Aicinām Latvijas grāmatvežus:
Palīdziet uzlabot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par krāšanu un ieguldījumiem!
Lai gan ieguldījumu padomu sniegšana nav grāmatveža darba uzdevums, daudzi Latvijas iedzīvotāji par lielāko finanšu autoritāti uzskata tieši savu grāmatvedi. Tas sniedz grāmatvežiem unikālu iespēju izglītot Latvijas sabiedrību.
Tieši tādēļ INDEXO projekta ietvaros gatavojam aktīvu sadarbības plānu ar Latvijas grāmatvežiem. Pirmais solis jau sperts – esam kļuvuši par BILANCES grāmatvedības konferences atbalstītāju. Bet tas ir tikai sākums.
Pensijas Latvijā ir mazas. Spriežot pēc demogrāfijas, tās būs mazas arī pēc 30 gadiem.
Latvijas iedzīvotāji vēlas nodrošinātas vecumdienas, bet maz krāj un iegulda. No ieguldīšanas mūs attur ne tikai zemās algas, bet arī zināšanu trūkums un bailes. Cilvēki atceras Auseklīti, Banku Baltiju un Krājbanku – un secina, ka jebkurš ieguldījums ir kazino.
Šīs bailes no ieguldīšanas apdraud Latvijas sabiedrības nākotnes labklājību. Tādēļ ieskicēsim piecus svarīgākos punktus, kurus aicinām grāmatvežus palīdzēt izprast klientiem, kolēģiem, paziņām.
1. Ja krāj naudu, neatstāj to zeķē.
Divdesmit gadu laikā cenu līmenis Latvijā ir vairāk nekā dubultojies. Zeķē krāta nauda ir zaudējusi vairāk nekā pusi savas vērtības.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Patēriņa cenu indeksu dati Latvijā no 1996. līdz 2016. gadam.
Ieguldījums ar ļoti saprātīgu ienesīgumu 4 % gadā būtu nosedzis inflāciju šajā laika periodā. Nauda ir jāiegulda, lai inflācija to “neapēstu”.
2. Jau sen vairs nedzīvojam Auseklīša un Bankas Baltijas laikā.
Mums ir pieejami droši, pēc Eiropas Savienības likumdošanas regulēti ieguldījumu produkti – gan vietējie, gan ārzemēs balstītie. Šķirta līdzekļu turēšana pasargā naudu fonda vai bankas bankrota gadījumā. Pienākumu nošķiršana starp pārvaldītāju un turētājbanku aizsargā ieguldītāju no krāpniecības vai kļūdām. Bailes vairs nav labs pamatojums naudas turēšanai zeķē.
3. Jāizvēlas laika horizontam atbilstoši ieguldījumi.
Ilgtermiņa ieguldījumam (10+ gadi) vispiemērotākais ir akciju tirgus. Vēsturiski tieši akciju tirgus pelnījis visvairāk un visstabilāk (5,8 % gadā 20. g.s. laikā pat pēc inflācijas).
Īstermiņa ieguldījumam (daži gadi) akciju tirgus nebūs piemērots, jo ieguldījumu vērtības var strauji svārstīties. Īstermiņā piemērotas būs obligācijas vai obligāciju fondi, kuru vērtība ir stabilāka, lai gan gaidāmā peļņa – būtiski zemāka.
Šis pats princips jāņem vērā, izvēloties pensiju plānus. Gados jaunākiem cilvēkiem jāiegulda t.s. “aktīvajos” pensiju plānos. Kad pensija tuvāk, jāpārslēdzas uz t.s. “sabalansētajiem” un “konservatīvajiem” pensiju plāniem.
4. Jāiegulda diversificēti.
Ieguldījumos – tāpat kā dzīvē – nav ieteicams likt visas olas vienā groziņā.
Nav vēlams ieguldīt visu uzkrājumu dažu uzņēmumu akcijās. Tas pakļauj portfeli pārāk lielam riskam, ja kāds no šiem uzņēmumiem piedzīvo grūtības. Portfelī būtu vēlams iekļaut dažādu uzņēmumu, nozaru un reģionu vērtspapīrus.
Praksē “parastajam” ieguldītājam izveidot diversificētu portfeli būs dārgi brokeru komisiju dēļ. Tādēļ ieteicams izmantot ieguldījumu fondus un pensiju plānus, kas nodrošina diversifikāciju fonda portfeļa ietvaros.
5. Jāseko ieguldīšanas izmaksām.
Piesakot tirgū INDEXO projektu, esam skaļi kritizējuši augstās ieguldīšanas komisijas 2. pensiju līmenī. Un patiešām – Latvijā maksājam augstākās komisijas attīstītajās valstīs par vāju rezultātu.
Avots: fktk.lv (par Latviju, 2011.–2016.); oecd.org (par citām OECD valstīm; pētijums – 2013. gada dati)
Tomēr tā ir tikai aisberga smaile. Daudzi Latvijā pieejamie ieguldījumu produkti – tostarp 3. pensiju līmenis, uzkrājošā apdrošināšana un dažādi ieguldījumu fondi – ir ārkārtīgi dārgi. Ieguldītāji bieži maksā 2 %, 2,5 % vai vairāk gadā un saņem rezultātu, kas ļoti tālu atpaliek no inflācijas. Tipiskam Latvijas iedzīvotājam krājot pensijai, ar laiku komisijās var pazust tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu eiro. Nu jau tirgū ir pieejami gan INDEXO, gan citu pārvaldītāju 2. pensiju līmeņa plāni ar zemākām izmaksām. Bet citās jomās pārmaiņas vēl ir priekšā. No augstām izmaksām ir jāsargās.
Nav jākļūst par finanšu padomdevēju, lai palīdzētu.
Grāmatvedis nevar uzņemties atbildību par klienta lēmumiem ieguldījumu jomā. Tomēr nav jākļūst par finanšu padomdevēju, lai norādītu galvenos faktorus, kuri jāņem vērā, domājot par ieguldījumiem. Tādēļ aicinām grāmatvežus palīdzēt apkārtējiem saprast ieguldīšanas pamatprincipus:
- Inflācijas iespaids uz naudas vērtību.
- Ieguldījumu drošība.
- Laika horizontam piemērots riska līmenis.
- Ieguldījumu diversifikācija.
- Ieguldīšanas izmaksas.
Kad Latvijas iedzīvotāji izpratīs šos faktorus, būsim spēruši lielu soli nodrošinātas sabiedrības virzienā!
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!
Ilārs
Ezi,
Nav tā, ka visu valūtu vērtība krīt. Tu, piemēram, vari iegādāties bitcoin vai kādu citu kriptovalūtu. To vērtība kāpj, tikai atceries, ka tad, kad ballīte beidzas, rēķins jāmaksā tiem, kas vēl palikuši.
Vari arī pirkt zeltu, tas arī ir labs ieguldījumu veids, jo zelts ir lieta, ko viens izrok, bet divi sargā.
Vēl vari pamēģināt pirkt loterijas biļetes. To vērtība nekad nekrītas.
Protams, vislabākais ieguldījums ir kazino, atliek tikai zināt vai šoreiz būs sarkanais vai melnais. Nu un visbeidzot, var arī spēlēt zolīti, bet tad būtu ieteicams zināt, kas ir apakšā.
Ja nevēlies neko zināt, vari nest savu naudu uz kādu no Skandināvu bankām, tās vienmēr zinās, ko ar to darīt.
Ezis
1. Sakarā ar to, ka šeit pievienotie ieraksti tiek cenzēti, laikam nav vērts pārāk izpausties.
2. Ja jau merena inflācija ir OK, tad neredzu problēmu un nebija vērts pieminēt Eiro kritumu.
3. Redzu, ka jums nav ko piedāvāt vairāk par bankām, vienīgais, ka esat gatavi kaut ko izdarīt lētāk. Nu celtnieki jau ar dažādi ir.
Toms no INDEXO
1. Visi komentāri tiek pārbaudīti pirms publikācijas, bet dzēšam tikai rupjības.
2. Mērena inflācija palīdz ekonomikai, bet apēd ieguldītāja naudas vērtību (20-30 gadu laikā pusi naudas vērtības vai vairāk).
3. INDEXO priekšrocības ir zemākas izmaksas, ieguldījumu caurspīdība un pasīvā līdzekļu pārvaldīšana. Un tas, ka esam panākuši un vēl panāksim pārmaiņas nozarē, kas miegaini gulēja 14+ gadus.
Ezis
Labi ir tas, ka vēlaties kaut ko mainīt.
Bet vissliktākais ir tas, ka nākat ar puspatiesību, nezināšanu vai meliem.
Toms no INDEXO
Mēs esam atvērti labojumiem, bet diemžēl šādi vispārīgi komentāri nav pārāk konstruktīvi. Ja Jums ir kādi fakti, kas nesakrīt ar mūsu teikto, aicinām tos paust!
Ezis
1. Paskaidrojiet, kapēc Eiro vērtība zūd? Ja tā zūd, tad kapēc man uzkrāt?
2. Ar kādu iepriekšējo pieredzi tiek pārvaldīts kapitāls?
3. Kapēc man jāmaksā par jūsu zaudējumiem?
Toms no INDEXO
1. Inflācija ir raksturīga visām pasaules valūtām, kas tiek tirgotas brīvajā tirgū (nav piesaistītas pie konkrēta vērtības etalona). No ekonomikas teorijas zināms arī, ka mērena inflācija ir pozitīvs spēks, kas nepieciešams labai ekonomikas darbībai. Ar ieguldījumu palīdzību inflācijas efektu var neitralizēt (un vēl papildu pelnīt).
Iekrāt gan būtu vērts arī bez šī faktora, tīri vienkārši tādēļ, ka nākotnē – kad nevarēsim strādāt – mums būs nepieciešami līdzekļi, no kuriem dzīvot.
2. Investīciju komitejas sastāvs apskatāms šeit: http://indexo.lv/pensiju-2-limenis-indexo-izaugsme/
Jāņem gan vērā, ka neesam tradicionālais līdzekļu pārvaldītājs. Līdzekļi tiek ieguldīti indeksu fondos pēc vienkārša pasīvās pārvaldes algoritma, sadalot līdzekļus diversificēti pa pasaules finanšu tirgiem. Līdzekļu mērķa sadalījums tiek publicēts mūsu mājas lapā un tas laika gaitā mainās minimāli. Atbilstoši labākajai pasīvās līdzekļu pārvaldīšanas praksei, mēs ikdienā nepieņemam nekādus aktīvus lēmumus par to, kur konkrēti ieguldīt līdzekļus. Tādēļ individuālo pārvaldītāju viedokļi vai stratēģiskais skatījums uz rezultātu neatstāj būtisku efektu.
Vairāk par to, kādēļ šī pieeja ir pievilcīga, šeit: http://indexo.lv/par-indeksu-fondiem/
3. Par kādiem zaudējumiem ir runa?
Visi 2. pensiju līmeņa plāni ilgtermiņā ir strādājuši ar peļņu. Īstermiņa svārstības, tai skaitā krīzes laikā, var radīt zaudējumus, bet ilgtermiņā diversificēts ieguldījums finanšu tirgos uzrādījis ļoti spēcīgus izaugsmes rādītājus. Mīts, ka pensiju pārvaldnieki tikai pelna, bet ieguldītāji zaudē, ir tikai mīts.
Vienīgais iemesls, kādēļ tas Latvijā ir bijis pat tuvu patiesībai (piemēram, 3. pensiju līmenī), ir tas, ka pārvaldītājiem maksājām milzīgas komisijas (pēc kurām ienesīgums bijis ļoti zems). Bet INDEXO cīnās, lai šī situācija mainītos.