tēriņiem.
Mērķtiecīgie pelnītāji
- Galveno uzmanību velta ienākumu palielināšanai un finansiālai neatkarībai.
- Gandarījumu sniedz gan paša sasniegumi, gan citu atzinība.
Stiprās puses: mērķtiecība un vēlme būt savas finanšu dzīves noteicējam.
Ko darīt labāk: piešķirt ienākumiem jēgu – izmantot tos, lai bagātinātu savu un citu dzīvi.
Vienaldzīgie
- Par personīgajām finansēm domā reti un negribīgi.
- Nereti uzskata, ka naudai nevajadzētu būt faktoram lēmumu pieņemšanā.
Stiprās puses: spēja atgādināt sev un citiem, ka dzīvē svarīgākais nav nauda, bet pieredze un cilvēki.
Ko darīt labāk: pat ja nauda nav prioritāte, pret finansēm vajadzētu izturēties atbildīgi. Noder apzināties pamata lietas – kur paliek ienākumi, kādi ir galvenie izdevumi un vai nav slēptu saistību.
Taupītāji/tērētāji (līdzsvara meklētāji)
- Periodiski spēj disciplinēti uzkrāt un periodiski izvēlas vairāk tērēt nekā krāt.
- Tēriņi bieži uztverti kā “atlīdzība” par iepriekšējo disciplīnu. Bet pēc pirkumiem nereti parādās vainas sajūta un solījumi atkal taupīt.
Stiprās puses: apziņa par uzkrājumu nepieciešamību un spēja ievērot tēriņu disciplīnu.
Ko darīt labāk: svārstīgais cikls ir nogurdinošs un apgrūtina finansiālo stabilitāti. Uzkrājumi var tikt iztērēti pēkšņos pirkumos, nevis izmantoti pārdomāti. Budžetā var ieplānot arī “prieka tēriņus”, lai tie kļūst par plāna daļu.
Spēlmaņi (piedzīvojumu meklētāji)
- Aizrauj augsta riska ieguldījumi un eksperimenti ar naudu.
- Naudu uztver vairāk kā spēli vai izaicinājumu nekā drošības līdzekli.
Stiprās puses: drosme un gatavība izmēģināt jaunas iespējas.
Ko darīt labāk: nepārdomāti riski var radīt nopietnas finansiālas problēmas. Aicinām atvēlēt tikai nelielu daļu ienākumu eksperimentiem, bet pārējo turēt drošos, ilgtermiņa finanšu instrumentos.
Satrauktie (nemierīgie plānotāji)
- Regulāri raizējas par naudu, pat ja finansiālā situācija ir stabila.
- Meklē padomus, finanšu konsultācijas vai papildu informāciju, bet uztraukums nepazūd.
Stiprās puses: rūpība un vēlme būt atbildīgam.
Ko darīt labāk: balstīt lēmumus uz faktiem un regulāri pārskatīt budžetu – tas palīdzēs mazināt nevajadzīgu stresu.
Rezumējot – iesakām sevi nelikt vienā konkrētā kategorijā. Tā vietā aicinām atpazīt iezīmes, lai veidotu labāku izpratni par savām attiecībām ar naudu.
Ir vērts apvienot šo tipu stiprās puses – tērēt ar prieku, bet apzināti. Uzkrāt saviem mērķiem un nākotnei. Riskus izvērtēt objektīvi un racionāli. Ilgtermiņā tieši līdzsvars palīdzēs uzlabot savas personīgās finanses un savu pašsajūtu par tām.
